Tukānu dzimta
| Tukānu dzimta Ramphastidae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Apkakles arakars (Pteroglossus torquatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Apakškārta | Dzilnu apakškārta (Pici) |
| Dzimta | Tukānu dzimta (Ramphastidae) |
 Tukānu dzimta Vikikrātuvē | |
Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.[1] Tukānu dzimtas putni sastopami Meksikas dienvidos, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos un Karību reģiona salās. Tie dzīvo tropu un subtropu mežos, ligzdo citu putnu izkaltos dobumos. Tukānu dzimtas putniem tuvākie radinieki ir šajā pašā reģionā dzīvojošie bārdaiņu dzimtas (Capitonidae) putni.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tukānu dzimtas sugas ir vidēji lieli un lieli putni ar masīvu, košu knābi. Mazākā dzimtā ir rakstainā arakara (Pteroglossus inscriptus), kuras ķermeņa garums ir 29 cm, svars 130 g,[2] bet lielākais ir lielais tukāns (Ramphastos toco), kurš ir arī visas dzilnveidīgo putnu kārtas lielākais putns. Tā ķermeņa garums, masīvo knābi ieskaitot, ir 63 cm (knābja garums 20 cm), spārnu izplētums 119 cm, svars 680 g.[3] Tukānu dzimtas sugām ķermeņi ir kompakti un īsi, izceļoties masīvajam, garajam knābim. Aste noapaļota un atkarībā no sugas, tās garums proporcionāli var būt dažāds — tā var būt vienāda ar pusi no ķermeņa garuma un tā var būt tikpat gara kā ķermenis. Kakls ir īss un masīvs. Spārni salīdzinoši īsi, piemēroti putnu dzīvei mežā, pārlidojot īsas distances no zara uz zaru. To izplētums ļoti bieži ir vienādā garumā ar pašu putnu, mērot no knābja gala līdz astes galam. Tukānu dzimtas sugu kājas ir īsas un spēcīgas. Līdzīgi kā citiem dzilnveidīgajiem putniem pēdām ir četri pirksti, no kuriem abi malējie ir vērsti uz aizmuguri.
Lielākajai daļai sugu to apspalvojumā nepiemīt dzimumu dimorfisms, izņemot tukāniņu ģints (Selenidera) sugām. Tomēr starp dzimumiem ir neliela atšķirība — mātītēm ir īsāki un taisnāki knābji. Kopumā tukānu sugas ir krāsainas un katrai ģintij ir savas raksturīgākās iezīmes, piemēram, tukāni pamatā ir melni ar krāsainiem, košiem akcentiem, kas var būt balti, dzelteni un sarkani, arakariem pavēderes ir dzeltenas, turklāt uz vēdera ir viena vai vairākas melnas vai sarkanas šķērsjoslas, toties tukāniņi galvenokārt ir zaļi ar ziliem akcentiem.[2]
Knābis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tukānu dzimtas sugu galvenā iezīme ir to lielais, krāsainais knābis. Lielāka auguma sugām knābis ir pat garāks nekā puse no ķermeņa. Neskatoties uz savu garumu un lielumu, knābis ir ļoti viegls, jo starp divām kaula plātnēm tas pildīts ar keratīna sūkļveida audiem.[4] Gar knābja malām ir zobveida robojums, kas vērsts uz priekšu. Mēģinot izskaidrot knābja robojuma nozīmi, dabas pētnieki iesākumā domāja, ka tukāni barojas ar zivīm, tomēr mūsdienās ir noskaidrots, ka šīs dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem. Zinātnieki ir arī atklājuši, ka knābis ir ļoti efektīga termoregulācijas sistēma, tomēr pētnieki nav līdz galam izpratuši lielā knābja nozīmi.[5][6] Tam nenoliedzami ir nozīme arī barošanās procesā. Tukāni parasti sēž uz zara un aplasa visus aizsniedzamos augļus, neizkustoties no vietas, tādējādi tiek taupīta enerģija. Garais knābis ļauj aizsniegt barību arī dziļi koka dobumā. Tā kā šīs dzimtas sugām apspalvojumam nepiemīt dzimumu dimorfisms, tad visticamāk knābim nav pretējā dzimuma piesaistīšanas nozīmes. Šiem putniem ir ne tikai garš knābis, bet arī gara, šaura mēle, kas sasniedz 14—15 cm garumu.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tukānu dzimtas sugas ir nometnieki un tās mājo mežos, ligzdo koku dobumos, kurus izveido citi putni, piemēram, dzeņi. Tukānu knābjiem ir ļoti ierobežotas spējas izcirst kokā dobumu. Dējumā parasti ir 2—4 olas. Mazuļiem izšķiļoties, tie ir pilnībā kaili, bez pūkām un dūnām. Dabā tukānus parasti var novērot pa pāriem vai nelielos bariņos. Reizēm tukāni saķerās ar knābjiem un cīkstās, zinātnieki uzskata, ka tādējādi tie noskaidro savstarpējo dominanci un vietu bara hierarhijā.
Tukānu dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem, bet, ja ir izdevība, tukāni ir visēdāji. Tie uzlasa, piemēram, kukaiņus un mazas ķirzakas.[7] Tukānu dzimtas putni izposta arī citu putnu ligzdas, apēdot olas un putnēnus.[8] Līdzīgi kā citi putni visēdāji savus mazuļus tie baro ar dzīvnieku izcelsmes barību.[9]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tukānu dzimta (Ramphastidae)
- Arakari (Pteroglossus)
- Kalnutukāni (Andigena)
- Tukāni (Ramphastos)
- Tukāniņi (Selenidera)
- Zaļie tukāniņi (Aulacorhynchus)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World BIrd List: Jacamars, puffbirds, toucans, barbets, honeyguides, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 20. martā.
- ↑ 2,0 2,1 Birds of the World ~ Toucan Family (Ramphastidae)
- ↑ Toucan: Ramphastos toco
- ↑ "Pulse – Spring 2005 newsletter". University of California, San Diego Jacobs School of Engineering. Spring 2005. Retrieved 2009-06-29.
- ↑ Tattersall, G. J.; Andrade, D. V.; Abe, A. S. (2009). "Heat Exchange from the Toucan Bill Reveals a Controllable Vascular Thermal Radiator". Science 325 (5939): 468–70. doi:10.1126/science.1175553. PMID 19628866
- ↑ BBC: Hot secret behind toucan's bill
- ↑ Remsen Jr, J.V.; Hyde, Mary Ann; Chapman, Angela (1993). "The Diets of Neotropical Trogons, Motmots, Barbets and Toucans". The Condor 95 (1): 178–92. doi:10.2307/1369399. JSTOR 1369399
- ↑ Nadkarni, Nalini M. ; Wheelwright, Nathaniel T. (Editors). Monteverde: Ecology and Conservation of a Tropical Cloud Forest. Publisher: Oxford University Press, 2000. ISBN 978-0-19-513310-3
- ↑ Short, Lester; Horne, Jennifer. Toucans, Barbets and Honeyguides. Publisher: Oxford University Press 2002. ISBN 978-0-19-854666-5
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ramphastidae (Toucans, Toucanets, & Aracaris)
- IBC: Toucans (Ramphastidae) Arhivēts 2016. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Avianweb: Toucans, Toucanets