Uiguru valoda
Uiguru valoda ئۇيغۇرچە Uyƣurqə уйғурчә | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Ķīna, Kazahstāna, Pakistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna | |
Reģions: | Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions | |
Pratēju skaits: | ap 10 milj. | |
Reitings: | 76 | |
Valodu saime: | Altajiskās Tjurku Karluku Uiguru valoda | |
Rakstība: | Arābu alfabēts (uiguru ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Ķīna (Siņdzjana) | |
Regulators: | Sindzjanas Uiguru autonomā reģiona Etnisko valodu un rakstību Darba komiteja | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | ug | |
ISO 639-2: | uig | |
ISO 639-3: | uig | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Uiguru valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Uiguru valoda, dažkārt saukta par jaunuiguru valodu — tjurku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.
Dialekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]3 galvenie dialekti:
Mūsdienu literārā valoda sākusi veidoties 17. gadsimtā uz ziemeļrietumu dialekta bāzes; ir 2 varianti — Siņdzjanas uiguru literārā valoda (Austrumu Turkestānas) un Vidusāzijas.
Rakstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1000. gada beigām lietots oriģināls fonogrāfisks uiguru raksts. 11.—12. gadsimtā to aizstāja arābu raksts (daļa uiguru lietoja uiguru rakstu līdz pat 18.—19. gadsimta beigām). Ķīnā no 1965. līdz 1982. gadam lietots arī latīņu raksts, 1983. gadā to aizstāja ar arābu rakstu, pievienojot dažas fonētiskās zīmes.
Vidusāzijā (PSRS) līdz 1930. gadam uiguru rakstībā tika lietots arābu raksts. 1930.—1946. gadam rakstības pamatā bija latīņu alfabēts, no 1946 tika pielāgota kirilica.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uiguru valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|
|