Moggallāna Pañcikā Ṭīkā
Moggallāna Pañcikā Ṭīkā
Moggallāna Pañcikā Ṭīkā
Pañcikāṭīkā
Paṇāmādikathā
Tatredamuttaraṃ–
Ettāvatā ca –
Evamanantarāyena ganthaparisamāpanatthamananta
guṇavisiṭṭhalokattayaggasīkhāmaṇibhūtassa ratanattayassa paṇāmaṃ dassetvā idāni gantha
kattādiyathāvuttatthopadassana pubbaṅgamamattanā samārabhitabbaṃ gantha karaṇaṃ
paṭiññātukāmo’yo iddhimantesū’tiādimāha, tattha ‘yo’ti imassa ‘tannāmadheyyenā’ti iminā
sambandho, etāya sattā ijjhanti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi=iddhividhādayo lokiyā
lokuttarā ca sā etesamatthīti iddhimanto, tesu iddhimantesu, iddhimantānaṃ mahāsāvakānaṃ
majjheti attho, mahattappattoti mahattaṃ mahantabhāvaṃ gato, tannāmadheyyenāti tasseva
nāmadheyyamassāti tannāmadheyyo, tena, tapodhanenāti muninā, kiṃ vuttaṃ hoti- ‘‘etadaggaṃ
Tassāpīti vuttiyāpi, saṅgahetvā saddavasena saṅkucitaṃ viya katvā khipanaṃ saṅkhepo, tassa
nayo kamo saṅkhepanayo, tena, bhovāti yo saddasatthassa vuttiyā ca kattā so eva, idāni
suttavuttiracanānantaramavasarappatte imasmiṃ kāle, samārabheyya sammā ārambhaṃ kareyya
bahunnaṃ kriyākkhaṇānamādibhūtaṃ kriyākkhaṇamanutiṭṭheyya, kinti saṃvaṇṇanaṃ, saṃvaṇṇīyati
attho etāyāti saṃvaṇṇanā, pañcīyati vipañcīyati byattī karīyati vutti attho etāyāti vā, taṃ pañcayatīti
vā laddhanāmapañcikā, taṃ.
Vacanato paratthova sappurisehi kattabbo, paratthe sampādite pana sakattho sampannova nāma
siyāti manasi katvā āha- ‘etadevā’tiādi. Kāyamanosamācaraṇena sampajjamānañca
vacīsamācaraṇena sampajjatevāti aneneva vākyena viññāyatīti avagantabbaṃ, buddhi pubbā yasmiṃ
karaṇe taṃ buddhi pubbaṃ, taṃ sīlena karontā buddhipubbakārino, abhidheyyassa adhigamo
jānanaṃ pubbo yassa so abhidheyyādhigamapubbako, avatāro pavatti, ekadesadassane ‘‘samuddo
diṭṭho’’ti viya ekadesepi samudāyavohāradassanato pacchima pādenāti vuttaṃ,
pacchimapādassekadesabhūtena ‘saddalakkhaṇa’miccanenāti attho, sādhiyaṃ saddānaṃ
saṅkharaṇaṃ, sādhanaṃ byākaraṇaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo assāti sādhiyasādhanalakkhaṇo,
sādhiyassedaṃ sādhanaṃ, sādhanassa cedaṃ sādhiyanti evamassedambhāvahetusabhāvo
sambandhoti vuttaṃ hoti, payojanaṃ abhidheyyasaddopadassitaṃ saddasaṅkharaṇaṃ, tattha
sambandhassantogadhattaṃ… sādhiyopadassanamukhena sādhanassāpi dassitattā
nissayopadassanato, ussukkaṃ sammāvāyāmaṃ, buddhattaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, pūretvāti–
Ratanattayapaṇāmādikathā samattā.
1. Paṭhamakaṇḍavaṇṇanā
Saññādhikāra
1. A ādayo
Nanu jhalādisaññā viya lahusaññaṃ akatvā kasmā gurusaññā katāti codanaṃ manasi nidhāya
ruḷhi anvatthavasena dvippakārāsu saññāsu jhālāti ruḷhi saññātthābhāvena
vohārasukhamattapayojanā, anvatthasaññā pana tappayojanāpi hoti tadaññappayojanā pīti
dassetumāha- ‘eva’miccādi, vaṇṇīyatī attho etehīti vuttamatthaṃ anugatā anugatatthā vaṇṇasaññā
taṃ, saddādhigamanīyassāti saddena viññātabbassa, vaṇṇaṃ mūlamassāti vaṇṇamūlako-attho, tassa
bhāvo vaṇṇamūlakatā, atthassa vaṇṇamūlakataṃ sādheti ‘sāpi’ccādinā, vaṇṇaṃ rūpaṃ sabhāvo
etesanti vaṇṇarūpāni-padāni, samudāyo pādānaṃ rūpamassāti samudāyarūpaṃ vākyaṃ,
vibhatyantamatthajotakaṃ padaṃ, padasamudāyo vākyaṃ, sabbañcetamupacārena
vaṇṇasaddavacanīyattaṃ gacchati vaṇṇamayattāti sabbopi sammutiparamatthabhedabhinno attho
vākyādhigamanīyo vaṇṇeneva viññāyati nāma tasmā yathā vuttamattha visesadassanaṃlahusaññāya
na sakkāti tadatthamakārādīnaṃ gurubhūtā vaṇṇasaññā katāti adhippāyo, sammuti saṅketavasena
pavatto vohāro, paramattho sanibbāno pañcakkhandho. Ubhohi panetehi bhinno tatiyo koṭṭhāso nāma
natthi, tathāca vuttaṃ–
Nanu ca–
‘‘Ādayo titālīsa vaṇṇā’’ ‘‘titālīsādayo vaṇṇā’’ti vā vattabbanti na tathā sati sandiddhaṃ suttaṃ
siyāti, nanu satthādo maṅgalavacanena bhavitabbaṃ, akāro paṭisedhatthopi hotīti (na) satthādo
siddhasaddassopahitattā, atha hotva pubbā jhālādi saññā, saddasādhanamattappayojanattā pana
sabbavidhānassa pubbācariya saññāvālametthāti kiṃ punāpi vaṇṇādisaññāvidhānena ganthagārava
karaṇenāti saccametaṃ, pubbācariyesu pana gāravaṃ tadanugamanañca dīpetuṃ kāci
saññāyopyanvākhyāyante, yajjevaṃ saṃyogasabbanāmalopādayopi saññā pubbācariyehi vuttā
vattabbāti nanu bho vuttamevāmhehi’kāci saññāyo ākhyāyante’ti, kintadākhyānadvārena bhavatā
tāpi viññātuṃ na sakkāti, kesañci sātthakattopi pativaṇṇamatthānupaladdhito
vaṇṇānamadiṭṭhānamakārādīnamanukatiyo ihopadiṭṭhāityanukāriyenātthenātthavantatāya
hotevākārādito vibhatti, lopena niddiṭṭhattā panassā assavanaṃ sannikaṃsavacanicchābhāvā
saṃhitāyāniddeso, anukkamoti ādonissayā sarāvuttā, tato nissitā byañjanā, saresupi ekaṭṭhāniyā
akārādayo bahuttā paṭhamaṃ vuttā ṭhānānukkamena, tato dvijā ṭhānānukkamena, tesupi rassāva
lahuttā paṭhamaṃ vuttā, tato dīghā, byañjanesupi vaggā bahuttā ṭhānappaṭipāṭiyā paṭhamaṃ vuttā,
tato yakārādayo, vaggesu ca aghosā paṭhamaṃ vuttā, tato ghosā, tesu ca sithilā paṭhamaṃ vuttā, tato
dhanitā, tatthāpi appakattā dvijā pañcamā vuttā, tato yaralavā ghosabhūtā ṭhānānukkamena, tato
dhanitā sakāraha kārā, tesupihakāro kesañci orasopi hotīti dvijattā pacchā vutto, kehici
‘‘laḷānamaviseso’’ti dvinnamavisese vuccamānepi lipibhedena ṭhānabhedena ca bhinnattā ḷakāro
visuṃ akkharabhāvena gahito, sopi ghosabhāvena ṭhānānukkamenaca hakārato paraṃ vutto
niggahītaṃ pana sarattādisabbavinimmuttattā sabbapacchā vuttanti akārādīnamayamanukkamo,
imassevānukkamassa manasi vipassa vattamānattā titālīsāti gaṇanāparicchedassa dassitattā ca
‘niggahītantā’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, pakataṃ sādhusaddānvākhyānaṃ, na vaṇṇīyate, ti saddasaṅkharaṇa
saṅkhāta mukhyappayojanābhāvā, kiñcāpi na vaṇṇīyate, amhehi pana
kathamakārādīnamayamanukkamo uppannoti sissānaṃ kaṅkhā vicchedappayojanampati
anukkamasaddassa atthakathanabyājena vaṇṇito yevāti, karīyante uccārīyante etenāti karaṇaṃ, tattha
jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ, jivhopaggaṃ muddhajānaṃ, jivhaggaṃ, dantajānaṃ sesānaṃ sakaṭṭhānaṃ
karaṇaṃ, payatti payatanaṃ, tampana vaṇṇuccāraṇato abbhantaro bāhiyo ca ussāho, tattha
abbhantarapayatanaṃ-saṃvutattamakārassa, vivaṭattaṃ sarānaṃ sakārahakārānañca phuṭṭhattaṃ
vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhattaṃ yaralavānaṃ, bāhiyapayatanantu saṃvutakaṇṭhatādi, ṭhānato
paccāsattiyā vidhīyamānakāriyasambhavena payojanasambhavā āha-‘ṭhānampanā’tiādi, tiṭṭhanti
ettha uppattivasena vaṇṇāti ṭhānaṃ, ‘‘e onama vaṇṇe’’ti (1-37) sutte vaṇṇeti kathanameva
vaṇṇasaññākaraṇe payojanaṃ, yathāvuttamatthamaññatra byāpadisati’ eva’miccādinā, tasmā
‘‘dasādo sarā’’iccādo ‘tenā’tiādīsu ‘tena saraiccanena kvattho kasmiṃ sutte payojanaṃ taṃ dasseti
‘‘sarolopo sare’’ccādī’ti evamādinā attho daṭṭhabbo, ñāpeti vaṇṇalopanti ñāpakaṃ, kasmā pana’so
cemināva ñāpakena siddho’ti vuccati nanu ‘tadaminādīni’’ti (1-47) suttaṃ dissatīti, (saccaṃ) tathāpi
pakārantaroyampi vaṇṇalope dassitoti viññātabbaṃ, evasaddo pana ‘yadi ñāpakena vaṇṇalopo siyā
so imināva ñāpakena siddho, nāññenā’ti avadhāreti.
2. Dasā
3. Dvedve
Teti’ādo’ti sattamyantattā apare dve parāmasati, heṭṭhā viyāti heṭṭhā vuttaṃ atthavasā
vibhattivipariṇāmaṃ upameti, atova viññāyamānatthavasena tesu’ti vuttaṃ, tesuti pana
niddhāraṇattavivacchāyaṃ tampi sambhavatīti tesaṃ vaṇṇānaṃ majjhe dvedveti dvisaṅkhyāya
niddhāraṇatthopi veditabbo, vicchāyaṃ vutti yassa so vicchāvutti-dvisaddo, vicchāvuttitā cāssa
savaṇṇattaguṇena dvinnaṃ (‘byāpitu) miṭṭhattā, kamenāvaṭṭhiteti iminā akārādivaṇṇappabandhassa
anādikālasiddhaṃ kamasiddhattamāha. Nanu samānā vaṇṇā savaṇṇātyanvatthe savaṇṇasadde sati
kataṃ rassadīghānaṃ savaṇṇasaññā siyā… asamānattā etesanti, netadatthivaṇṇappabandhassa
kamasiddhattā vacanabalenevāsamānānampi hotevāti, nevampi vattuṃ yuttaṃ‘‘dvedve savaṇṇā’’ti
suttassa tādisasāmatthiyasabbhāve [sabbhāvena (potthake)] visesakāraṇābhāvāti
āha‘samānattampanā’tiādi. Tiṭṭhanti ettha vaṇṇā cittajattepi abhibyatti vasenāti ṭhānaṃ kaṇṭhādi, tena
katanti samāso, kaṇṭhatātu iti catte pāṇyaṅgattā napuṃsakattaṃ. Pañcamehi vaggapañcamehi.
Antaṭṭhākīti vaggānamante tiṭṭhantīti antaṭṭhā, tāhi, yuttassāti brahmacariyā, guyha’ntiādīsu yuttassa.
Kecīti aniyamena vuttaṃ, te pana–
4. Pubbo
5. Paro
6. Kādayo
7. Pañca
8. Bindu
9. Iyu
Iccādiṃ saṅgaṇhāti.
10. Pitthi
11. Ghā
Itthiyaṃ nāmassanteti ca vattate. Heṭṭhā sabbattha saññino niddisiya saññāya niddiṭṭhattā tattha
viya visuṃ saññino paṭhamamaniddese asanto viyāti dosalesamālambiya codayati nanhace’tyādinā.
Tattha setoti vijjamānassa saññino. Kāriyenāti saññākāriyena. Pariharati ‘nāyaṃ doso’tiādinā.
Pacchāvuttamattenāti ‘‘ghā’’ti sutte kāriyino ākārassa pacchā vuttamattena. Nacāti ettha casaddo
vattabbantarasamuccaye, aparampi kiñci vattabbamaniyamarūpamatthīti attho.
Aniyamarūpamācariyappavattito sādhetumāha ‘ubhayathāpi’ccādi.
12. Gosyā
Saññādhikāro samatto.
