Uhaņa
Uhaņa 武汉 | |
---|---|
Koordinātas: 30°35′14″N 114°17′17″E / 30.58722°N 114.28806°EKoordinātas: 30°35′14″N 114°17′17″E / 30.58722°N 114.28806°E | |
Valsts | Ķīna |
Province | Hubei |
Platība | |
• Kopējā | 1 528 km2 |
Iedzīvotāji (2020)[1] | |
• kopā | 12 326 518 |
• blīvums | 5 822/km² |
Mājaslapa |
english |
Uhaņa Vikikrātuvē |
Uhaņa[2][3][4] jeb Vuhaņa[5] (ķīniešu: 武漢, Wǔhàn) ir pilsēta Ķīnas centrālajā daļā pie Haņas upes ietekas Jandzi upē. Trešā lielākā Ķīnas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Hubei provinces centrs.
Sastāv no trim atsevišķām daļām — Učanas (Wǔchāng), Haņkou (Hànkǒu) un Haņjanas (Hànyáng), kas atrodas atsevišķos upju krastos un savstarpēji savienotas ar tiltiem. Pilsētu dažkārt sauc par "Uhaņas trim pilsētām", bet nosaukums Uhaņa veidojas no šo pilsētu nosaukumu pirmajām daļām.
Pilsēta daudzkārt cietusi plūdos, tāpēc pretrunīgi vērtētais Triju aizu dambis augšpus pa Jandzi cita starpā paredzēts plūdu draudu novēršanai pilsētā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Haņu dinastijas laikā Haņana bija rosīga upes osta, bet 3. gadsimtā ap Haņanu un Učaņu tika izbūvēti aizsardzības mūri.
Par kopīgās pilsētas — Uhaņas, sākumu uzskata Dzeltenās dzērves torņa celtniecību 226. gadā. Tanu dinastijas laikā Dzeltenās Dzērves tornis kļuva par vienu no slavenākajām celtnēm Kīnā. Šajā laikā pilsēta bija viens no Ķīnas intelektuālajiem un mākslas centriem. mongoļu Juaņu dinastijas laikā Uhaņa kļuva par provinces galvaspilsētu.
18. gadsimtā Uhaņa kļuva par vienu no Ķīnas četrām galvenajām ostām. 19. gadsimtā pilsētas Haņkou daļā radās eiropiešu kvartāli ar kantoriem un noliktavām.
1911. gada 10. oktobrī pilsētas Učanas rajonā sākās Učanas sacelšanās, kura noveda pie Siņhajas revolūcijas, Cinu dinastijas krišanas un republikas nodibināšanās Ķīnā. XX gadsimta 20. gados Uhaņa bija kreisās Gomindāna frakcijas līdera Vana Džinveja (Wang Jingwei) bāze cīņā pret Čanu Kaiši (Chiang Kai-shek).
Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā notika Kauja par Uhaņu, kurā bojā gāja apmēram 500 000 karavīru. Kauju ar smagiem zaudējumiem uzvarēja Japāna un kopš 1938. gada Uhaņa bija Japānas armijas loģistikas centrs operācijām Ķīnas dienvidos. 1944. gada decembrī pilsēta tika stipri izpostīta ASV aviācijas uzlidojumos.
2019. gada beigās Uhaņa kļuva par centru, no kura sākās COVID-19 epidēmija. Janvāra otrajā pusē varas iestādes sāka bloķēt izbraukšanu no pilsētas, lai aizkavētu vīrusa izplatīšanos. Tomēr uz to laiku no ap 12 miljoniem Uhaņas iedzīvotāju vairāki miljoni jau to bija atstājuši.[6]
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uhaņā dzimuši:
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://tjj.hubei.gov.cn/tjsj/tjgb/pcgb/qrp/202105/t20210525_3559343.shtml; Ķīnas Tautas Republikas Septītā nacionālā tautskaite.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 10.1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 103. lpp.
- ↑ Enciklopēdija Planēta. Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988
- ↑ Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. 508. lpp. ISBN 978-9984-07-532-7.
- ↑ Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 91. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.
- ↑ Collman, Ashley. "5 million people left Wuhan before China quarantined the city to contain the coronavirus outbreak". Business Insider. Retrieved January 28, 2020.
|
|