Strazdumuiža

Strazdumuižas dzīvojamā ēka (Pihlava villa)

Strazdumuižas kokvilnas manufaktūra (M.A. Mihelsona zīmējums).

Strazdumuiža (vācu: Strassenhof, Strasdenhof) bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks. Muižas ēkas izmanto Latvijas Neredzīgo biedrība.

Vēsture

Šī Rīgas patrimoniālā apgabala muiža rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad tā dēvēta par Thoravestenhof pēc tās īpašnieka Arenda cur Avesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. Viņa pēcnācējiem muiža piederēja līdz 17. gadsimta vidum. Jau 1510. gadā šajā teritorijā Rīgas rāte Klāvam Ramiņam ierādīja nomājamu zemes gabalu, kurā viņa ģimene saimniekoja vairākā paaudzēs. Vēlāk šeit dzīvoja Sīvelbeinu dzimta, kura 1680. gadā to atdeva rentē Odiņiem — latviešu zemnieku un zvejnieku dzimtai. 17. gadsimtā tā bija privāta dzimtmuiža, kurai piederēja zemnieku Odiņu un Kūlas sētas ar zemi. Odiņa saimnieka lietošanā bija ap astoņas pūrvietas, Kūlas saimniekam — ap septiņas pūrvietas zemes. Kūla un Odiņš nodarbojās ar zveju Juglas un Ķīšezerā; pārdeva alu un degvīnu Juglas ezera krastos atpūtā izbraukušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Abi zemnieki deva naturālās nodevas Strazdumuižas īpašniekam (tai skaitā arī vienu tūkstoti žāvētu ķīšu katrs) un pildīja klaušu darbus, apstrādādami Strazdumuižas nelielos tīrumus.

1741. gadā muižu nopirka Oto Frīdrihs Budbergs, kas paplašināja muižas teritoriju un uzcēla jaunas ēkas. No 1764. līdz 1781. gadam šeit saimniekoja Budberga dēls gleznotājs Voldemārs Dītrihs fon Budbergs (1740—1784). 1770. gadā viņš uzcēla jauno kungu māju, kas saglabājusies līdz mūsdienām. 1781. gadā (1774?) par muižas īpašnieku kļuva Lielās ģildes vecākais, namnieks, tirgotājs Hermanis Fromholds (Hermann Fromhold). Pēc viņa nāves par īpašnieci kļuva viņa dzīvesbiedre Doroteja Elizabete fon Fromholda, kam par godu ap muižu izveidoto angļu stila parku sauca par "Dorotejas līksmi". Šai laikā Strazdmuižas apkārtni vairākos zīmējumos attēlojis Johans Kristofs Broce.

1801. gadā muižu nopirka tirgotājs Foortrams, bet 1803. gadā par muižas īpašnieku kļuva policijas apriņķa priekšnieks Bērenss fon Rautenfelds. Jauno īpašnieku satrauca tas, ka rudeņos no Biķeru ielas (tagadējā Juglas iela) nāca augļu zagļi. 1805. gadā Odiņiem lika uzcelt namiņu dārzniekam, kas veica dārza sarga pienākumus (ēka saglabājusies līdz mūsdienām). No 1816. gada par muižas īpašnieku kļuva rātskungs Georgs Ludvigs Štopelbergs (Georg Ludwig Stoppelberg (1768—1829)). 1837. gadā Strazdumuižu īpašumā ieguva Rīgas rūpnieks Johans Teodors Pihlaus, kas te uzcēla kokvilnas vērpšanas un krāsošanas manufaktūru, daļēji nolīdzinot Ērgļu kalnus un izliekot no savas mājas Odiņu zemnieku.

Pēc Teodora Pihlava un vēlāk arī viņa sievas Annas Ģertrūdes nāves 1872. gadā muižu faktiski pārņēma jaunākais dēls Teodors Eduards Pihlavs (1830—1901). 1770. gadā celto muižas ēku pārbūvēja daudz greznāku. Tajā ēkas daļā, kas vērsta ar skatu uz Juglas ezeru, iebūvēja verandu ar ārkārtīgi greznu foajē. Juglas ezera krastā atradās laivu piestātne. Saviesīgo vakaru laikā kungi mēdza vizināt dāmas ar laivām pa ezeru. 1880. gada vasarā tika izveidota terase Juglas ezera krastā par godu Teodora 50. gadu jubilejai. Johans Teodors Pihlavs savam vecākajam dēlam Reinholdam Ludvigam Pihlavam (1816—1881) kāzās 1845. gadā dāvināja zemes gabalu. 1881. gadā, pēc Reinholda Ludviga nāves šie īpašumi pārgāja sievas Johannas Karolīnes īpašumā. Johannas Karolīnes meitas uzvārds bija Krēgere un iespējams, ka tam ir saistība ar blakus esošo Krēgera muižu. Johanna Karolīna šīs ēkas — villu, ērbērģi un dārznieka namiņu dāvināja neredzīgo biedrībai. Viņa bija nopietni slima, vecumdienās dāvināja biedrībai prāvu naudas summu un vienojās, ka šī biedrība rūpēsies par viņu līdz pēdējai dzīves stundai.

1890. gadā Teodors Eduards Pihlavs tekstilfabriku, ko tautā sauc par Strazdumuižas manufaktūru, pārdeva angļu akciju sabiedrībai, sev paturot Strazdumuižas parku, Dorotejas prieka mežiņu un muižiņu. 1920. gados vandalisms spieda slēgt publikai bijušo Dorotejas lustūzi.

Apraksts

Strazdumuiža un Krēgera muiža Rīgas kartē (1930).

J. K. Broce zīmējumam "Trastena vai Torvesta muižas, parasti to sauc par Strazdumuižu, skats pie Juglas ezera 1779. gadā" pievienojis aprakstu, kurā atgādina, ka zīmējums "ņemts no kādas nelaiķa barona Voldemāra Dītriha fon Budberga skices" un vēsta, ka šeit ir viņa bijusī dzīvesvieta, "kurā viņš pavadīja kā filozofs savas dzīves lielāko daļu, baudīdams spirgto dabu un klusos mājas priekus, un pildīja savus kristieša un cilvēku drauga pienākumus". Pēc pievienotā apraksta zīmējumā iespējams noteikt Kūlu un Odiņu aptuveno atrašanās vietu. Odiņi atrodas vēlāk uzbūvētās Strazdumuižas manufaktūras teritorijā, bet Kūlas — Juglas ezera līča — Veģu kakta — dienvidu krastā, tagadējā Neredzīgo ciematā. Tekstā minēts, ka V. D. Budbergs muižu "pārdevis tirgotājam Hermanim fon Fromholdam".

Zīmējumā Broce attēlojis muižas ēku, kas atrodas tuvu ezera krastam pretstatā tagad redzamajai muižas ēka, kas no ezera ir attālu.(?) Citā tekstā J. K. Broce piemin, ka muiža tagad piederot H. Fromholda atraitnei Dorotejai fon Fromholdei.

Strazdumuižas jaunās ēkas arhitektūrā redzamas 18. gadsimtam raksturīgas stilistiskas iezīmes. 20. gadsimta sākumā pārbūvēta neobaroka un neoklasicisma stilā. Muižas parkā 20. gadsimta otrajā pusē uzceltas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

• 
  Strazdumuižas parka apraksts (Broce, 1794)
• 
  Skats uz Trastenhofu un apraksts (Broce, 1779)