Paribhāsādhikāra
13. Vidhi
14. Sattadhī
15. Pañca
16. Ādissa
17. Chaṭṭhī
18. Vānu
19. Ṭānu
20. Ñakā
21. Mānubandho
Yadiniddhāraṇe chaṭṭhī antassāvisesitattā avisesena yato kutoci antato bānubandho paro siyā, na
hi dutiyaṃ saraggahaṇamatthi, yenānto visesīyateccāha-‘niddhāraṇa’miccādi, kāraṇamāha-‘sutattā’ti,
‘sarāna’nti sutattāti attho, tena ‘‘sutānumitesusutasambandhobalavā’’ti rundhatītetthadhakārassā
numitassa maṃ na hotīti dīpeti, samāna jātiyasseva loke niddhāraṇappatīti hoticcāha-‘tathā hi’ccādi,
yathā’kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā’ti vutte avisesitattepi kaṇhāya kaṇhāgāvīyeva patīyate,
tathehāpi sarānaṃ majjhe antātyantattena niddhāriyamāno samānajātiyo saroyeva patīyate, tena
sarānaṃ yevāntāparo bhavissatīti bhāvo, visesanattoti ‘‘ñilatasse’’ti (5-163) sutte assāti vutte
ayameveti niyamābhāvā yassakassaci akārassa ñippatti, tenāniṭṭhappattīti lānusaṅgisseva assāti lassa
yaṃ visesanattaṃ taṃ attho payojanamassa ‘‘kattarilo’’ti (5-18) lakārassāti visesanattho lakāro,
idhevāti imasmiṃ ‘‘mānubandho’’tiādisutteyeva.
22. Vippaṭi
23. Saṅketo
24. Vaṇṇa
25. Ntu
Paribhāsādhikāro samatto.
Saralopādi vaṇṇanā
26. Saro
27. Paro
Itisaddo idamatthe, kvaci lopanīyo hotīti idaṃ vacanaṃ dīpetīti sambandho, kinti āha-
‘payogānusārita’nti, kassāti āha-‘kāriyassa paralopassā’ti, kena hetunāti āha ‘kvaciggahaṇenā’ti,
katthāti āha-‘iha imasmiṃ sutte’ti, tenāti tena payogānusāritādīpanena, yathāpayoganti
āgamapayogānatikkamena, niccaṃ pakkhevā paralopo siyāti honticcādo niccaṃ, latāvātiādīsu
pakkhe vā paralopo bhaveyya, evaṃ maññate ‘‘kasminti atthe kvāti nipphannenāniyamavuttinā
aniyamatthasseva visesakato vacane sabbatthevāniyatatthavuttittā kvacisaddo-yaṃ yathāgamaṃ
niccamaniccamasantañca vidhiṃ dīpeti, tattha honticcādiko nicca pakkho paralopasseva visayo,
latāvātiādiko aniccapakkho ubhayasādhāraṇattā pubbalopassāpi visayoti iminā niccaṃ pakkhe vā
paralopo hoti, asantapakkho pana saddhindriyantiādiko pubbalopasseva visayo sabbathānena
pariccattattā’’ti, tīsupi cetesu pana pakkhesu niccāniccapakkhesu yevassāpavādarūpatā…
pubbalopassa sabbathā honticcādo nivārakattā vā vidhāyakattā vā paralopassa, na tvasantapakkhe…
pubbalopasseva sabbathānena dinnā vasarattā, lokaggotiādi tu kvacisaddassa payogānusāritā
dīpakattā nicce asantevāpi vidhimhi dīpite paralopena vā nipphajjatīti neṭṭhabyāghāto, evaṃ tāva
kvaciggahaṇe sabbathāniṭṭhaparihārena iṭṭhappasiddhi siyā, tadabhāvekathanti tadabhāve
virodhamāha-‘aññate’ccādi, pariyāyena bhavantīti kvaciggahaṇābhāve ‘paro’ti suttaṃ siyā tathā sati
suttadvayamekavisayaṃ tulyabalañca siyā, tattha vippaṭisedhābhāvā pamāṇabhūtānamācariya
(vacanā)naṃ niratthakatā mā bhavīti vārena bhavantīti attho, itīti iminā pariyāyabhavanakāraṇena,
pakkheyeva siyāti latāvātiādīsu pubbalope pariyāyappavatte pariyāyena paralopassāppavattito
latāvāti pakkheyeva paralopo bhaveyya, honticcādo niccaṃ na siyāti sambandho, tañcāti taṃ
pariyāyabhavanañca, kho vākyālaṅkāre, paṭipadanti padampa dampati hoti, nekadesaparihārenāpi,
tenāha ‘na katthacī’ti, iminā idaṃ dīpeti ‘‘sabbattha vikappappasattiyā hanti,
saddhandriyaṃtyādikaṃ ‘‘na dvevā’’ti (1-28) suttepi hanticcādikañcāniṭṭharūpampi sampajjatī’’ti.
Nacevamiṭṭhanti evamidaṃ yathāvuttaṃ vikappavidhānaṃ saddalakkhaṇaññūhi nevābhimatanti
attho, tameva sādheti ‘paralopo hi’ccādinā, athā niccapakkhe vā paralope kate-nena pariccattaṭṭhāne
ussaggappavattiyā latāva latevāti rūpadvayaṃ sampajjati tasmā payogānusāritādīpakena
kvacisaddeneva honti saddhindriyaṃ latāva latevāti payoga sambhavopi, tathāpi aniccapakkhe
latāivāti tatiyarūpappasiddhiyā pariyāyena bhavitabbanti parikappeti ‘nanu cetyādinā, atha ‘‘paro
kvacī’ti kvaciggahaṇe sati apa(vādarūpa)ttā kathampariyāyappavattīti manasi nidhāyāniccapakkhe
pariyāyappavattidīpanatthaṃ ‘‘na dvevā’’ti suttitanti apavāde rūpattayepi pariyāyappavattiyaṃ
dosābhāvamāha-‘nāyaṃ doso’ccādi, tathāhiccādinā ‘‘na dvevā’’ti sutteneva pariyāyassāpi dīpitattaṃ
sādheti, sā ca ekatthappavatti pariyāyaṃ vinā na sambhavati… ekakkhaṇe pavatyasabbhāvāti
adhippāyo, nanu ca kvacābhāve pariyāyappavattiyaṃ yathāvutta dosassevāppasaṅgato mā hotu
pariyāyo, bhinnavisaye pana pubbaparalopappavattiyā ‘‘na dvevā’ti nisedhe lateva latāva latāivāti
rūpattayaṃ nipphajjatīti codanaṃ manasi nidhāyāha-‘nace’ccādi, tattha dosamāha-‘tathā ca
sati’ccādinā, katthaci demiccādo niccaṃ pubbalopasseva, katthaci honticcādo niccaṃ paralopasseva,
vikappena vā katthaci yathodakaṃ yathāudakaṃ tyādo pubbalopasseva katthaci itipi iccapiccādo
paralopasseva katthaci lateva latāva latāivāccādo pariyāyenubhayalopasseva dassanatoti sambandho,
etthaca itipīti vavatthitavibhāsatta dīpanena kvacisaddena paralope kate-ññatra pubba lope sampatte
‘‘na dvevā’’ti etthānuvattamāna kvacānubhāvena niccaṃ nisedhe iccapicceva bhavati. Sambajjhati
tesu tesu suttesu. Paricchedoti kammatthavasena ādhāravasena vāti āha-‘paricchijjati’ccādi.
28. Nadve
29. Yuva
Nanu sutte ‘luttā’ti pañcamī niddesā ‘paresa’nti hotu, ‘yathākkamaṃ’ti tu vacanābhāve kathaṃ
yathākkamantīdaṃ vuttanti āha-‘same’ccāti, samā saṅkhyā gaṇanā yesu te samasaṅkhyā-uddesino
anudesino ca, uddisanaṃ paṭhamaṃ niddisanaṃ uddeso, anudisanaṃ pacchā kathanaṃ anudeso,
uddeso anudeso esamatthīti uddesino anudesino, tesaṃ samasaṅkhyānamuddesīnaṃ anudesīnañca,
ivaṇṇuvaṇṇāhi uddesino dve, e okārā anudesino ca dveti uddesīnamanudesīnañca ṭhānyādesānaṃ
samasaṅkhyā siyā, satiyañca tassaṃ yathākkama mādasā vidhīyante, lokato siddhimupadasseti
‘tathāhi’ccādinā. Ava…pe… e oti paresaṃ mataṃ, vippaṭipattīti viruddhā paṭipatti paṭijānanaṃ, pare
‘‘satipi heṭṭhā vāggahaṇe‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’ti sutte kvaciggahaṇakaraṇato avaṇṇe eva lutte
asavaṇṇo vidhi hoti, tato idha na hoti diṭṭhupādāna’’nti vadanti, kvacīti adhikāro idha na hoti
mahussavo mātūpaṭṭhānanti, patisaddo ādhārattho, tena samānādhikaraṇo urasaddopīti urasminti
nicca samāsattā asakapadena viggahe kate ‘‘asaṅkhyaṃ vibhatti’’ccādinā (3-2) suttena
asaṅkhyasamāsoti dassetumāha-‘vibhatyatthesaṅkhyasamāso’ti, ettha pana yuvaṇṇānanti saṃsāmi
samīpasamūha vikārāvayavādīsu ṭhānyādesasambandhe chaṭṭhī, tasmā ivaṇṇuvaṇṇānaṃ ṭhāne e
oādesā hontīti attho, ṭhānampana tidhā apakaṃso nivatti pasaṅgo ceti, tattha gunnaṃ ṭhāne assā
sambandhīyantu [bajjhantu (jinindabuddhi)] ti apakaṃso ṭhānasaddassattho, ‘‘semhassa ṭhāne
kaṭukamosadhaṃ dātabba’’nti nivatti ‘‘dabbhānaṃ ṭhāne sarehi attharitabba’’nti pasaṅgo, tesu idha
paṭhamadutiyā na yujjanti… niccattā saddatthasambandhassa apanayanavināsā na yujjantīti, tatiyo tu
(yujjati)… sutte atthābhidhānāya ivaṇṇuvaṇṇānaṃ pavattippasaṅge tadatthābhidhānāyeva eoādesā
bhavantīti.
30. Yavā
31. Eo
32. Gossa
niccaṃ. Idaṃ kathaṃ sijjhatīti sambandho, idanti yathariveccādikaṃ, kiṃ vinā sijjhatīti āha-
‘evādissā’tiādi, evassa ādiekāro evādi, tassa, riādesamantarenāti sambandho, casaddo
aṭṭhānappayutto, rassavidhānañcāti yojanīyo, katepi tasminti tasmiṃ sutte vihite ca, na sijjhatīti
evādissa riādeso na katoti katvā vuttaṃ, bhusaṃ+evāti (pana) ṭhite mahāvuttinā evādissa iādese
rūpasiddhi hoteva, idha pana pakārantarena ‘bhusāmive’ti sādhetumāha ‘tampi’ccādi.
33. Byañja
34. Sara
35. Catu
36. Vitissa
37. Eo
Nanu ‘‘vitisseve vā’’ti (1-36) votyanuvattiya avaṇṇe eonaṃ vo hotīti ca sakkā viññātuṃ, tathā
sati ‘avaṇṇe kvaci vo hotī’’ti vattabbaṃ ‘ahoti vā’ti kasmā vuttanti codanamāsaṅkiyāha-
‘okārassapi’ccādi, ṭhānibhāvena niddiṭṭhattāti ‘‘eona’’nti (1-31) vakārādesassa vijjamānattā
vakārādesampati puna okāro ṭhānibhāvena niddisitabbo na siyāti adhippāyenāha, na nimittanti eonaṃ
vakārādesatthaṃ avaṇṇo kāraṇaṃ na hotīti attho, aññathāti avaṇṇassa nimittatte, okāraṃ na
38. Nigga
39. Lopo
40. Para
41. Vagge
Nanu vaggevaggantoti ettakeyeva vutte yasmiṃ (kismi)ñci vaggakkhare pare binduno yokoci
vagganto aniyamena bhaveyya tathā sati aniṭṭhampi siyātyāsaṅkiya paccāsattiṃ sannissāyāniṭṭha
nivattindassetumāha-‘vagge vagganto’ticcādi, sovāti vaggantova, tasminti vaggakkhare.
42. Yeva
43. Yesaṃ
44. Vana
46. Cha
47. Tada
Issa attaṃ nipātanā, dakāro pana ‘‘mayadā sare’’ti (1-44), padantarenātiādīti iminā aññena
padena, sādhūni bhavantīti vutti pāṭhassa atthaṃ vattuṃ ‘sādhūni bhavantīti nipātanato’ti āha, tattha
kāraṇamāha-‘ya’miccādi, appattassa pāpanampattassa paṭisedho ca nipātanaṃ, tesaṃ idha pāṭhāti
tesaṃ tathā icchantānaṃ idhāti nipātassa imasmiṃ tadaminādisutte pāṭhā, uddhassa udūti uddhaṃ
khamassāti aññapadatthasamāse uddhaṃkha iti ṭhite uddhaṃsaddassa uduādeso, asa-bhojane
iccasmā ‘‘kvacaṇa’ iti (5-41) suttena aṇpaccaye asasaddo nipphajjatīti āha-‘pisitamasanā’ti
‘‘kvacaṇa’’ iti mahiyaṃ ravatīti ṭhite imināva gaṇanipātanena samāse kate mayūrasaddo nipphajjatīti
dassetumāha ‘mahisaddasse’ccādi, assa tadaminādigaṇassa āgatigaṇattā evamaññepīti sambandho,
vuttanti pāṭhaseso. Dīghanikāyādīsu pañcasu nikāyesūti–
‘‘Dīghamajjhimasaṃyutta, aṅguttarikakhuddakā;
Nikāyā (pañca) gambhīrā, dhammato atthatocime’’ti.
