Brtqqiz

Zɣ Wikipedia
Aller à la navigation Aller à la recherche

Tamazirt n brtqqiz niɣ d tagdudant n Brtqqiz (Repulica Portuguesa) tga yat tmazirt imẓẓiyn n Urupa illan ɣ iffus nns, tili ɣ utaram n yat tsga mi ttinin tagzirt Taybirit, tzdi d Ssblyun ɣ ugmmuḍ nns d uẓẓlmḍ nns, tmḥidi d ugaru Aṭlanṭi ɣ utaram nns.[1] Licbuna ad igan tamaẓunt n tmazirt ad d tmdint nns akkʷ mqqurn, tutlayt nns tamaddudt tga Tabrtqqizt. Tuggt n yikalln nns gan ɣar timsal, llan kra idrarn ngr as d Sblyun, imma tawwṭfa n wakal nns tgadda d 91,982 Km², mayad iɣ ur nḥasb tigzirin nns yaḍnin zun d "Azuris" d "Maḍiṛa" d "Makaw".[1]

Ibrtqizn illa darsn yan yiḍiṣ ur imẓẓiyn ɣ umzruy n tmazirt n Sus d Lmɣrib.

Brtqqiz
awank ilan abaḍ, timizar, puissance coloniale
Yamu ɣEurope Sud-Ouest, Union européenne, Espace économique européen Snfl
Asakud n ussrsl nɣ isllwi23 Mayyu 1179 Snfl
Ism s tutlayt taymmatPortugalská republika, República Portuguesa, la République portugaise Snfl
Ism amaddudPortugalská republika, Portugal, la République portugaise, República Portuguesa Snfl
Ism ɣ tutlayt taẓuṛantRepública Portuguesa, Portugal Snfl
Ism agʷzzal🇵🇹 Snfl
Transcription APIpərtʊˈɡalʲɪjə Snfl
Nommé(e) en référence àPortus Cale Snfl
Tutlayt tamaddutTutlayt Tabṛṭqqizt, Tutlayt Tamirandit Snfl
HymneA Portuguesa Snfl
Cultureculture du Portugal Snfl
Énoncé de la deviseEurope's West Coast, Arfordir Gorllewin Ewrop Snfl
TamnẓawtUrupa Snfl
TamazirtBrtqqiz Snfl
TamaẓuntLisbonne Snfl
Agmmaḍ akudanUTC±00:00 Snfl
Baigné parAgaru Aṭlanti Snfl
Asdɣr ajɣrafipéninsule Ibérique Snfl
Ismlan ijɣrafiyn38°42′0″N 9°11′0″O Snfl
Coordonnées du point le plus à l'est41°34′30″N 6°11′25″O Snfl
Coordonnées du point le plus au nord42°9′15″N 8°11′56″O Snfl
Coordonnées du point le plus au sud36°57′37″N 7°53′13″O Snfl
Coordonnées du point le plus à l'ouest38°46′52″N 9°30′2″O Snfl
Ida akkʷ yattuynPonta do Pico Snfl
Ida akkʷ izdrnAgaru Aṭlanti Snfl
Régime politiquetagduda Snfl
Fonction occupée par le chef d'Étatprésident de la République portugaise Snfl
Ixf n uwankMarcelo Rebelo de Sousa Snfl
Poste occupé par le chef de l'exécutifPremier ministre du Portugal Snfl
Chef ou cheffe de l'exécutifAntónio Costa Snfl
A pour gouvernementconseil des ministres Snfl
Tanbaḍt tamzzgartGouvernement du Portugal Snfl
Assemblée délibéranteAssemblée de la République Snfl
Corps judiciaire suprêmeTribunal suprême de justice Snfl
Lbank anammasbanque du Portugal Snfl
Jour fériéJour du Portugal, Republic Day Snfl
Adrimeuro Snfl
Idra iwtta dṢbanya Snfl
Conduite àdroite Snfl
Prise électriqueEuroplug, Schuko Snfl
Précédé parroyaume de Portugal Snfl
RemplaceEmpire colonial portugais, royaume de Portugal Snfl
Discipline dont c'est l'objetétudes portugaises Snfl
Asit amaddudhttps://www.portugal.gov.pt/en/gc21 Snfl
HashtagPortugal Snfl
Domaine internet.pt Snfl
Acnyaldrapeau du Portugal Snfl
Blasonnementarmoiries du Portugal Snfl
Géographiegéographie du Portugal Snfl
Caractérisé parpays libre Snfl
Histoirehistoire du Portugal Snfl
Saint patronGeorges de Lydda Snfl
Sens de circulation des trainsgauche Snfl
Portail open dataOpen Data Portugal Snfl
Économie du sujetéconomie du Portugal Snfl
Démographie du sujetdémographie du Portugal Snfl
Date d'initialisation du calendrier grégorien15 Kṭubr 1582 Snfl
Niveau de zoom OpenStreetMap6 Snfl
Code pays pour mobile268 Snfl
Indicatif téléphonique national+351 Snfl
Préfixe interurbainaucune valeur Snfl
Numéro d'appel d'urgence112 Snfl
Préfixe pays GS1560 Snfl
Plaque d'immatriculationP Snfl
Chiffres d'identification maritimes263 Snfl
Caractère Unicode🇵🇹 Snfl
Catégorie pour cartes géographiquesCategory:Maps of Portugal Snfl
Carte


