turpo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: turpā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	turpō	turpor	turpem	turper	—	—
	2 p.	turpas	turpāris	turpes	turpēris	turpā	turpare
	3 p.	turpat	turpātur	turpet	turpētur	—	—
Plur.	1 p.	turpāmus	turpāmur	turpēmus	turpēmur	—	—
	2 p.	turpātis	turpāmini	turpētis	turpēmini	turpāte	turpamini
	3 p.	turpant	turpantur	turpent	turpentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	turpābam	turpābar	turpārem	turpārer
	2 p.	turpābas	turpabāris	turpāres	turparēris
	3 p.	turpābat	turpabātur	turpāret	turparētur
Plur.	1 p.	turpabāmus	turpabāmur	turparēmus	turparēmur
	2 p.	turpabātis	turpabamini	turparētis	turparēmini
	3 p.	turpābant	turpabantur	turparent	turparentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	turpābo	turpabor	—
	2 p.	turpābis	turpaberis	turpāto
	3 p.	turpābit	turpabitur	turpāto
Plur.	1 p.	turpabimus	turpabimur	—
	2 p.	turpabitis	turpabimini	turpatōte
	3 p.	turpabuntur	turpanto

Infīnitivus praesentis actīvi	turpāre
Infīnitivus praesentis passīvi	turpāri
Participium praesentis actīvi	turpāns
Gerundium	turpandī
Gerundivum	turpandus, -a, -um

Основа перфекта: turpāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	turpāvī	turpāverim	turpāveram	turpāvissem	turpāverō
	2 p.	turpāvisti	turpāveris	turpāveras	turpāvisses	turpāveris
	3 p.	turpāvit	turpāverit	turpāverat	turpāvisset	turpāverit
Pl.	1 p.	turpāvimus	turpāverimus	turpāverāmus	turpāvissēmus	turpāverimus
	2 p.	turpāvistis	turpāveritis	turpāverātis	turpāvissētis	turpāveritis
	3 p.	turpāvērunt	turpāverint	turpāverant	turpāvissent	turpāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	turpāvisse

Основа супина: turpāt-

Participium perfecti passivi	turpātus, -a, -um
Participium futuri activi	turpātūrus, -a, -um
Supinum I	turpātum
Supinum II	turpātū

tur-po

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. обезображивать, уродовать ◆ Frontem cicatrix turpat. — Рубец уродует чело. Квинт Гораций Флакк
2. пачкать, марать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. осквернять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
4. позорить, бесчестить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: turpis

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:turpare