48. Tava
49. Vagga
Munindacandasañjāta, hāsacandanalimpitā;
Pallavādhavalātasse, veko nādharapallavoti (122).
50. Vevā
53. Saṃyo
54. Vicchā
tappaṭibaddhattā, saddoti rukkhamiccādiko, tassa saddassa yaṃ rūpaṃ atta bhāvo, tameva
paccāsatyā ‘‘sutānumitesu sutasambandhova balavā’’ti vicchā bhikkhaññesu vattamānassa sutasseva
tassa rūpassa paccāsannabhāvato dvisaṅkhyā yuttaṃ dvisaṅkhātāya saṅkhyāya ‘rukkhaṃ
rukkha’miccevaṃ yuttaṃ atidisīyate sutte dveiccanena, dvibbacanasseva [dvibbacanameva
(potthake)] hi dvisaṅkhyāyuttatā, atha katamekavacanantassa dvibbacanaṃ, tathāhi sabbeyevetettha
vicchāyaṃ dvittehyabhidhayanteti bahattā bahuvacanaṃ pappoti, ekavacanantu na sijjhati ‘rukkhaṃ
rukkhaṃ siñcatī’ti ekatthābhidhānabhinnasabbarukkhappatītīti kathamekavacanantassa
dvibbavacanantī āsaṅkiyāha-‘tatthe’ccādi, atthasāmatthiyāti ‘bahuvacanantappayogehi’ccādinā
vakkhamānanayena bahuvacanantappayogeneva vicchātthajotanato na tattha dvībbacanaṃ siyā,
bhavitabbañca dvibbacane (na, e) kavacanattamantarena na cātthi dvibbacanāvakā soti patīti
balāvagato yo-ttho, tassa atthassa aññathānupapattilakkhaṇaṃ sāmatthiyaṃ atthasāmatthiyaṃ,
atthasāmatthiyā ekavacanantassa dvībbacananti sambandhā, kiriyādiyoganti kiriyāguṇādi
sambandho, mantvāti byāpitumicchāyantīmassa pubbakiriyāvacanaṃ, abhisaṃharitvāti ekatokatvā.
Saddassa tādisatthapaccāyakatte sāmatthiyaṃ saddasatti [saddassa]. Yugapadādhikaraṇatāyaṃ
sahavacanicchāyaṃ bahuvacanappavattiyeva, na tattha dvibbacananti dassetumāha-‘atoyeve’ccādi,
ato yevāti bahuvacanantassa saddasattiyā vicchājotanato dvibbacanābhāvāyeva, evamaññate- ‘idha
pana yogapajjaṃ duvidhaṃ saddayogapajjaṃ atthayogapajjañca, tattha kiñci sātthakānaṃ
saddayogapajjamatthayoga pajjaṃ na sambhavatīti, yugapadi adhikaraṇaṃ dhavādi attho yassa
sodhavakhadirapalāsasaddo yugapadādhikaraṇo, tassa bhāvo tathā, tassañca sati,
saddayogapajjamantarena bhinnatthānamekasaddavacanīyāna mekato papatti atthayogapajjaṃ, taṃ
sahavacanicchāyanti iminā dassitanti tassaṃ sahavacanicchāyañca sati, sobhanā dhavakhadirapalāsā
sobhanā rukkhāti sobhanaguṇayogepi bahuvacaneneva vicchājotanato dvibbacanābhāvoti, sobhanaṃ
dhavakhadiranti pana satīpi saddayogapajje samāhārattā natthatthayogapajja [nātvayāgapajja
(potthake)] nti ekavacanantattā dvittappasaṅgepi sobhanaṃ dhavakhadiranti saddānaṃ sakiṃ
byāpanicchāyābhāvā na dvibbacananti heṭṭhā vuttaṃ.
niccaṃ dīgho, paṭapaṭā karotīti ettha nipphattiṃ dassetvā idāni paṭapaṭāyatīti ettha dassetuṃ
paṭapaṭāyatītiādi āraddhaṃ.
55. Syādi
Ekassa ekassa iti ṭhite pubbavibhattiyā lutte saṃhitāyañca katāyaṃ ekekassa, evaṃ matthakena
matthakenāti ṭhite matthaka matthakenāti.
56. Sabbā
Aññaṃ aññanti ṭhite iminā vibhattiyā lope akārassa ‘‘tadaminā’’ (1-47) dinā okāre aññoññantipi
hoti.
57. Yāva
58. Bahula
Paṭhamakaṇḍavaṇṇanā samattā.
2. Dutiyakaṇḍa vaṇṇanā
1. Dvedve
Ekānekesu syādīnaṃ yathākkamaṃ dassetuṃ ‘tenā’tiādi vuttaṃ, tenāti yena pañcako nāmattho
adhippeto ekādīsu ca atthesu jo-tanīyesu syādayo vidhiyissanti tena, sabbatthāti ‘aṃyo’ādīsu
sabbattha, sabhāvatotyādikassāyamadhippāyo ‘‘yadyapi syādayo ekānekesu honti tathāpi ekādayo
saṅkhyāya paricchinne atthe vattanti na saṅkhyāmatte, saṅkhyāya sambhavābhāvā saṅkhyeye
bhavatīti na saṅkhyāpi syādīnamattho’’ti (na) kevalaṃ sakattha dabbādiyeva syādīnamattho na
bhavati, api tu saṅkhyāpītyapisaddattho, anena saṅkhyā vibhatyattho catukko
nāmatthotyayampakkho nirākato pañcako nāmatthoti dassane saṅkhyākammādīnaṃ vibhattiyo jotikā
honti, tiko nāmatthoti dassane tu saṅkhyākammādayo vibhattivāccā honti, idāni
adhippetapañcakanāmatthe sakatthādikaṃ sarūpato dassetuṃ ‘tatthā’tiādimāha, tattha sakattho
visesananti sarūpādi yaṃ kiñci visesanattena vattumicchitaṃ taṃ sakattho nāmati attho, taṃ dasseti
‘sarūpajātiguṇadabbāni’ti.
2. Kamme
Kiñci vikāriyaṃ kammaṃ pakatiyā kāraṇassa ucchedena sambhūtaṃ, yathā kaṭṭhaṃ bhasmaṃ
karotīti kaṭṭhassāccantaparāvatti [parāvattiyā (potthake)], kiñci pana guṇantarānamuppattiyā, yathā
suvaṇṇaṃ kaṭakaṃ keyuraṃ vā karotīti evaṃ dvīdhā sā vikati hotīti attho, na vibhāvīyanteti na
gamyante, sā patti‘pāpīyati visayīkarīyatī’ti katvā.
Dassanakkhamatābhāso, pagamabyattiādayo;
Visesā pattikammassa, kriyāsiddhiyamicchitā.
Visesānupādānatoti ‘‘kamme dutiyā’’ti sāmaññena vuttattā vuttaṃ. Karīyati kaṭo, kato kaṭo
ccevamādīsu tyādippabhutīhi atihitakammādinissayesupi ekattādīsu dutiyādayo papponti
niyamābhāvā, tathāhi pañcake nāmatthe kaṭādivacanīyassa sambandhī kammādyattho,
tyādippabhutīti anabhi hitassa saṅkhyākhyassāparassa vibhatyatthassābhidhānāya abhihitesupi
kaṭādīsu kammādīsu dutiyādayo siyunti pāṇiniyā ‘‘kamme dutiyā’’ccādīsu (2-3-2) ‘‘anabhihite’’ti
(2-3-1) vacanamadhikaronti, veyyattiyāyeva dutiyādīnappasaṅgepi tannissayabhūte-kattādyatthe
jotanāyābhihitesu dutiyādayo siyuṃ, tike pana saṅkhyākammādayo vibhatti vacanīyā, tattha yajjapi
kammādino paccayenābhidhānaṃ, tathāpyekattādayo nābhihitāti tassa saṅkhyākhyassāparassa
vibhatyatthassāti dhānāya abhihitesupi kammādīsu dutiyādayo siyunti pāṇiniyā ‘‘kamme dutiyā’’ti
‘‘anabhihite’’ti vacanamadhikaronti, tamupadassento āha-‘tatridaṃ siyā’tiādi, tatra tasmiṃ dutiyādi
vibhattividhāne idaṃ codyaṃ siyā, kinti āha-‘pañcake’iccādi, anabhihitakammādinissayesuti
anabhihitā kammādayo nissayā yesamekattādīnaṃ, tesūtyattho, dutiyādayo vibhattiyo yathā siyunti
jotanāyābhidhānāya cāti yujjamānavasena attho veditabbo, abhihitakammādinissayesupīti apisaddena
anabhihitakammādinissayamekattādiṃ samuccinoti, āsaṅkiyāti pubbakiriyāya vuttanti aparakiriyā
veditabbā, pañcake tike cā bhihitakammādinissaye sekattādīsu dutiyādippattimāsaṅkāvasena
dassetvā catukkavādīnampi pakkhamubbhāviya pariharituṃ ‘yadiccā’dimāha, ayantesamadhippāyo
‘‘yadesā saṅkhyā pāṭipadikattho tappaṭipajjane kammādayo vibhattivacanīyā, tadā ‘anabhihite
kamme’tiādinā anabhihitaggahaṇaṃ kammādivisesānamanubhavantamanatthakaṃ… abhihite
vibhattivāccābhāvato, yadā panāyaṃ pakkho ‘saṅkhyā vibhattivacanīyā’ti tadā ‘‘kamme dutiyā’’
tyevamādayo niddesā visayasandassanamattāyeva veditabbā’’ti, sabbathāti pañcakatikavādīnaṃ
Yadyabuddhyāhilaṅghādi, tadāhyādimanicchitaṃ;
Yadā lajjābhayādīhi, tadecchi tatamaṃ mataṃ.
Nevicchitānicchitantu, mabuddhiyupasappane;
Mūlaṃ vissamanatthantu, tamicchitatamaṃ siyā.
3. Kāla
4. Gati
5. Harā
6. Nakhā
7. Dhyādi
8. Lakkhaṇi
Ayamettha attho ‘‘ayamabhi abhinandatityādīsu viya kiriyāya jotako na hoti, chaṭṭhī viya
sambandhassa vācako na hoti, nikkosambītyatra gamanakiriyāpekkhī nisaddo viya nāpi kiriyantarā
pekkhī, kiñcarahi sambandhassa tu bhedako visesako bhavatī’’ti tamupadassetumāha-‘aññe tvi’ccādi,
ettha itisaddo nidassane, rukkhampatvā vijjotate itievaṃ pattikiriyāya
patvātivuttarukkhapāpanakiriyāya janitoti attho, tathāhi rukkhassa vijjuyā pāpanābhāve vijjuyā
lakkhiyāya tallaṇassa ca rukkhassa yo lakkhiyalakkhaṇabhāvo sambandho, so kena sampādito
bhaveyya, nanu sambandhe abhinā jotīyamāne rukkhassa lakkhaṇavuttitā kathaṃ jotīyatīti āha-
‘lakkhaṇatthoca visayabhāvenā’ti, tathācetyādinā tasmiṃ pakkhe sambhāvitaṃ dosamubbhāvayati,
tatrāya miccādinā yathāvuttadosaparihārāya parehevābhidhīyamānamparihāramāha,
parihāropadassanenāssāpi pakkhassāduṭṭhatākhyāpanenesopi pakkho-bbhupagatotyavaseyo,
atoyevupari yathāvutta pakkhanissayeneva byākhyāyate, devadattassa
sādhuttasaṅkhātaitthampakārappattiyā visayabhāvenāvaṭṭhitā mātā tattha vattati nāmāti āha-
‘mātuyā’tiādi, mātā ca itthambhūte pavattā visaya bhāvena devadatto ca tattha visayībhāvena,
tesañca visayavisayībhāvalakkhaṇo sambandho itthampattilakkhaṇāya kiriyāya jāto, so
mātusambandho hoti kāraṇavasena, socātinā jotīyatīti mātu tenābhinā yogoti āha-‘yvāya’ccādi,
mātusambandhoiti yojanā, itthampattiyāti itthampattilakkhaṇāya kiriyāya karaṇabhūtāya, evaṃ
maññate ‘‘kiñcāpi so sambandho devadattenāpyavinābhāvīti tassa sobhinā jotīyate, tathāpi
mātusambandhobhinā jotīyatīti ‘mātu tena yogo’ti ca (vuccati)… saddasattiyā taggatāyeva dutiyāya
ubhayagatassāpi sambandhassa jotanato’’ti rukkho rukkho tiṭṭhatīti sambandho, ṭhitimpaṭiccāti
ṭhitinnissāya esaṃ rukkhānaṃ yo ca sambandhoti yojanā, rukkhānanti iminā rukkhā kiriyāya pare
sambandhinoti ñāpeti, ṭhitimpaṭiccāti iminā pana tiṭṭhatisaddavacanīyā sādhyarūpā ṭhitikiriyā
rukkhato pare sambandhīti, acetanānaṃ rukkhānamapekkhāvirahepi lokampatītivasena
‘pipatīsā’dīnaṃ viññāyamānattā viññāyamānaṭhānāpekkhaṇakiriyāyasādhyasādhanalakkhaṇo
sambandho jātoti viññeyyaṃ, so ca rukkhasambandho-bhinā jotīyatīti āha-‘so’tiādi, dvibbacaneneva
jotanīyāti vicchātthe vuttimatte satīpi vibhattiyā [vicchatthe vutkimattetyādivacanaṃ
vicāreretabbaṃvitattiyā abisaddassaca vicchatthe vuttiyā abhāvā, lakkhaṇitthambhūti hi
pakativisesanaṃ] jotetumasamatthattā vicchāya jotanāya dvibbavacanaṃ kattabbamevāti adhippāyo.
