Vilhelms Markss

Vilhelms Markss; Wilhelm Marx
	Reihskanclers
	Amatā; 1923. gada 30. novembris — 1924. gada 15. decembris
Prezidents	Frīdrihs Eberts
Priekštecis	Gustavs Štrēzemanis
Pēctecis	Hanss Luters
	Amatā; 1926. gada 16. marts — 1928. gada 12. jūnijs
Prezidents	Pauls fon Hindenburgs
Priekštecis	Hanss Luters
Pēctecis	Hermanis Millers
Dzimšanas dati	1863. gada 15. janvārī; Ķelne, Vācijas Impērija; (Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija)
Miršanas dati	1946. gada 5. augustā (83 gadu vecumā); Bonna, Sabiedroto okupētā Vācija; (Ziemeļreina-Vestfālene, Vācija)
Politiskā partija	Vācu Centra partija
Profesija	jurists, politiķis

Vilhelms Markss (vācu: Wilhelm Marx; dzimis 1863. gada 15. janvārī, miris 1946. gada 5. augustā) bija vācu jurists un politiķis. Vācijas kanclers no 1923. līdz 1924. gadam, kā arī no 1926. līdz 1928. gadam. Markss bija visilgāk kanclera amatu pildījušais politiķis Veimāras Republikas laikā. Kopumā vadīja četras valdības.

No 1881. līdz 1884. gadam studēja tiesības Bonnas Universitātē. 1888. gadā iestājās Prūsijas valsts dienestā. Strādāja juridiskos amatos dažādās Piereinas pilsētās.

Tika ievēlēts 1919. gada Veimāras Nacionālajā asamblejā, bet 1920. gadā — Reihstāgā no katoliskās Vācu Centra partijas saraksta. No 1921. gada — Reihstāga frakcijas vadītājs, no 1922. gada — partijas līderis.

1923. gada 30. novembrī spēja izveidot mazākumvaldību. Vilhelma Marksa laikā valdībai izdevās apvaldīt hiperinflāciju. 1924. gada janvārī tika realizēta tiesu reforma (Emminger Verordnung). Tika noslēgts Dauesa plāns, lai atvieglotu reparāciju maksājumus Vācijai. Pēc 1924. gada 7. decembra Reihstāga vēlēšanām Markss nespēja sastādīt valdību un demisionēja. Kā Vācijas prezidenta kandidāts Markss piedalījās 1925. gada Vācijas prezidenta vēlēšanās, kur pirmajā kārtā ieguva 14.5% balsu, bet otrajā kārtā — 45.3%, zaudējot Hindenburgam, kurš saņēma 48,3% balsu.

1926. gada 17. maijā Markss otrreiz tika ievēlēts par kancleru. Marksa valdības laikā Vācija tika uzņemta Nāciju līgā, no amata tika atlaists Hanss fon Zēkts. 1927. gada jūlijā tika pieņemta likumdošana, kas ieviesa apdrošināšanu bezdarba gadījumā. 1928. gada 29. jūnijā Markss demisionēja. Pēc demisijas pamazām atteicās no politiskās darbības.