Varšavas sacelšanās

Šis raksts ir par sacelšanos 1944. gadā. Par sacelšanos 1943. gadā skatīt rakstu Varšavas geto sacelšanās.

Varšavas sacelšanās
Daļa no Otrā pasaules kara
Polijas Armia Krajowa pozīcijas sacelšanās 4. dienā
Datums 1944. gada 1. augusts — 2. oktobris Vieta Varšava, Polija 52°13′48″N 21°00′39″E Iznākums Vācijas uzvara
Karotāji
Polijas pagrīdes valsts * Armia Krajowa
Komandieri un līderi
Tadeušs Komorovskis Tadeušs Pelčinskis Antonijs Čruščiels Kārols Ziemskis Edvards Pfeifels Leoplods Okulickis Jans Mazurkevičs Zigmunts Berlings Konstantīns Rokosovskis	Valters Modelis Nikolass fon Vormans Rainers Stāhels Erihs fon dem Bahs-Celevskis Haincs Reinefarts Broņislavs Kaminskis Oskars Dirlevangers Petro Djačenko Roberts fon Greims
Zaudējumi
Poļu pretošanās kustība:15 200 nogalināti un pazuduši	Vācu armija:2 000-17 000 nogalināti un pazuduši

Varšavas sacelšanās (poļu: powstanie warszawskie) bija pretošanās kustības Armia Krajowa neveiksmīgi centieni atbrīvot Polijas galvaspilsētu Varšavu no nacistiskās Vācijas Otrajā pasaules karā. Poļi centās atgūt kontroli pār pilsētu pirms to okupē Padomju armija. Sacelšanās ilga 63 dienas no 1944. gada augusta līdz oktobrim.

Kad Padomju armija tuvojās Varšavai (1944. gada jūlija beigas), padomju varas iestādes, solot atbalstu, iedrošināja poļus pretoties vācu karaspēkam. Ģenerāļa Tadeuša Komorovska vadībā 50 tūkstoši cilvēku uzbruka salīdzinoši vājajiem vācu spēkiem 1. augustā, triju dienu laikā tika iegūta kontrole pār lielāko daļu pilsētas. Vācieši nosūtīja papildspēkus, uzbruka poļiem ar gaisa un artilērijas uzbrukumiem. Padomju armija, kuru pirmajās sacelšanās dienās aizturēja Vācijas uzbrukums, ieņēma Varšavas priekšpilsētu Prāgu, kur arī palika. PSRS valdība arī neatļāva rietumu Sabiedrotajiem izmantot padomju aviācijas bāzes palīdzības sniegšanā poļiem.

Bez Sabiedroto atbalsta Armia Krajowa sadalījās mazās vienībās un bija spiesta padoties 2. oktobrī. Komorovskis un viņa spēki tika sagūstīti, vēlāk vācieši sistemātiski deportēja atlikušos pilsētas iedzīvotājus un iznīcināja pilsētu. Pilsētas drupās turpināja slēpties daži simti (līdz diviem tūkstošiem) iedzīvotāju, ko vēlāk nodēvēja par Varšavas Robinsoniem Krūzo.

Lai arī precīzs upuru skaits nav zināms, tiek lēsts, ka mira ap 16 tūkstošiem Polijas pretošanās kustības pārstāvju, vēl 6 tūkstoši tika smagi ievainoti. Bojā gāja arī ap 150—200 tūkstoši Polijas civiliedzīvotāju. Tika nogalināti vai atzīti par pazudušiem vairāk nekā 8 tūkstoši vācu karavīru, vēl 9 tūkstoši tika ievainoti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varšavas sacelšanās.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Varšavas sacelšanās muzejs