9. Pati
10. Anu
11. Saha
12. Hīne
14. Satta
15. Sāmi
16. Kattu
Tattha purisena katanti appayutto, purisena karoti devadattoti payutto, nanu kiriyā-
yamabyavadhānena karaṇādhikaraṇe heva sādhyate kattārā tu dūraṭṭhena, tathāsati
kathamanekasādhanasādhanīyaṃ kiriyaṃ kattāva karoti mukhyabhāvenāparetvamukhyabhāvenāti
vuccate-
Bāhyapadatthassa sabhāvo viya hutvā micchābhyāsena anādinā pana pavattena bāhye vatthūni
avijjamānena karaṇabhūtena thālyādīnaṃ kattuttaṃ hotī’’ti. Atha ca pana–
Kintaṃ karaṇaṃ nāmāti āha-‘yo panā’tiādi, yoti yo padattho, iminā idaṃ dīpeti
‘‘karaṇabyapadesāya suttantarābhāvepi karotyaneneti karaṇantyanvatthato pasiddho-yaṃ
karaṇavohāro’’ti, atredaṃ paṭibhānaṃ–
17. Saha
18. Lakkhaṇe
Yenāṅgena vikatena aṅgino vikāro lakkhīyate tato tatiyā yathāsiyāti parehi ‘‘yenāṅgavikāro’’ti
(2-3-20) āraddhaṃ, tadāha-‘yene’ccādi, tattha yasaddena vikatāvayavo hetuttena niddiṭṭho
aṅgasaddo ca samudāyavacano upātto tenāha-‘yeneccādi, nanuca kāṇādīnaṃ
niyataguṇīnamabhidhāyittā akkhisaddassa payogo na yutto byāvattiyābhāvāti, nesa doso, lokiyo-yaṃ
saddassa vohāro, lokassa ca saddappayoge gurulaghumpatyadayo natthi, tathāhi lokena ‘sīsapāti’pi
vuccate, rukkho sīsapātipi, yassa tu tatthādaro, so-kkhisaddaṃ payujjateva, athavā sāmaññupakkame
viseso payogamarahati, akkhi(nāti) hi vutte sandeho siyā ‘kimassa vattumicchita’nti tato kāṇoti
vuccate, nākkhinā nirūpayati sobhanoti, kiñcarahi kāṇoti, akkhikāṇamassetyādo kasmā na siyāti
āsaṅkiya‘kamaṇḍalu pāṇimhi assā’tyatra yo vutto parihāro, ta metthopadisanto āha-‘heṭṭhā viya
appasaṅgo’ti.
19. Hetu
21. Guṇe
22. Chaṭṭhī
23. Sabbā
24. Catu
25. Tāda
Piṇiyamānā kiṃ saddādivacanīyā paro sāduādiko yo-ttho so añño kattā yassa so aññakattuko-
bhilāso, abhilāso rucīti iminā dityādyanekatthantopi rucisaddo-bhilāse ruḷhova gayhatīti vadati, sā
ruci attho-bhidheyyo yesaṃ bhe tadatthā, tesaṃ sambandhino piṇiyamānassa, iminā ca kiñcāpi
rucirayaṃ yassuppajjateyo vā tassā janako, tesamubhinnampi atthi, tathāpi yassuppajjate sova
tassādhikaraṇaṃ, ajanakopi so tāya saṃsattoti tasseva piṇiyamānassa sampadānasaññā,
natujanakassa tāyāsaṃsattassāti dīpeti, idhāti iminā sakkate udāharaṇānamasamānarūpakaṃ dasseti,
iminā ca udāharaṇānamasamāna rūpattameva catutthīvidhāne kāraṇaṃ, aññathā chaṭṭhīyeva tehipi
vidhīyeyya kāraṇāsambhavā [kāraṇasabbhāvā] hi dīpeti, īdisassa paccudāharaṇa(ssa) bhāve
kāraṇamāha-‘anaññakattu kattā-bhilāsassā’ti, paresamidampaccudāharaṇambhavatu idha kathanti
āha-‘ihatvi’ccādi, tvanti attamatte paṭhamāyeva, sambhave kāraṇantaramāha-‘athavā’tiādi, natthi
añño kattā yassā sā anaññakattukā ruci, bhāya ruciyā sambandhino piṇiyamānassa sampadānasaññaṃ
ye pana icchantīti sambandho, ye pana āhu cātisambandho, uppajjanamuppatti, kassa uppatti, ruciyā,
uppattiyā ādhāro uppatyādhāro‘devadattāya rocate’ccādo devadattādiṃ upalakkhetīti
uppatyādhāropalakkhaṇaṃ vacanaṃ, ettha ruciyā uppatyādhāropalakkhaṇameva vacananti
sāvadhāraṇa mattho daṭṭhabbo… sabbesaṃ vākyānamavadhāraṇaphalattā, tena piṇiya
mānavacanamabhilāsassa aññakattukatāsandassanaparaṃ na hotīti byavacchinnambhavati, tesaṃ
kaccāyanassa cehāpi pasajjatīti sambandho, ihāpīti tvamiti etthāpi, aññathāsiddhattāti atthamatte
paṭhamāya eva siddhattā, vacanassāti ubhinnampi catutthīvidhānavacanassa, atippasaṅgocāti ‘‘kassa
vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’’tiādo tavāti anabhimataṭṭhānappattica.
26. Pañca
Tattha niddiṭṭhā vacanopanītā kiriyā visayo yattha so niddiṭṭha visayo vadhi, yathā-‘gāmasmā
āgato’ti, upāttājjhāhaṭā kiriyā visayo yattha so upāttavisayo, yathā-‘valāhakā vijjotate’ti, valāhakā
nikkhamma vijjobhateti attho, anumeyyā kiriyā visayo yattha so anumeyyavisayo, yathā‘māthurā
pāṭaliputtakehi abhirūpatarā’ti, ettha abhirūpaguṇena ukkaṃsanamanumeyyaṃ, atoyevetthāyameva
saññā paripphuṭā viññāyatīti na kācidiha saññā paribhāsīyate byāmohakāriṇī, athāvadhismāti
vuccamāne ‘padatthāvadhismā’ti kuto-vasīyate yenevaṃ vivaraṇaṃ katantyāsaṅkiyāha-
padāna’miccādi. Yathā gāmasmātiādinā idaṃ dīpeti ‘‘na kevalaṃ kāyasaṃsaggapubbakova visileso,
kiñcarahi buddhisaṃsaggapubbakopi, atthi ceha buddhisaṃsagga pubbako, tathāhi corehi
bhāyatityādo yo (bhaya)pekkhaṇa sīlo bhavati, so yadi maṃ corā passeyyuṃ, dhuvaṃ me maraṇanti
vicārento te buddhiyā pappoti pappuyya ca tato nivattate, tathā corehi tāyatityādo yo ekassa mitto
bhavati so yadyetaṃ corā passeyyuṃ dhuvamassa maraṇanti passanto te buddhiyā patvā tato
nivattayatītyavadhittā avadhismāva sabbattha pañcamī’’ti, parehi pana etādisesu sabbattha
paṭipattuvisesānuggahāya sutteheva papañco kato, idha pana sāmaññavacaneneva siddhattā
27. Apa
Nanu phuṭova tesaṃ sālādīnaṃ yogoti kimettha pañhena kassa panetehi yogo’tyāsaṅkiyāha-
‘vajjanaṃ hiccādi, vajjanānanti kattari ano, vajjane sambandhe vattamānehīti vajjanasaṅkhāte
sambandhe vatta mānehi apaparīhi, yuttasmāti yuttatova ekasmā, nāññato, kimettha vattabbanti
iminā apaparīhi yuttasmāva pañcamībhavane pasiddhattamāha, pasiddhampetamāharitvā
pakāsetumāha-‘kattuno’ccādi, yadatthoti yosālādi attho payojanaṃ yassa vajjanakiriyā rambhassa so
yadattho. ‘‘Pañcamyapāparīhī’’ti (2-3-10) āyuttepi pañcamī vidhīyate parehi, tadāha-
‘mariyādāya’miccādi, avadhimā ettha vassanaṃ.
28. Paṭi
29. Rite
31. Putha
Na dutiyāpi yogavibhāgatoti evaṃ maññate ‘‘tatiyā ceti vattamāne tattha yadi cakārena ‘dutiyā
ce’ti sambandhīyeyya, tatrāpi ca kārena pañcamītyevaṃ na
kassāpyapakaṃsoti‘vināññatraputhanānāhi tatiyā ce’tyekayogamakatvā yogavibhāgasāmatthiyā
‘tatiyā ce’ti ca kārena jātu pañcamī’’ti, asahāyatthatte sati ‘vinātthe hī’tyevamavatvā kiṃ visuṃ
suttaracanāyetyāha-‘bhedo pādānantvi’ccādi.
32. Satta
Yantaṃ saddānaṃ niccattā sambandhassa yatthāti parāmaṭṭhaṃ soti, yoti parāmaṭṭhaṃ tassāti ca
niddisati, yo yatthetyādikañca ‘kiriyādhārabhūte’ccādivuttigantha vivaraṇanti yoti
kiriyādheyyabhūtādhippetā, etanevāha‘kiriyā cā’tiādi, tenāyamādhārīyati kattukamma samavetā
kiriyāsmintyadhikaraṇe vā taṃ ādhārayatīti kattari vā ghaṇantena daṭṭhabbo, kattāraṃ kammañca
kiriyānissayabhūtamādhāra yatītyādhāroti vā kattari ghaṇa, vuttaṃ hi–
33. Nimitta
34. Yabbhā
35. Chaṭṭhī
36. Yato
37. Paṭhamā
38. Āmanta
39. Chaṭṭhī
taṃsambandhinīpurisavisayattāvapurisayoginītyubhinnampikiriyāsambhavati, tatoyevatassā
ubhayasambandhiniyā kiriyāya sambhaveassedanti buddhiyā hetubhūtassa
aññamaññāpekkhasabhāvassa sambandhassa bhāvato kiriyājanitattamassa,
aññamaññāpekkhālakkhaṇo… sabbathā nirapekkhatte sambandhābhāvā, sambandhi
buddhisabbhavassāti sambandhīsu rājapurisādīsu assedanti evampavattāya buddhiyā sabbhavassa.
Paresaṃ viya ‘‘guṇe chaṭṭhī’’ti vacanantarābhāve ubhayatthapi (cettha) [(yeva) (potthake)]
chaṭṭhippa- saṅgoti bodhetumāha-‘nanu ce’ccādi, saccanti yathā vuttaṃ codanamabbhupagamma
codakampati yathāvuttaṃ sambandharūpaṃ tato-ññatrāpyupasaṃ haritvā tattha chaṭṭhippasaṅgaṃ
codetumāha-‘devadatto’ccādi, atheva miccādināsatīpiaññamaññāpekkhālakkhaṇe sambandhe
vacanicchāyevettha kāraṇanti codakādhippāyamatropanetvā tadeva visesato chaṭṭhiyā abhāve
samupanetuṃ‘yajjevamihāpi’ccādikamāha, tattha athāti codakādhippāyappakāsanārambhe nipāto,
evaṃ vattabbanti evaṃ yadipiccādinā vakkhamānanayena vattabbaṃ, paṭipādetabbatāyātyādinā
idandīpeti ‘‘visessaṃ vidheyatāya na parādhīnanti appadhānabhāvato byatiriccate tato-ttaniṭṭhameva,
na rūpantarambhajati‘purisasse’ti, visesanantu rājādikaṃ tadaṅgatāyānuvadiyamānamappadhānattā
kārakarūpato byatiriccate, tato rūpantaraṃ bhajati ‘rañño’ti, tato byatireka lakkhaṇo sambandho hoti,
ekassa sambandhittāsambhavā vatthuto dviṭṭho visesanagatattena patīyate tato chaṭṭhī
visesanamevānudhāvati patītivisaye saddappavattī’’ti, yo hi vikappanaṃ visayo so saddānanti,
atoyeva sambandho niyamena visesanabhedamanuvidadhāti… vatthuto dviṭṭhassāpi taggatattena
patītiyā yathā bhātūnaṃ dhananti, nāvassambhātūnaṃ dhananticceva bhavati, tathā satyapi visessa
bhede visesanagatameva bhedamanu(vidadhā)ti ‘devadattassa assā’ti, tadetaṃ sabbaṃ
visesanagatattena sambandhapatītito-vakappīyate, visessagatattenāpi tappatītiyaṃ niyamena
taggatabhedānuvidhānaṃ siyā visesanagatabhedānuvidhānamiva, dviṭṭhattantu vatthuto [cattuno] na
virujjhate, vattupaṭibaddhameva ca dviṭṭhattaṃ manasikatvā taṃvādīhi dviṭṭho
sambandhobhidhīyate, atoyevāyaṃ byatirekavibhatti (yāgamyate)…
byatiriccamānavisesanabhūtasambandhigatabyatirekalakkhaṇasambandhābhi- dhānappavattitoti,
nīlādivisesanantu paratthattenāppadhānampi na kārakabhāvato byatiriccati…
nīlādisaddenuppalādidabbābhidhānato, yathā ‘nīlamuppalampassa, nīlenuppalena ṭhitaṃ,
nīlassuppalassa gandho’ti, yadā tu na visessapavatti tadā byatiriccateva ‘nīlassa guṇassa
uppalannissayo’ti kārakabhāvalakkhaṇā padhānabhāvā byatiriccate eva nīlādi, tato
visesanamevānekappakāratāyāva tiṭṭhate, tato vise- sanaṃ kiñcideva kārakarūpato padhānabhāvā
byatiriccateti visesana mattenāpi sesaṃ sabbaṃ tathā siyāti nāsaṅkanīyanti.
