Stilobats

Hēras I tempļa stilobats Pestumā (fragments).

Stilobats (sengrieķu: στυλοβάτης, latinizēts: stylobatēs, "pamatne, uz kuras dus kolonnas") arhitektūrā ir augšējais pakāpiens (vai augšējā virsma), uz kuras izvietots sengrieķu templis. Tā ir krepidomas jeb pakāpienveida platformas augšējā daļa, kas paaugstina ēku virs zemes līmeņa, piešķirot tai paaugstinātu un palielinātu izskatu. Tas ir tempļa pirmais līmenis, virs kura jau balstījās tā kolonnas. Savukārt, tempļa platformas (krepidomas) apakšējie pakāpieni tiek saukti par stereobatiem jeb akmens pamatnēm. Dažos tekstos termins "stereobats" tiek izmantots attīcībā uz visu pakāpienveida platformu. Grieķu tempļu garums un platums bieži vien tiek ņemts, pamatojoties uz stilobata izmēriem. Reizēm stilobata termins tiek nepareizi lietots, attiecinot to uz visu krepidomu. Mūsdienu arhitektūrā stilobats ir ēkas pakāpienveida pamatnes augšējā daļa vai arī kopējais pagrabstāvs, kas apvieno vairākas celtnes. Mūsdienās stilobati ir populāri, izmantojot tos augstceltņu celtniecībā.

Stilobats bieži vien tika projektēts tā, lai būtu saskaņots ar citu tempļa elementu izmēriem. Grieķu doriskajos tempļos stilobata garums un platums bija savstarpēji saistīti, un dažos agrīnajos tempļos kolonnu augstums veidoja vienu trešdaļu no stilobata platuma.

Kā stilobats, tā arī citi krepidomas pakāpieni uz redzamajām virsmām var būt rotāts ar stuka veidojumiem vai citiem dekoratīviem rotājumiem. Savukārt, Partenonā stilobatam ir neliels izliekums, kas sānu fasāžu centrālajā zonā lēzeni paceļas apmēram līdz desmit centimetriem, bet gala fasādēs - apmēram līdz pieciem centimetriem, tādējādi, veidojot perspektīvas ilūziju, padara to lielāku un rada patīkamāku izskatu.

Dažādu klasisko orderu stilobati

Doriešu orderī kolonnai nav atsevišķas pamatnes, bet tā balstās tieši uz stilobatu. Dorisko krepidomu veido trīs proporcionāla izmēra pakāpieni, un parasti visu pakāpienu augstums ir vienāds, un tādēļ bieži vien pie ieejas starp pakāpieniem ir nepieciešami papildus pakāpieni, lai varētu bez piepūles nokļūt templī.

Joniskajā orderī templis arī tiek celts uz krepidomas, kas atšķiras ar pakāpienu skaitu, taču kolonna šeit balstās nevis tieši uz silobata, bet uz individuālas pamatnes jeb t.s. bāzes.

Korintiskajā orderī augstāks stilobats un kolonnu novietojums ir analoģisks joniskajiem tempļiem.

Romieši, sekojot etrusku arhitektūras tradīcijai, pielietoja citu pieeju, veidojot daudz augstāku stilobatu, kuram pakāpieni atradās tikai pretī ieejai tempļa portikā.