Zapions

Zapions
Zapions
	Ζάππειον Μέγαρο
	Zapions Zapions Zapions
Vispārīga informācija
Statuss	Konferenču un izstāžu centrs
Arhitektūras stils	neoklasicisms
Pilsēta	Atēnas
Valsts	Grieķija
Koordinātas	37°58′17″N 23°44′11″E / 37.97139°N 23.73639°EKoordinātas: 37°58′17″N 23°44′11″E / 37.97139°N 23.73639°E
Būvniecības sākums	1874. gada 20. janvāris
Atvēršana	1888. gada 20. oktobris
Celtniecība
Arhitekts	Teofils Hansens
Tīmekļa vietne
	Zappeion

Zapions (grieķu: Ζάππειον Μέγαρο) ir ēka Atēnu Nacionālajā dārzā Grieķijas galvaspilsētas Atēnu centrā. Ēku izmanto gan oficiālajām, gan privātajām sanāksmēm un ceremonijām.

Būvniecība

1869. gadā Grieķijas parlaments atvēlēja 80 000 km² publiskās zemes starp Pils dārziem un seno Olimpisko Zeva templi ēkas būvniecībai. Zapions bija pirmā ēka, kas tika uzcelta speciāli olimpiskajām spēlēm.^[1]^[2] Ēkas pamatakmens pēc nelielas kavēšanās tika ielikts 1874. gada 20. janvārī.^[3] Šo ēku projektēja dāņu arhitekts Teofils Hansens. Zapiona atvēršana notika 1888. gada 20. oktobrī.^[3]

Vēsture

Zapions 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika izmantots kā paukošanas sacensību norises vieta. Pēc desmit gadiem, 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs ēkas teritoriju izmantoja kā olimpisko ciematu.^[4] No 1998. gada līdz 1999. gadam un 2004. gada olimpisko spēļu laikā ēka kalpoja kā rīkotājkomitejas (ATHOC) atrašanās vieta, kā arī 2004. gada spēļu laikā bija centrālais sakaru centrs.

1938. gadā Zapiona telpās sāka darboties Atēnu radiostacija, kas ir valsts pirmā nacionālā raidorganizācija. Ēkā turpināja darboties Nacionālais radio fonds līdz Radio nama atklāšanai 1970. gadā.

Zapionā ir notikuši arī vairāki vēsturiski notikumi, tostarp svarīgu dokumentu parakstīšana, piemēram, par Grieķijas pievienošanos Eiropas Kopienai 1979. gada maijā.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zapions

Atsauces

↑ Dimitri Iatridi, Grigori Ksirogianni, Georgio Andreaki, Konstantino Zappa, Iaonni Joachimidi, Panagioti Samartzi, Georgio Tsiami. Arhivēta kopija Επιτροπή Ολυμπίων και Κληροδοτημάτων, Ζάππειο 1888–1988 (Greek). Economic Ministry of the Olympic Committee and Legacy at the Zappeion Megaro, 1988. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.
↑ David C. Young. The Modern Olympics – A Struggle for Revival. The Johns Hopkins University Press, 1996. ISBN 0-8018-5374-5.
↑ ^3,0 ^3,1 «Building the Zappeion Exhibition Hall». The Zappeion Megaron Hall of Athens. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. septembrī. Skatīts: 2008. gada 11. novembris.
↑ «The Zappeion Exhibition Hall over time». The Zappeion Megaron Hall of Athens. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. septembrī. Skatīts: 2008. gada 11. novembris.

Ārējās saites

[1] Dimitri Iatridi, Grigori Ksirogianni, Georgio Andreaki, Konstantino Zappa, Iaonni Joachimidi, Panagioti Samartzi, Georgio Tsiami. Arhivēta kopija Επιτροπή Ολυμπίων και Κληροδοτημάτων, Ζάππειο 1888–1988 (Greek). Economic Ministry of the Olympic Committee and Legacy at the Zappeion Megaro, 1988. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2020. gada 24. martā.

[2] David C. Young. The Modern Olympics – A Struggle for Revival. The Johns Hopkins University Press, 1996. ISBN 0-8018-5374-5.

[autogenerated1-3] 3,0 ^3,1 «Building the Zappeion Exhibition Hall». The Zappeion Megaron Hall of Athens. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. septembrī. Skatīts: 2008. gada 11. novembris.

[4] «The Zappeion Exhibition Hall over time». The Zappeion Megaron Hall of Athens. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. septembrī. Skatīts: 2008. gada 11. novembris.

[1]

[2]

[3]

[4]