Middn

[ssnfl | Snfl asagm]

Yat 5000 n usggʷas ayad, middn lli tt inn kkan zdɣnin ɣ Brtqqiz ar asn ttinin ayt ibirya, ɣ ifili n tasutin rad d sul ackin kra n tigrummiwin yaḍnin n imzdaɣn zun d Ifiniqn, iqṛṭajiyyn, Isiltiyyn, Igrikn, Iṛmmuyn, Wiziguṭṭ, ula Imaziɣn.[1]

Tadamsa nns

[ssnfl | Snfl asagm]

Ddrn ibrtqqizn f tfllaḥt d ma srs ittyagaln zun d tifiyyi n imugayn, ifullusn, asngar, aḍil d unẓiẓ, akʷfay, baṭaṭa, timiṭac.[1] Ddrn daɣ f tgmrt n yislman zun d ssrdin d ttuna, tamguri dɣ nttat dars yat taɣamt ɣ tdamsa nnsn zun d tasbbabt n ssima, ibrdan slawan win taḍuṭ, Asiṛamik, Atrisinti, tiɣawsiwin n utci, uṛẓiyyn... Imma ɣ ma izdin d izgndrn (lmɛdn) aylli d ṭṭayn iga t tamriwin (yan wanaw n yiẓṛan).[1]

Amzruy nns

[ssnfl | Snfl asagm]

Ɣ uzmz aqbur

[ssnfl | Snfl asagm]

Ɣ uzmz anammas

[ssnfl | Snfl asagm]

Ɣ uzmz atrar

[ssnfl | Snfl asagm]

Ɣ gr isggʷasn n 1400 d 1500 rad ssntin kra n ibṛṭqizn ad staran ɣ umaḍal, azmz-ad ittyawsmma "Azmz n twafit immqurn" , ɣ wakud ann a rad bnun Yibrtqqizn tamnukda Tabrtqqizt mqqurn tizi lli rad srsn afus f mad ur idrusn ɣ yidɣarn ɣ Tfriqt ɣ Wasya ula ɣ Wamirika n iffus[1], umẓn akkʷ kra n idɣarn ɣ tmizar n Iclḥiyyn zun d Agadir d Umgdul (Taṣṣuṛt), taḍuṛi nnsn rad tili f ufus n Yisɛdiyyn dffir n yimiɣ n wasif n Lmxazn.

Ayt waddur

[ssnfl | Snfl asagm]

Zrin ɣ umzruy n brṭqiz kada d mddn gan ayt waddur zun d:

• Fasku Di Gama.

• Hinri bu iɣrubba.

• Firnand Majillan.

• Ibn Ṣaḥib Ṣṣalat (إبن صاحب الصلاة)

• Firnanḍu Pissuwwa.

• Kristyanu Runalḍu.

• Amalya Rudrigiz.

• Anṭunyu Gutiric.

• Juzif Murinyu.

• Lwis De Kamuwis

Ibrtqizn ɣ Sus

[ssnfl | Snfl asagm]

Addad n tmizar n Sus ɣ tigira n uzmz anammas

[ssnfl | Snfl asagm]

ibrtqizn ur tn d yaɣ s tmizar n ccluḥ ar yan uzmz imaṭln lliɣ ran ad ẓṭṭeṭn aɣaras n iɣrrubba ngr Dkkala d Saw Xurxi di Mina, ukan timizar lli llanin ɣ yiffus n wasif n tansift ur ta sul ttyafant ɣ wakud ann, ibayn is gisnt illa lxir iggutn, idɣarn-ad ffuɣn afus n uwank Awṭṭaṣ gan win iguyya nnsn, Sus ɣ wakud ann zɛma ɣ tasut 16 n tlalit ikka tt inn iga yat ljnnt i yisbbabn d yat tasgrut ngr tsbbabt n tnsruft d ittackan ssɣ Tumbuktu d Sanigal, d ma illan ɣ ugafa n udrar n Drn zun d Mṛṛakc d Fas ar Yilel agrakal, bla ad nttu kullu izuɣaz n Sus win uzzal d nnqrt d wurɣ d ṣṣkkaṛ, yan umallas ism as Al Ɛumari isnɣms is d ɣ tizwiri n tasut 13 yan uzgn n ukilu n wanas win tmdult igadda d 2/3 n taẓayt nns d wurɣ. ¨Ɣ tizwiri n tasut 15 n tlalit rad txsi tmdult, tmmatti tsbbabt s Waqqa lli issixf yan urgaz ism as Sidi Muḥmmd u Mbark..[2]