40. Tulya
41. Ato
Sutte ‘ato’ti vuttaṃ ‘akārantato’ti kathaṃ vuttīti āha ‘ato’tiādi, ādesā hontīti seso,
yakārānaṃyeva siyuṃ… āeādesānamekavaṇṇattā, lope kateti okārassa lope kate, tanneti yathāvuttaṃ
dhacādyappaṭikkhipati, paṭikkhepe kāraṇamāha-‘paralopassā’tiādi, kāraṇantaraṃ vattumārabhate
‘kiñcā’tiādi, niccamparalopova siyā, na pubbalopopi āgamappayogānukūlyenātipi sakkā vattunti āha-
‘nacā’tiādi, niccamparalopoyevāti na ca sakkā mantunti sambandho, evaṃ santetyādinā tattha
virodhamāha, atosambhavāti ādesākārato sambhavā, jhissākāravidhānaṃ ‘‘yosu jhissa pume’’ti (2-
93) etadevapayojanantiādinā vuttappayojanābhāve kāraṇamāha-‘aniṭṭhattā’ti, anabhimatattāti attho,
payojanābhāvānabhimatattameva dassesumāha-‘etadatthamevā’tiādi, imassāti ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’tī
massa suttassa, jhismātvevāti ‘jhismā’ iti etādisaṃ suttameva, jhismā yonaṃ ṭāṭetivāti ‘‘jhismā
yonaṃ ṭāṭe’’ti suttaṃ vā, atoti ‘ato’ iti suttaṃ, tādisassapayogassāti aggā, agge iti payogassa.
42. Nīnaṃ
44. Sassāya
45. Ghapa
46. Ssāvā
47. Namhi
(49) Ikārassevavātiādinā vuttameva vivarati tissa iccādinā, tassa tissa, niddiṭṭhattāti tissa
niddiṭṭhattā, ‘‘namhi ticatunnamitthiyaṃ tissa catassā’’ti (2-20) tissādeso ‘‘namhi nuka dvādīnaṃ
sattarasanna’’nti (2-47) nuka, tissannaṃ.
51. Suña
sutte sati.
55. Ratyā
56. Suhi
57. Ltu
Tenāti yato ltuiti visesanattena vattumicchitassa paccayassa gahaṇaṃ, tenāti attho, paccayassa
gahaṇā tadādigahaṇaṃ labbhate… ‘‘paccayaggahaṇe yato so vihito, tadādino gahaṇa’’nti ñāyā,
visesanattena vattumicchitattā tadantaggahaṇaṃ… ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti (1-13) vacanatoti
manasi nidhāyāha- ‘yato’iccādi, so kriyattho ādi yassa so tadādi, so paccayo-nto yassa samudāyassa
so tadanto, tādisassa tadā ditadantasamudāyavisesa(ssa) gahaṇaṃ, na tu tadantamattassetyattho, nanu
ca ‘ltvī’ti visesanattena vattumicchite bhavatu ‘‘vidhibbisesanantassā’’ti tadantassa gahaṇaṃ,
paccayaggahaṇena pana tadādino gahaṇaṃ kathaṃ siyā vacanābhāvātyāha-‘tadavinābhāvittā’ti, yato
vihito, tena vinā na bhavati sīlenāti tadavinābhāvī, tassa bhāvo tasmā. ‘‘Paccayaggahaṇe yato so
vihito tadādino gahaṇa’’nti ñāyassa yattha paccayaggahaṇaṃ tattha sādhāraṇattā ‘tadādino’ti vuttaṃ,
tadādisamudāyassa gahaṇe panettha viseso na dissati… adhikattāti [adhigatantāvāti (potthake)] ādīsu
visesadassanāsambhavā, ‘tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te’’ tyatra (5-4) tu dissati viseso, vakkhatihi tattha
‘‘tuṃtāyetave bhāve bhavissati kriyāyaṃ tadatthāya’’nti (5-61) tuṃpaccayaṃ vakkhati’’ccādi.
58. Ge
60. Ghabrahmā
63. Ghossaṃ
Ssañca ssāca ssāyoca añca tiñcāti itarītarayoge cattha samāso,ssaṃ ssā ssāyaṃ tiṃsu.
64. Eka
Ghoca oca gho ghāntaokārantā, natthi gho yesante agho, tesaṃ, sāmaññavidhānatoti kassaci
67. Gossā
69. Gavaṃ
72. Gāvu
73. Yaṃ
Pena pasaññāya yuttā īpī, paca so īcāti vāpī abhedaggahaṇena, aññassāti ikāra ukāraūkārassa.
77. Smi
81. Jhalā
85. Kū
86. Lo
87. Nano
88. Yolo
92. Ntassa
93. Yosu
94. Vevo
95. Yomhi
99. Sabbā
104.Ti
108. Ate
110. Kvace
114. Lopo
‘yo lopato akārassa paṭhamameva bhavane kāraṇamāha antaraṅgattā akārassā’ti, tasmā nāyaṃ
pāṭho ghaṭate, antaraṅgabalavabhāvasādhanassa pana lokato icchitattā ayamevatthe pāṭho
ghaṭate’’antaraṅgameva kāriyambalavaṃ loke tathādiṭṭhattā, tathā hi loko pātovā’’tyādi, loke
tathādiṭṭhattāti antaraṅgabalavabhāvassa loke evaṃ vakkhamānanayena diṭṭhattā, athavā kenaci
vidhurappaccayopanipātena kāraṇave kallena vā kadāci kattumasakkuṇeyyattepi antaraṅgassa
avassaṃ vidheyyattaṃ dassetumāha sabbapaṭhamaṃ vidheyyattā’ti, satisambhaveti
nimittassānupahatattā kāriyassa sambhave sati.
116. Ye
118. Asaṃ
119. Eka
120. Pubba
121. Nāto
125. Ima
dasseti.
127. Simha
129. Massā
130. Kevā
Hotu sito-ññatrake sati sādeso, simhi tu kappaccayā paṭhamameva kato massa sādesoti
tappaccaye sati ‘kevā’ti kiṃ sāmaññena sādesavidhānene tyāsaṅkiya suttassa sāmañña vidhāne
phalaṃ dassetuṃ ‘kenekatthatāyaṃ’tyādimāha, kenekatthatāyanti kappaccayena saha ṇādivuttiyaṃ,
pubbabhāgassāti asubhāgassa padattābhāvāti ‘‘ekatthatāyā’’ti (2-119) vibhattiyā
padattasādhikāyāpagamena padattābhāvā, padasaṅkhāranibandhanoti pada siddhi hetuko,
‘‘nimittābhāve nemittikassāpyabhāvo’’ti ñāyassāyamattho ‘‘nimittaṃ kāraṇaṃ hetūtyanatthantaraṃ,
nimittassa abhāvo nimittābhāvo, tasmiṃ nimittābhāve hetuvināsetyattho, nimittā āgato nemittiko,
phalabhūto dhammo, nimitte bhāvo vā nemittiko, nimittassābhāve taṃ hetuto pavattassa nemittikassa
phalassāpyabhāvo bhavatī’’ti, tathāhi chattanimittachāyā chattāpāyena bhavati,
padīpanimittadassanaṃ padīpāpāye na bhāti, tathehāpi nimittato pavattānaṃ nimittābhāve
abhāvoyeva yutti māti maññate, aññatracāti sito aññatra ca.
131. Tata
132. Ṭasa
134. Duti
139. Nāññaṃ
140. Tati
141. Cattha
Cassa attho cattho, soyevāti ettha samāsassa parāmāso, cattho ettha sambhavati kintu sabbādi na
catthasamāsavisayoti pāṭhena bhavitabbaṃ.
144. Manā
146. Bhava
Geti gasaññe pare, kuto-nuiccādo bho’iti bahuvacananto nipāto, tathāsati ‘tayojanā’ti yujjati,
tañca nipātattaṃ samatthetīti [nipātamatteti] dassetumāha- ‘bahutte’ccādi.
148. Ntassaṃ
154. Rāja
162. Ltu
165. Salo
169. Ṭapa
175. Divā
181. Yonaṃ
185. Nāmhi
187. Gassaṃ
192. Puma
Kammādittā enassāpi abhāvapakkheti ‘‘nā sse no’’ti (2-80) kammādito nāssa enādesakaraṇato
vuttaṃ.
197. Ime
198. Kissa
204. Namhi
205. Nta
219. Yomhi
228. Nāsmā
230. Caṃvā
232. Apā
233. Yonaṃ
235. Anvā
Pacchā ādeso anvādesoti gahite kathitānukathananti kathaṃ ñāyatīti āha- ‘pacchā kathanañca
kathitāpekkhanti katvā’ti.
236. Sapu
237. Naca
240. Nasā
Jaṭā assa atthīti jaṭilo, sova jaṭilako, jaṭilakāti ekatthe nidassitavisesavacanaṃ, māṇavakāti viya
na sāmaññavacanaṃ, asatte sampatteti idaṃ ‘‘āmantaṇaṃ pubbamasantaṃ vā’’ti (2-239) suttassa
sāmaññatā vuttaṃ, sāmaññavacanassa paṭisedhoti iminā visesavacane jaṭilakaiccatra ‘āmantaṇaṃ
pubbamasantaṃ vā’’tīmassa pattindasseti, devadattādisāmaññavacaneti devadatto devadattasaddo ādi
yassa, tañca taṃ sāmaññavacanañca, tasmiṃ devadattādisāmaññavacane māṇavake māṇavakasadde
parabhūte sati, ubhinnampi asatteti iminā idaṃ dīpeti ‘‘devadattāti visesavacanattā paṭisedhābhāvā
pubbaparānamubhinnampi ‘‘āmantaṇaṃ pubbamasantaṃ vā’’tīdaṃ pappotī’’ti.
Dutiyakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
3. Tatiyakaṇḍavaṇṇanā
1. Syādi
Bhede visese gāmantetaṃ sāmaññaṃ visesāpekkhaṃ ‘gāmamāsīsati, jahāti, gato’ti, tathā ‘gato
gāmaṃ, vanaṃ, gurukula’nti vevamākaṅkhato-bhilasato tassa tu padhānapadassupasajjanapadassa ca
yā pariplavamānatā anavaṭṭhitatā taṃ visese visiṭṭhe sambandhini nivesento patiṭṭhapento
sambandhovānekappakāro kvaci sādhyasādhanabhāvalakkhaṇo kvaci pakativikārabhāvasabhāvo
kvaci sassāmi sambandharūpo avachindati sambandhyantarato nivattetīti attho, yato-yamapekkhā
vākyakāleyeva nirūpyate, tato yatthātthi padānamapekkhā, tattha samāsāvagamo, yatra tu natthi, tatra
na bhavatītyanupadiṭṭho visayavibhāgo ñāyateti bhāvo, bāle abudhetu nissāya vicitto
samāsavidhānalopādinānekappakāro paṭipattiyā sādhusaddaparijānanatthamupāyo sambhavati,
paramatthato tu saddantarattā accantaṃ [aññattaṃ] vākyasamāsānaṃ bhedo, na hi vākye
diṭṭhapadāni samāse santi, tathā ca vuttaṃ–
Vākyeti viggahavākye, visesena gayhati ñāyatyaneneti vigga- ho, so ca taṃ vākyaṃ ceti
viggahavākyaṃ, visesena vā gahaṇaṃ viggaho, tadatthaṃ vākyaṃ viggahavākyaṃ, tasmiṃ, kāyaṃ
byāpekkhāti āha-‘bhedādilakkhaṇā’ti, ādisaddena saṃsagga bheda saṃsaggānañca gahaṇaṃ.
‘Putha bhinno attho yesaṃ padānaṃ tāni puthagatthāni, vākye hi rañño puriso tettha rājasaddo
rājatthameva vadati, purisasaddo purisatthameva, vuttiyantu rājapurisotettha rājasaddopi
purisatthameva vadatīti dvinnamekatthībhāvo bhavati, aññoyevāvayavatthānvito samudāyattho
pātubhavatīti tadapekkhāya cekatthībhāvo vuccate, jahamānasakatthavuttimabhyupagamma vuttaṃ-
‘visesanassa sakattha pariccāgene’ccādi, atoyeva paro codessati ‘nanu ce’ccādinā. Ekatthībhavanaṃ
samasananti iminā ekatthanti samāsoti nātthantaranti dīpeti.
Jahamānāni padāni sakatthaṃ yassaṃ (sā) tathā vuttā, nāccantāya jayātīti evammaññate
‘‘pariccāgamattamabhisandhāya jahamānasakatthaṃtyuccate, na tu sabbathā pariccāgoparopakārāya
tassopādānato, sabbathā ca sakatthapariccāge paropakārāsampādanato-nupādānameva
payojanābhāvā tassa siyā’’ti, thapati vaḍḍhatī. Atthanti rājasaddavāccaṃ. Accantapariccāgepi na
doso… vākye diṭṭhassupasajjanassa vuttiyaṃ soyevāyantyanvayāvasāyato tadatthāva gatiyāti
dassento āha- ‘atha ve’ccādi.
2. Asaṃ
Yathā devadattoti ettha yadi samāso bhaveyya, devadattena sadiso yathādevadattanti bhaveyya,
paṭisiddhattā pana (na) samāsoti, kikhīti makkaṭassābhidhānaṃ. Jeṭṭhānukkamenāti vuttattā
anujeṭṭhanti tatiyantatā gamyate. Cakkena yugapadi sacakkaṃ.
4. Yāvāvadhāraṇe
5. Payyapābahitiro purepacchāvāpañcamyā
Ācattāro vāti āsaddo vākye, saraṇe vā, gāmo bahi tiṭṭhatītyattho, purato gāmampassāti vadanto
puretyatthappaghānoyanniddeso, nasarūpappadhānoti dasseti, abhimukhe gāmampassātyattho.
Avuttānametānyupalakkhaṇāni, tasmā ‘tiro gāmampassā’tipi vuttaṃ hoti, tiriyato gāmampassa,
pacchato gāmampassāti attho.
