Vasknarva
Vasknarva | |
---|---|
Vaskanarva | |
Vasknarvas pils drupas 2013. gadā | |
Atrašanās vieta Igaunijā | |
Koordinātas: 59°0′N 27°44′E / 59.000°N 27.733°EKoordinātas: 59°0′N 27°44′E / 59.000°N 27.733°E | |
Valsts | Igaunija |
Apriņkis | Austrumviru apriņķis |
Pagasts | Alutaguzes pagasts |
Iedzīvotāji (2020)[1] | |
• kopā | 86 |
Laika josla | EET (UTC+2) |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
Vasknarva Vikikrātuvē |
Vasknarva (igauņu: Vasknarva), līdz 20. gadsimta sākumam pazīstama arī kā Sireņeca (krievu: Сыренец) ir ciems Igaunijas ziemeļaustrumos pie Narvas upes iztekas no Peipusa ezera netālu no Krievijas robežas. Tā atrodas Austrumviru apriņķa Alutaguses pagastā. Vasknarva ir ievērojama ar Vasknarvas pils drupām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Viruzemes pievienošanas Livonijas ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike uz Livonijas konfederācijas un Pleskavas kņazistes robežas 1349. gadā pie Narvas upes iztekas lika uzcelt nocietinājumu, ko 15. gadsimta sākumā sagrāva Pleskavas krievu karaspēks. 1416. gadā tā krieviski nosaukta par Sireņecu.
1433. gadā Peipusa ziemeļu krasta aizsardzībai izveidoja Nīslotas jeb Vasknarvas fogteju, 1442. gadā mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs pabeidza Jaunās pils (latīņu: Novum castrum, vācu: Neuschloss, lejasvācu Nyslot) būvniecību. Livonijas kara laikā 1558. gadā cietoksni ieņēma krievi, 1581. gadā Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja cietoksni. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma krievu tekstā Vasknarvas pils pieminēta kā Сыренск. Krievu-zviedru kara (1610–1617) laikā krievu karavīri cietoksni sagrāva, kas pēc tam vairs netika atjaunots.
Pēc 1721. gada Nīštates līguma Neišlosa-Sireņeca nokļuva Krievijas impērijas pakļautībā un līdz 1780. gadam saglabāja pilsētas tiesības.[2] 1818. gadā Sireņecas ciemā uzcēla pareizticīgo baznīcu. 1832. un 1901. gadā nodega pils paliekas.
Vasknarva līdz 1917. gada martam atradās Igaunijas guberņas teritorijā. Igaunijas brīvības cīņu laikā 1918. gada nogalē Sarkanā armija ieņēma Vasknarvu, bet 1919. gada februārī to atguva igauņi. Otrā pasaules kara laikā gar Narvas upi gandrīz pusgada garumā no 1944. gada februāra līdz jūlijam noturējās frontes līnija pret uzbrūkošo Sarkano armiju. Kara laikā sagrauto baznīcu atjaunoja 1978. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://estat.stat.ee/StatistikaKaart/VKR; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 10 novembris 2020.
- ↑ Замок Васкнарва (Нейшлосс - Neuschloss) (krieviski)
|