Alkkum n Yibṛṭqizn s Ugadir

[ssnfl | Snfl asagm]

Ɣ usggʷas 1505 yan urgaz abrtqizi mi ism Jwaw lupiz Sikwira lli inbḍn Massa, iqbl as ugllid Abrṭqizi Manwil Amzwaru ad ibnu yan ugadir ifk as ism n "Santa Kruz di Kapu Agir", usun da isti ikka tt inn illa ɣ uḍaṛ n yan wawrir, tlla ɣinn yat tallɛint n waman, ula kra n yikalln xlfnin cwanin i tfllaḥt ɣ yan udɣar fkan as sul ism n Funti (ssɣ "Fonte" lli igan "tanuṭfi" s tutlayt tabiṭqizzt), Jwaw lupiz rad iṣṣṛṣu yan ubrgmmi n ukccuḍ tama n uɣbalu lli, isrs ɣ tama nns yat titmi n imrig (Artillerie) bac ad t ur zziwzn ayt tmazirt slawan gisn taqbilt n Yiksimn lli uginin tilit n iṛmmuyn ɣ tmazirt.[3] Lliɣ ismd ifta s Tmraɣt (12 km ɣ ugafa n Ugadir) ibna yan ubrgmmi yaḍni f yan usulil illan tama nns ifka as ism n "Ben Miraw", imil iwin as t Iclḥiyyn, f ɣik ann, yiwrri nn s Ubrṭqiz dar ugllid Dum Manwil izznza as ibrgmmi-ad n Santa kruz s yat tassumt n 5.000 kruzadus n iqariḍn. Yazn ilmma ugllid Dum Manwil aqbṭan Fransisku di Kasṭṛu d yat tgrgurt n isrdadsn d imɛlmmiyn, isgudr mzyann ibrgmmi-lli, issutl-as gigan n igudar d imrig ẓẓaynin bac ad fllas isitti akkʷ azzaɣn n imknasn Iclḥiyyn lli d ttarmnin bla ṛṛmuyt ad as awin ibrgmmi nns lliɣ iɣama mnnaw isggʷasn, ɣ wakud ann nit issnti "Ccrif Asɛdi" ar ismuna ɣ imknasn d imnayn ssɣ tiqbilin n Sus d mad t inn iwalan, waxxa Dum di Fransisku di Kasṭṛu ibikks s 120 n imnayn n irgazn ṛwanin d 600 n isrdasn, ifka i yibrgmmi-ad tismt n Santa Kruz di Gi D Agwa Di Narba (Santa kruz acku tlla ɣ iggi nns yat tzggʷa n lmasiḥ).[3]

isddi n ibrṭqizn lli nbḍnin Agadir[4]:

[ssnfl | Snfl asagm]
isddi n ibrṭqizn lli nbḍnin Agadir
Asggʷas Amnbaḍ
1505 - 1512 João Lopes de Sequeira
1512 - 1521 Francisco de Castro
1521 - 1523 Simão Gonçalves da Costa
1523 - 1525 António Leitão de Gamboa
1525 - 1528 Luis Sacoto
1528 - 1529 António Leitão de Gamboa
1529 - 1533 Simão Gonçalves da Costa
1533 - 1534 Guterre de Monroy
1534 - 1538   Luís de Loureiro
1538 - 1541 Guterre de Monroy

Kra n twlafin ssɣ Brtqqiz

[ssnfl | Snfl asagm]

Isaɣuln

[ssnfl | Snfl asagm]
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 et 1,5 The world Book Student Discovery Encyclopedia Vol.9
  2. Socioeconomic Dimensions of Reconquista and Jihad in Morocco: Portuguese Dukkala and the Sadid Sus,[1] 1450-1557
  3. 3,0 et 3,1 Chronique de Santa-Cruz du cap de Gué (Agadir)[2]
  4. https://terriermichel.wordpress.com/agadir-rapide-survol-de-son-histoire/