6. Samī
7. Tiṭṭha
8. Ore
Oraṃ gaṅgāya, pāraṃ yamunāyāti samāse kate nipātanā ekāro, teneva vuttiyaṃ vuttaṃ
‘ekārantattaṃ nipātanato’ti, vuttivikappanatthatoti vuttiyā vikappo attho yassāti viggaho.
10. Amā
11. Vise
Upamānopameyyasādhāraṇasūrattādidhammavacanāppayogeti upamānopameyyānaṃ
sādhāraṇo yo visāradattādidhammo tabbacanassa ‘muni ayaṃ sīho viya visārado’tyādo
visāradādisaddassāppayogeti attho, kesañciti kesañci saddānaṃ majjhe, visessattameva phuṭayati.
‘Tathā ce’tyādinā, visesanavisessānaṃ yathiṭṭhattā niccaṃ sīhādīnaṃ visessatāyeva vacanicchāti
pubbanipātattāppasaṅgoti bhāvo, upapatyantaramāha-‘visesanasseve’ccādi, yadipi sīho visesanameva
na visessaṃ, tathāpi bahulādhikārā visesanassāpi paranipātoti bhāvo.
Etthacāti keci pakkhe ca, kañci pīḷamāvahatīti sambandho, kutoccāha ‘tathāhi’ccādi. Evaṃ
maññate- ‘‘yadīpi samudāyappasiddhiyā sati kiriyāsaddatthavisayāpekkhā nopajāyate, tathāpi
nāmadheyyasseva tacchakasaddassāpyanekatthavuttittamattheva… sappavisese manusse ca
tannāmake nāmadheyyassa tacchakasaddassa pavattisabbhāvā(ti) visesanavisessasabbhāvato
samāsappasaṅgo tadavattho yevā’’ti, na kevalaṃ sappavisesasseva tacchakasaddo
nāmadheyyamapitu manussānampīti pisaddattho. Tacchakasaddassānekatthavuttittepi na
samudāyappasiddhiyā avayavappasiddhībādhāti dassetumāha- ‘nacā’tiādi. Co-vadhāraṇe, kutoccāha
‘kiriye’ccādi. Kamenatthappasiddhīti yaṃ, etampana sakkā viññātunti yojanā.
Ettha hi māso parimāṇaṃ paricchedakattā, jāto parimāṇī paricchejjattā, pattā jīvikānenāti [patto
jīvikanti pāṭhena bhavitabbaṃ] vacanicchāyaṃ yo-ttho so- ñāpadatthasamāsepyatinno
vacanicchābhedamantarenātidassetuṃ ‘aññapadatthe bhavissatī’ti yaṃ vuttiyaṃ vuttaṃ, taṃ
byākhyātukāmo āha- ‘vānekaññatthe iccevā’tiādi. Aññattha samāse kate sabbattha ‘‘itthiyaṃ
bhāsite’’ccādinā (3-67) pumbhāvo. Māso jātassāti vacanicchāyaṃ yo-ttho, so-
ññatthasamāsepyabhinno vacanicchābheda mantarenāti dassetumāha- ‘yassa jātādino’ccādi.
dassito, aññathāti yadi māso tassa aññapadatthassa jātādino sampuṇṇo na bhātīti attho.
Ttattavantūnaṃ niṭṭhāsaññaṃ vidhāya tadantassaññatthasamāse ‘‘niṭṭhā’’ti (2-2-36) suttena
pubbanipāto vutto, tadāha- ‘nace’ccādi, pubbanipātappasaṅgo naca siyātisambandho, kutoccāha-
‘jāti’ccādi. Kesañciti vākyakāramāha, naca yuttanti sambandho, kāraṇamāha- ‘visesana’meccādi,
tathāhiccādinā visesanassa sātthakatte samāsabbhāvamabhāve cābhāvaṃ sādheti… chaṭṭhīsamāse
‘sati sambhave byabhicāre ca visesanassa sātthakambhavatīti visesanassa sātthakattā.
12. Naña
Siyāti bhāvo, nanu ciha samāsavidhimhi ña kāroccāraṇā ña lopa rahitassa samāso na bhavatīti
vattumucitaṃ, na tu ‘‘ṭa nañssā’’ti visesanatthoti [ññakāro etthova visesanattho, ti bhavitabba]
saccaṃ, kintviha samāsavidhimhi ña kārassa byavacchajjaṃ na dissate.
13. Kupā
14. Cīkri
15. Bhūsa
16. Aññe
17. Vāne
Saṅkhyānarūpanti saṅkhyānasabhāvaṃ.
Tadatthepīti tassa vāiti aññapadassa atthepi, tadattho cettha vikappattho vā siyā tadā pana
dvinnaṃ gahaṇe na tiṇṇaṃ, tesantu gahaṇe na dvinnaṃ, saṃsayo vā, tadā tu saṃsayassobhayā
lambanarūpattā dvevāti vutte tayo, tayovāti vutte dve apekkhīyantīti buddhivisayā pañca atthā
samāsābhidheyyo honti.
19. Catthe
Cakkhuñca sotañca, mukhañca nāsikā ca, hanu ca gīvā ca, chavi ca maṃsañca lohitañca,
nāmañca rūpañca, jarā ca maraṇañcāti viggayha samāso, ‘‘samāhāre napuṃsaka’’nti (3-20) sabbattha
napuṃsakaliṅgaṃ, syādimhi mukha nāsikantiādīsu ‘‘syādīsu rasso’’ti (3-23) rasso. Alabhatā
gomukhaṃ ḍiṇḍimo bherivisesā, āḷambaraṃ paṇavo, murajo mudaṅgo, maddavo mudaṅgo.
Maddavavādanaṃ paṇavavādanañca sippamassa maddaviko pāṇaviko, sammaṃ kaṃsatāḷaṃ, tāḷaṃ
hatthatāḷaṃ, alasatā ca āḷambaro ca, murajo ca, gomukho ca, saṅkho ca ḍiṇḍimo ca, maddaviko ca,
pāṇaviko ca, gītañca vāditañca, sammañca tāḷañcāti viggaho. Yugassa hitā yoggā goṇā, tesamidaṃ
yoggaṃ kasikammaṃ, tassa aṅgaṃ. Tenāha- ‘kasibhaṇḍāna’nti, phālokasako, pācanaṃ patodo, yugo
ca naṅgalañcāti viggaho. Piṇḍamāyudhaviseso, asi ca satti ca tomarañca piṇḍañcāti viggaho.
Cammaṃ saravāraṇaphalakaṃ, kalāpo tūṇīraṃ, paharaṇañca āvaraṇañcāti viggaho. Ahi ca nakulo
ca, bīḷāro ca mūsiko ca, kāko ca ulūko ca, nāgo ca supaṇṇocāti viggaho. Saṅkhyā ca parimāṇañca
saṅkhyāparimāṇaṃ, tattha parimāṇasaññānaṃ yathādīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ.
Ekakañca dukañcāti viggaho, dukatikādīsupi esevanayo.
Kīṭo ca pataṅgo ca, kuntho ca kipilliko ca, ḍaṃso ca makaso ca, makkhikā ca kipillikācāti
viggaho. Pacanacaṇḍālāti o rabbhikādīnaṃ ruḷhīsaññā. Urabbhe hantvā jīvatīti orabbhiko, evaṃ
sesesu. Sānaṃ sunakhaṃ pacatīti sapāko, venā tacchakā, rathakārā cammakārā. Sādhāraṇā samānā,
caraṇasaddo- yaṃ idha gayhatīti sambandho, yathā sakamajjhayanāya carīyanti vatānyetesūti
caraṇāni, kaṭhādivājhānyajjhayanāni sākhāsaññakāni. Yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati
amataṃ disaṃ, tasmā caraṇāni sīlādayo paṇṇarasa dhammā. Tenāha- ‘kaṭhādīhī’tiādi, kaṭhādīhīti
pasiddhivasena kamātikkamenāpi vuttaṃ, tato ādisaddena atisādayo gayhanti. Atisena bhāradvājena
kaṭhena vuttaṃ vidantyadhīyanti vāti ‘‘aññasmi’’ti (4-121) ṇo, ‘‘lopo’’ti (4-123) lopo atisā
bhāradvājā kaṭhā. Kalāpinā vuttaṃ vidantyadhīyanti vāti, teneva ṇo, kalāpā, kaṭhā ādi yesaṃ te
kaṭhādayo, tehi ajjhenavisese ca purise ca upacārāti sambandho.
Tesanti iminā liṅgavisesānanti chaṭṭhiyantataṃ dīpeti, itthī ca pumā ca, dāsī ca dāso ca,
cīvarañca piṇḍapāto ca senāsanañca gilānapaccayo bhesajjaparikkhāro ca, tiṇañca kaṭṭho ca sākhā ca
palāso cāti viggaho. Cheko dakkho, pubbā ca parācātiādinā viggaho.
21. Saṅkhyā
Payojaneti lāghavappayojane;
Sambandhīyatīti visesanaggahaṇaṃ sambandhīyati;
Etthāti etasmiṃ ‘saṅkhyādī’sutte;
Tanneti iminā yathāvuttaṃ codanaṃ nivatteti.
22. Kvace
23. Syādi
24. Ghama
25. Gossu
26. Itthi
Atthesu yesu esā eso etanti pasiddhi lokassa hoti etāni yathākkamaṃ
itthipurisanapuṃsakaliṅgānīti lokena vuccantīti attho. Evañcakatvā vuccate ‘‘liṅgaṃ nānusāsanīyaṃ
lokanissa yattā liṅgassā’’ti. Tattha goiccādīsvesā esoti pasiddhiyā itthiliṅgattaṃ, acciādīsvesā etanti
pasiddhiyā itthinapuṃsakattaṃ, taṭobhaṭī taṭamiccādīsveso esāetanti pasiddhiyā
pumitthinapuṃsakattaṃ, mālāiccādīsvesāti pasiddhiyā itthattaṃ, rukkhoccādīsvesoti pasiddhiyā
pulliṅgattaṃ, kulamiccādo etanti pasiddhiyā napuṃsakattaṃ. Samāsassāpyevaṃ daṭṭhabbaṃ,
jotakāti dassetīti sambandho. Jotakā itthattasseti pakaraṇato viññāyati. Tato veccādinā
paccayatthabhāvino ye dosā tesametthanāvakāsoti dasseti. Samānādhikaraṇattaṃ bahuvacanampi
hotītisambandho. Iminā idaṃ dīpeti ‘‘itthattassa paccayatthatte sati padhānattāssa
29. Ārā
31. Kti
32. Ghara
33. Mātu
39. Puthu
40. Samā
44. Asaṃ
45. Dīghā
46. Gotva
47. Ratti
50. Dāru
Samāsattho (ettha) dāru, nāssa mukhyāhi aṅgulīhi sambandho yujjati, nanu dve aṅgulī
pamāṇamassa dārunoccādiṃ mukhyo aṅgulisaddogahitoti sambandho sambhavati kimevaṃ
vuccateccāsaṅkiyāha-‘yadipi’ccādi, pamāṇavacanenāti mattādipaccayatthabhūtapamāṇavācakena,
aṅguli saddassa dāruno pamāṇavācakattā vuttaṃ- ‘dāruno sambandho atthī’ti. Visesanasamāsato
paraṃ tadatthavisaye tasmiṃpamāṇatthavisaye ‘‘mānematto’’tiādinā (4-46)
mattādippaccayenabhavitabbantiattho, lopenabhavitabbanti sambandho, ‘‘asaṅkhyehi cāṅgulyā
naññāsaṅkhyatthesu’’iccatra (3-44) yadākhyātaṃ, tadihāpyatidisamāha-‘pubbe viyasiddha’nti,
anakārantānanti bhūmiādīnaṃ, tabbidhāne tassa appaccayassa vidhāne
payojanaṃsissokārotisambandho. Iminā kaccāyanānaṃ pakaraṇe payojanaṃ dassitaṃ. Athaca
panettha ‘‘kvaci samāsantagatānamakāranto’’ti (ka, 2-7-22) iminā akārantassa samāsante kate
sāmatthiyā ‘syāca’iti (ka, 2-3-29) sissākārādesābhāvā niccamokārantarūpaṃ sampajjatīti
parikappiyatassāyuttabhāvaṃ dassetuṃ yaṃ vuttaṃvuttikārena, taṃ
dassetumāha‘akārantassapi’ccādi, yaṃ-vuttaṃ sissākārā desanivattane akārakaraṇe sāmatthiyaṃ,
tadabhāvā sissākārādeso na nivārīyatīti dassetumāha-‘nace’ccādi. Caritatthatāya
niṭṭhitappayojanatāya, teneva kaccāyanavuttikāreneva appaccayanta mudāhaṭaṃ
sakkataganthānusārena, abyañjanantattāti iminā tiṇṇamesaṃ saddānaṃ sakkate byañjanantattameva
bodheti, niratthakanti pubbeva akārantattā niratthakaṃ, ākāravidhānenevāti (ka, 2-7-25)
‘‘dhanumhāca’’ ityākāravidhāneneva.
51. Civī
52. Latvī
Paṭimukkakambū āmukkavalayā.
53. Vāñña
Kāpekkhehīti kappaccayamapekkhitehi.
54. Utta
57. Ṭanta
58. A
60. Para
63. Klu
64. Vijjā
65. Putte
66. Cismiṃ
67. Itthi
69. Sabbā
70. Jāyā
75. Ana
yantantadādoti siṭṭhavacanaṃ, vaṇṇe parabhūte yaṃ kāriyaṃ vidhīyate taṃ so vaṇṇo ādi yassa
taṃ tadādi, tasmiṃ tadādo uttarapade sampajjatīti attho, khādhātuto ktappaccaye vihite
rassenākārenevāyampayogo, na visuṃ akārenāti dassetuṃ na ākkhātaṃ anakkhāta ‘‘byañjane
dīgharassā’’ti uttarapadādi sarassa rassatta’nti vuttaṃ.
76. Nakhā
77. Nago
Evanti iminā gacchatīti vākye kvippaccayādiṃ dasseti, viseso panettha nañssa(ṭo) vasalo
caṇḍālo, sītena karaṇabhūtena.
78. Saha
80. Apa
81. Akā
82. Gantha
‘‘Aṭṭhādasa nimesā tu, kaṭṭhā tiṃsantu tākalā’’ti vacanato āha- ‘kalā kālaviseso’ti.
Kalādisaṅkhātaganthassānte sahasaddo vattatītisamāsavākyaṃ niddisati ‘kalanta’miccādi.
Ganthanteccādinā āsaṅkatoyamadhippāyo ‘‘kālatthapariccāgena ganthante vattamānattā akālattho’’ti.
Ganthavuttipi kalādi kālasaddatthaṃ nātikkamatīti adhippāyenāha- ‘ganthavuttipi’ccādi. Adhiko
māsako assāti samāsako, vikappena siddheti ‘‘sahassa so-ññatthe’’ti (3-78).
83. Samā
Samāno pati yassā sapattinī sapattī iti nipphannānamekadeso ‘pattinī pattī’ti dassitoti
vattumāha- ‘yakkhādi tvini’ccādi. Vayasaddassa ‘‘saravayāyavāsacetā
jalāsayākkhayalohapaṭamanesū’’ti gaṇapāṭhato akkhaye vattamānasso manādittā okārantattanti
dassetumāha- ‘vayo’tiādi. Yappaccayantoti iminā nipātanena takayappaccayanto.
84. Uda
88. Tumhā
90. Vidhā
92. Digu
Guṇā paṭalā [dve padāni assa iti bhavitabbaṃ] dve pādā esaṃ dve satāni assa, dve sahassāni
assa, dvinnaṃ satānaṃ dvinnaṃ sahassānaṃ vā samāhāroti viggaho.
93. Tīsva
94. Āsaṃ
96. Cattā
97. Dvissā
Tatiyakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
Catutthakaṇḍa
1. Ṇo vāpacce
Yo janakoti yoyo yassa yassa apaccassa janako. Tatoyevāti tasmātasmā janakatoyeva. Siyāti
tasmiṃ tasmiṃ apaccatthe ṇādippaccayo siyā. Tattha hetumāha- ‘tassevāpaccena yogā’ti. Yogāti
apaccasambandhato, na mūlappakatitoti paramappakatito na hotīti vuttaṃ hoti. Hetumāha- ‘ayogā,ti,
vacanābhāvampettha dassetuṃ ce’tyādi vuttaṃ.
Byavahitajanitenāpīti byavahitena kattunā janitenāpi, karaṇe cāyaṃ tatiyā, hetumhi vā. Kasmā
evaṃ diṭṭhikoti āha ‘yaṃ nimittaṃ hi’ccādi. Hisaddo yasmādatthe. Yassāti pubbajassa, tena
apaccena apatanaṃ tadapatanaṃ tato, idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘tena byavahitajanitenāpi pumunā pubbajopi
narakaṃ na patati so pubbajassāpya paccaṃ bhavati yathāvuttena nibbacanenā’’ti. Tasmāccassa
pubbe vuttayasmātyanenābhisambandho veditabbo. Upapatyantaramāha-‘upacāratove’ccādi. Pubba
pubbabhāve satīti pubbassa pubbassa vijjamānatte sati. Byavahitena janite apaccepi nimittaṃ
apāyāpatakāraṇabhāvo atthiye vāti sambandho. Kesanti āha-‘pubbesanti pubbajānanti attho, ke nāti
āha- ‘pārampariyenā’ti. Abhedopacārenāti pubbapubbabhāve saticcādinā vuttanayena janakassa viya
pārampariyenapubbesampinimittatā vato janakasadisattā janakāva nāma te siyunti evamabhedena
upacaraṇato cintanatoti attho. Ubhayathāti ñāyena upacārenacāti ubhayena pakārena,
evamubhayathāpi mūlappakatiyā paccenābhisambandhā kathamanantara [manantarādi (potthake)
(tattha) potthake] janitenāpaccenādipurisasambandhoyena tato ṇādippaccayo siyāti nāsaṅknīyaṃ.
2. Vacchā
Ṇyeti ṇyappaccaye kate. Gottādisaddāti gotte vaṃse ādibhūtā saddā. Vaṃsoti anvayo. Soyeva
gāvaṃ sajāti sādhāraṇaṃ vijātivinivattanaṃ sakaṭādivacanaṃ tāyatīti gottanti vuttaṃ, tenāha-‘gottaṃ
vaṃso’ti. Tassāti gottassa, tassādayo gottādayoti seso. Kete gottādayoccāha- ‘saññākārino’ccādi.
Vacchādayo nattādino apaccassa apaccaṃ tadapaccādi cāti dassetumāha-‘nattādino’ccādi.
3. Katti
4. Ṇyadi
5. Āṇi
6. Rāja
8. Manu
9. Jana
11. Ṇarā
12. Nakkha
13. Sāssa
14. Tama
15. Tassa
16. Nivā
17. Adū
18. Tena
19. Tami
21. Ajjā
23. Amā
24. Majjhā
25. Kaṇa
26. Ṇiko
27. Tamassa
28. Taṃhanti
29. Tena
30. Tassa
34. Ṇo
35. Gavā
Duno rukkhassa.
38. Mātā
39. Hite
40. Ninda
Paṭimāyāti ettha pūjanatthā eva paṭimā gahitā, morasamāna nāmattā moroviyāti yojanā, cañcā
tiṇapuriso, idha pana taṃ sadiso puriso manusso cañcā. Akasmā eva ākasmikaṃ ‘‘sakatthe’’ti (4-
122) ṇiko. Yaṃkiñci abuddhipubbakaṃ, tamākasmikaṃ, tasmiṃ ākasmikebhidheyyo sati
ivasaddatthe vattamānato īyo hotīti attho. Kāko ca tālañca phalaṃ kākatālāni, tesamiva milanaṃ.
Ajākhaggānamiva milanaṃ yadākasmikaṃ, kiñci tama jākhaggīyaṃ, ṇo ivatthe. Sakkaranti
‘‘saṃyoge kvacī’’ti (4-125) vuddhyabhāvo. Munīva, bālova, kulisamiva, ekasālāivāti viggaho,
lohitova lohitiko phaṭikamaṇi.
41. Tamassa
vā yaṃkiñcīti upaḍḍhakāyādi, soḷasa doṇā ekā khārī. Nanu pañcakaṃ ganthajātanti vatvā aññaṃ
vā saṅghādikanti vuttaṃ taṃ kathaṃ pāṇiniyehi viya ‘‘saṅkhyāya saññāsaṅghasuttājjhayanesū’’ti (5-
1-58) suttitattābhāvāti manasi nidhāya ‘saṅkhyāvācīhi’ccādi vuttaṃ. ‘‘Ādasahi saṅkhyeye vattantī’’ti
pañcasaddassa saṅkhyeye vuttattā āha- ‘pañcāvayavā’ti. Parimāṇasaddasannidhāne saṅkhyānepi
pañcasaddoti maññamāno āha- ‘pañcasaṅkhyānañce’ti. Pañcā vuttayoti pañcavārā, rūpānīti ca
pariyāyantarena āvuttisaddasse vātthaṃ byattaṃ karoti.
44. Kimhā
45. Sañjātaṃ
46. Māne
47. Taggho
48. Ṇoca
49. Ayū
50. Saṅkhyā
51. Tassa
54. Chā
Kaccāyanena ‘‘dvitīhi tiyo’’ti (2-8-42) suttena dvitisaddehi tiyappaccayaṃ vidhāya ‘‘tiye dutāpi
cā’’ti (2-8-43) dvitīnaṃ dutādesena dutiyaṃ tatiyanti ca ‘‘catuchehi thaṭhā’’ti (2-8-41) suttena catuto
thappaccayaṃ vidhāya dvittena catutthanti ca nipphāditaṃ. Idha tathā bhāvena kathaṃ te sijjhantīti
āsaṅkiya vuttiyaṃ ‘katha’miccādi vuttanti dassetumāha ‘saṅkhye’ccādi. Vuttiyaṃ ‘dutiyassā’tiādinā
suttekadesā dassitāti tāni sampuṇṇaṃ katvā dassetuṃ ‘dutiyassā’tiādinā ‘catutthatatiyāna’miccādinā
ca vuttāni.
55. Ekā
56. Vacchā
Taro hotīti vuttepi tehi taro hotīti viññāyati, vacchādīhīti sutattā pana vacchādīnanti ca
viññāyatīti vacchādīnantiādinā vuttiganthopadassanaṃ. Nanu tanutte vavacchādīhi paccayo
vidhīyate, ye ca sarīrena kisāvacchādayo, tatrāpyavisesena payogo pasajjati [payopasajjane
(potthake)] visesānupādānato, tasmā kathamatra sabhāvasseva tanuttaṃ viññāyate yenevaṃ
vivaṭamiccāha- ‘vacchādisaddāna’ micca-di, vacchādīhi pakatīti paccaye vidhīyamāne tāsaṃ
pavattinimittaṃ vayovisesādi, yasmiṃ sati vacchādayo saddā dabbe-bhinivisante, taṃ paccayā-
sannaṃ, na ca kisattassa bhāvā dabbe vacchādisaddā pavattante. Ato tasseva saddappavattinimittassa
tanutte yuttaṃ paccayena bhavituṃ, (na) tanuttamatteti maññate. Pavattinimittaṃ sambandhi
āsannanti samānādhikaraṇāni.
57. Kimhā
58. Tena
59. Tassa
jātilakkhaṇamācikkhitampaṭipāditanti attho.
Anena ca devadattādayo saññāsaddāpi samānā jātisaddāti vuttaṃ hoti. Yadi carahi saññāsaddāpi
jātivacanā siyuṃ, pañcavidhattamesaṃ parihāyatīti. Nedamevaṃ viññeyyaṃ…
pasiddhatarajātyābhidhāna kaṭhagovīhiyavādisaddā jātisaddattena visuṃ pariggayhanti.
62. Aṇvā
64. Tara
Yajjapi sīdhātussa kevalassa supane pavatti, tathāpyatipubbassa ukkaṃse pavattīti āha- ‘atisayo
ukkaṃso’ti. So ca atisayo kassa sambhavaticcāha- ‘so ca kiriyāguṇāna’nti. Kathaṃ
tesamatisayoccāha- ‘ādhārabhūtadabbavasā’ti. Kutoccāha- ‘anapekkhite’ccādi. Anapekkhito
kiriyāguṇānaṃ nissayo dabbasaṅkhāto yesanti viggaho, dabbassa nissayabhūtassā-tisayattaṃ
hontampi nissitānaṃ kiriyā guṇānaṃ vaseneva siyā nāññathāti vattumāha-‘paccadhikaraṇa’ntiādi.
66. Tassa
67. Jatu
68. Samū
69. Janā
70. Iyo
74. Kathā
75. Pathā
77. Rāyo
78. Tame
Nanu ca suttesu kālo padhānaṃ na hoti, ‘‘tena kataṃ kītaṃ’’tyādinā hi paccayattho dassito,
tathā hi kāyikaṃvācasikaṃ tyādo na kālasampaccayo, evamihāpi sattāmatte bhavitabbaṃ, atthīti tu
vattamānasattāya eva pariggaho kathamavasīyate yena kālavisesanaṃ siyāti. Saccaṃ, kintu
padatthassa sattābyabhicārābhāvepi atthītivisesanopādānasāmatthiyātra visiṭṭho sattā atthīti
visesanattenopāttā, na sattāmattanti patīyate, sā pana visiṭṭhā sattā sampatisattā, atthi ca tassā
byabhicāro sāmaññasattāyāti yujjateva visesanavisessabhāvoti maññate. Upādhīti visesanaṃ.
79. Vantva
80. Daṇḍā
Dve hontīti iko īceti dve honti, ekamekaṃvāti ubhinnaṃ. Vāsaddo dve hontīti etthāpi
82. Mukhā
Ihāpi pasajjeyya madhu asmiṃ ghaṭe atthīti etthāpi payoge madhuranti rappaccayo pāpuṇeyya
madhumhi abhidheyyati adhippāyo. Na gacchantīti nagā. Yajjapi ūsavāccādo
pahūtādivisayāyātthitāya sambhavo, tathāpi ñusādivato paccaya(ttha)ttena vacanicchābhāvā ñusavā
ghaṭoccādi na sijjhati tasmā pahūtādivisayātthitāsambhavepi taṃvato-tthassa paccaya(ttha)ttena
ñusaro desoti vattu micchāyaṃ paccayo yathā siyā aññatramābhaviccevamattho veditabboti āha-
‘iti’ccādi. Kuñjavātiettha kuñjasaddo tiṇalatādyacchāditapabbatekadese vattate.
87. Picchā
88. Sīlā
Sīlamassa atthi, kesā assa santīti viggaho. Aṇṇā niccanti niccavidhyutthaṃ gaṇasuttaṃ.
Gāṇḍīrājīhi saññāyanti saññāvisayaniyamanatthaṃ gaṇasuttaṃ. Gaṇḍassa gaṇḍamigasiṅgassa ayaṃ
gāṇḍī, sā assa atthīti gāṇḍīvo.
90. Sissa
91. Lakkhyā
94. Imiyā
Kappo yogyatā assa atthīti kappiyo, jaṭā hānabhāgo, senā assa atthīti viggaho.
95. Topa
‘Ohāka cāge’ iti sakakārassa hādhātuno payoge toppaccayaṃ nisedhetvā‘satthā hīyate satthā
hīno’ti udāharaṇaṃ dassitaṃ. Tenāha- ‘sakkateccādi. Dassetuṃ tatiyampanudāharaṇanti sambandho.
Cīppaccayāvasānānanti ‘‘abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārācī’’ti (4-119) vutto cīppaccayo
avasāne ye santi viggaho. Jātiyavajjitānanti ‘‘tabbati jātiyo’’ti (4-113) suttena jātiyappaccayena
vajjitānaṃ. Kaccāyane tu toādīnaṃ vibhatti saññattā na tato puna vibhattuppatti.
96. Ito
Vuttiyaṃ ‘etassa ṭa eta’ iti atoiccatra etassa ṭādeso etto iccatra etaādesoti attho.
97. Abhyā
Nanu ca kiṃ iminā suttena, pañcamyantā ‘‘to pañcamyā’’ti (4-95) bhavissati, apañcamyantātu
‘‘ādyādīhī’’ti (4-98) netadevaṃ daṭṭhabbaṃ. ‘‘To pañcamyā’’ti (4-95) pakativisesānamaparāmāsato
kutoci pañcamyantā hotu, apañcamyantā pana ‘‘ādyādīhī’’ti sutte sasaṅkhyassādisaddassa gahaṇena
taṃsadisā sasaṅkhyāevopalakkhīyantītipi viññāyeyya tato apañcamyantehi abhyādīhi to na siyāti
abhitoccādi na sijjhatīti ‘‘abhyādīhī’’ti suttanti daṭṭhabbaṃ.
98. Ādyā
100. Katthe
101. Dhi
102. Yā
104. Kuhiṃ
105. Sabbe
106. Kadā
107. Ajja
110. Dhāsaṃ
Dabbaguṇavisaye pakāre gayhamāne yoyaṃ doso sambhāvito parehi, taṃ dāni nirākattumāha
‘satipice’ccādi. Sabhāvato aliṅgamasaṅkhyañcāti sambandho, saṅkhyantarāpādane gamyamāne
dhāppaccayo vihito pāṇiniyehi, tadāha- ‘dabbasse’ccādi saṅkhyāntarāpādanepīti pubbaṃ yā
vavatthitā saṅkhyā, tato- ññaṃ saṅkhyāntaraṃ tassāpādanaṃ karaṇaṃ saṅkhyantarāpādanaṃ,
tasmimpīti attho.
113. Tabba
So pakāro assāti tabbā, tasaddena pakārassa parāmaṭṭhattā tabbatītettha pakāravatīti attho vuttoti
āha- ‘tasaddene’ccādi. Pakāravatīti pakāravati atthe. Muduppakāravā mudujātiyo.
115. Kati
116. Bahu
117. Sakiṃ
118. So
119. Abhū
120. Dissa
Dissantīti vutte payoge dissantīti ayamattho viññāyatīti āha ‘disi’ccādi, idaṃ suttaṃ vijjhaṅga
paribhāsā bhavatīti seso. ‘‘Ṇovā-pacce’’tiādinā (4-1) suttena vuttesvanekavidhesu atthesu pari
samantato bhāsatīti paribhāsā, vidhino paccayassa aṅgabhūtā paribhāsā vijjhaṅgaparibhāsā.
Vidhiyevāti suttamidanti sambandho. Vakkhamānasuttadvayanti ‘‘aññasmiṃ sakatthe’’ti
suttadvayaṃ.
125. Saṃyo
127. Kosa
Kosajjanti ettha tassa jattañca nipātanā, ajjavanti etthha ‘‘uvaṇṇassā vava sare’’ti (4-129).
135. Jovu
137. Kaṇa
139. Ḍesa
142. Adhā
Tassāti adhātuppakatiyā, adhātusaddassāti vuttaṃ hoti. Tenacāti kakārena ca, tasmāti tena
kāraṇena. Pubbaggahaṇamantarenātipāṇininā ikārādesavidhāyake imasmiṃyeva suttekakārato
pubbassa ikārādesavidhānatthaṃ pubbaggahaṇaṃ kataṃ, taṃ pubbassātivacanaṃ vināti attho.
Sacetiādinā kathayatīti sambandho. ‘‘Byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso vutto, assāti jātiniddese tu
ākārassacikāro bhavatyeva, siyā etanti bahuparibbājakāti etaṃ rūpaṃ hoti. Syādyatra byavahito…
kakārato pubbe syādi, na syādi kakārā paroti.
Catutthakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
Pañcamakaṇḍa
1. Tija
2. Kitā
3. Nindā
4. Tuṃsmā
Sapāditoti pādisahitato. Kha cha suppattābhāvāti kha cha sānaṃ uppattiyā abhāvā.
Vuttappakārasseva tuṃppaccayantassa pakatibhāvena gahaṇā sapādito kha cha sānamanuppattīti
adhippāyo. Vipubbā ‘ji-jaye’iccasmā tuṃpaccayantā ‘vijetumicchatī’ti atthe ‘‘tuṃsmā’’iccādinā(so),
tuṃssaca lopo, nemittike ekāre nivatte ‘jisa jisa iti dvitte anādibyañjanalopo ‘‘jiharānaṃ gī’’ti (5-
102) gī. Jigīsappakatito ‘‘bhūte īūṃ’’iccādinā (6-4) ī. Tasmiṃ aña. ‘‘Ā ī ū mhā ssā ssamhānaṃ vā’’ti
(6-33) īssa rasse byajigīsi. Yadi tu sapādito sassa uppatti siyā, tadā byajigīsīti ettha dvibbacanaṃ
karīyamānaṃ sappaccayantassa paṭhamassekassarassa dvibbacanaṃ bhavatīti ‘‘kha cha
sāna’’miccādinā (5-69) vijiya iti samudāye ādibhūtassa visaddassa siyā īmhi ca vihite sapādino
pakatibhāvoti visadda pubbe añāgamo siyā, tato ca avivijisīti aniṭṭhampasajjeyya.
5. Īyo
6. Upamā
7. Ādhā
8. Kattu
Ettha kattutoiti vacanā kammāti nivattate, āyaggahaṇā īyo. Kadā pana kattuviseso-
vasīyaticcāha-‘yatthyādisaddasamānādhikaraṇatte’tiādi. Pabbatāyati hatthiccevamādinā hatthyādi
saddena samānādhikaraṇatte satīti attho.
9. Jhatthe
10. Saddā
Nanu ca asati sutte dutiyāggahaṇe dutiyantehiccāyaṃ viseso kuto labbhate yena ‘saddādīhi
dutiyantehī’ti vivaraṇaṃ katanti saccaṃ, tathāpi paccayavidhimhi yuttepi pañcamiyā niddese
‘saddādīnī’ti dutiyāyopādānasāmatthiyā tathā vivaraṇaṃ kataṃ.
Yappaccayo na vihito pāṇinīādīhi viyāti adhippāyo. ‘Jala dala- dittiyaṃ’. ‘‘Māno’’ti (5-65)
māno, ‘‘kattari lo’’ti ‘‘parokkhāyaṃ ce’’ti (5-70) caggahaṇena ‘dala dala’itidvittaṃ
‘‘loponādibyañjanassa’’ (5-75) ‘‘saramhā dve’’ti (1-34) dassalassa ca dvibhāve daddallamānā.
Jalamānāti aṭṭhakathāvacanatoti iminā kiriyāsamabhihāre yappaccayābhāvaṃ dasseti. Iminā ca
sakkate viya bhusābhikkhaññepi kiriyāsamabhihāro kiriyāparivattanaṃ, tañca yadā kiriyamaññena
kattabbamañño karoti, tena kattabbañcetaro, tadā bhavatīti viññeyyaṃ. ‘‘Sāmaññavihitā vidhayo
payogamanusarantī’’ti iminā lakkhaṇena ‘dala-dittiya’nti imasmā ‘‘māno’’ti sāmaññena vihito
mānappaccayo bhusatthe ābhikkhaññe ca bhavissati. Daddalla mānāti ettha bhusaṃ jalamānā,
punappuna jalamānāti ca attho veditabbo.
11. Namo
12. Dhātvā
Tassacāti ekārassa ca. Atha atihatthayaticcādo pādivisiṭṭhe eva dhātvatthe ippaccayassa vidhānā
tadatthavihiteneva ippaccayena pādivisiṭṭho dhātvattho vutto, tena kimattho ippaccayantassa
pādiyogoccāsaṅkiya payojanamākhyātumāha- ‘atihatthayati’ccādi. Na sāmatthiyanti samatthatā
natthīti attho.
13. Saccā
15. Curā
Asati sutte sakattheti kathaṃ labbhatīti āha- ‘atthānati desā’ti. Atthā-natidesāti atthavisesassa
kassaci sutte aniddesāti attho. Atthavisesassā-natidesamattena sakatthoyeva ṇinā vāccoti kathaṃ
viññāyateccāha- ‘sakatthassa ca sutattā’ti. Cura=theyye iccādīsu theyyādikassa sakatthassa sutattāti
attho. Yogavibhāgatoti ‘ṇī’tiyogavibhāgato, rajjaṃ kāretīti ettha sāmyamaccādikaṃ sattaṅgaṃ
rajjaṃ pavattetīti vā attho, payojakabyāpāre ṇi.
16. Payo
Payojako codako byāpārakoti attho nanu ca vuttiyaṃ ‘kattāraṃ payojayatī’ti vuttaṃ kathaṃ
payujjamānassa kattuttaṃti āha- ‘payujjamāno’ccādi. Nāvassaṃ kiriyāpavattakatteneva
yoggatāmattenapi kattuttaṃ siyāti dassento āha- ‘kiriyāya yoggo’tiādi.
Pāsāṇambalenuṭṭhāpeti’ccādīsu hi yogyatāyapi kattuttāvasāyosiyā, kopanāyaṃ payojakabyapāroti
āha- ‘pesane’ccādi. Dāsādino hīnassa katthaci atthe niyojanaṃ pesanaṃ. Guruādino sakkārapubbaṃ
byāpāraṇamajjhesanaṃ. Taṃ pesanajjhesanādikaṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo yassa so tathā vutto.
17. Kyotā
Subhedattādineti hetumhi karaṇe vā tatiyā. Atthatoti ‘kammeyeva kyo’ti (na sakkhi) [tasmā]
vuttanti adhippāyo. Tathāhi ‘bhijjateti savanā kammatāvagamyate’ti iminā atthato
kammeyevakyotipaṭipāditameva. Vuttameva phuṭīkaramāha- ‘bhijjate iccasmiṃ pade’iccādi.
Aññathāti yadi kammeyeva tepaccayo na siyā. Atoti bhijjate iccasmā. Upasaṃharamāha-
‘tasmā’iccādi. Kiṃ vacanenāti pāṇinīyānamiva kiṃ suttattarenāti attho.
20. Ṇiṇā
Yadatthanti yaṃpayojanaṃ.
23. Jyā
Jinantoti ‘‘byañjane dīgharassā’’ti (1-33) rasso. Sabbattheva yattha kattari paccayo tattha
vikaraṇāpi kattariyeva, yattha bhāvakammesu tattha vikaraṇāpi bhāvakammesuyeva,… ekāya
pakatiyā kārakabhede(na) paccayassāsambhavato. Tasmā sahābhidhānānaṃ mānādivikaraṇānaṃ
kathannāma sahāsambhavaṃ gaccheyyunti vidhīyante.
27. Bhāva
28. Dhyaṇa
30. Vadā
31. Kīcca
32. Guhā
Nanu ca sāmaññena vihitā e(te), tathā ca sati vijjhatthavihi tehi eyyādīhi te bādhīyanticcāha-
‘nace’ccādi. Vidhivisesatte pīti vidhānaṃ vidhi niyojanaṃ kiriyāsu byāpāraṇā, tassa vidhino
pesādīnaṃ visesattepi, nāvassantiādi jayādiccabyākhyānaṃ nissāya vuttaṃ, vuttañhi tena
‘‘kimatthaṃ pesādīsu kiccasaññino tabbaanīyaṇyatyappaccayā vidhīyante, na sāmaññena
bhāvakammesu vihitā, evamete [vihitāeva, vo-kāsikāvutti] pesvādīññasvatra ca bhavissantīti
visesavihitena vidhyādīsu paccayena bādhīyante, vāsarūpavidhinā bhavissanti evañcarahi etaṃ
ñāpeti ‘itthīadhikārato parena vāsarūpavidhi nāvassambhavatī’ti [kimatthamiccādi codya,
vicasasavihiteccādi parihāro, kiccā hi sāmaññena vihitā, pañcamī tu pesādinātthavisesena, ato tena
visesavihitena kiccā pesādivisaye bādhīyeranti punabbiyate, vāsarūpeccādinā parihāraṃ vighaṭayati.
evaṃ carahiccādinā pesādīsu kiccavidhānassa ñāpakattaṃ dassayati. (jinindabuddhinu 21 sa)].
Asarūpavidhi asarūpāpavādappaccayo vā vikappena bādhako hoti ussaggassāti etaṃ avassaṃ na
hotīti ñāpanatthampi na vidhīyateti yojanā. ‘‘Vā-sarūpo-nitthiyaṃ’’ti (pā, 3-1-94) parasuttaṃ.
Dhātvadhikārevihito asarūpo apavādappaccayo ussaggassa bādhako bhavati itthi adhikāre
vihitappaccayaṃ vajjayitvāti attho. Heṭṭhā vuttānusārenedaṃ viññātabbaṃ.
Bhotā khalu kaṭo kātabboccādi pesane. Tvayā kaṭo kātabboti anuññāyaṃ. Pattakāle
paramudāharaṇaṃ. Ettha pana kaṭakaraṇe kālārocanamattameva viññāyati, na pesādi.
‘‘Sattyarahesveyyādī’’ti (6-11) suttaṃ visesavihitaṃ, tenāha- ‘sāmañña vidhānato’ccādi.
Sattivisiṭṭheccādinā vuttamatthaṃ vivarati ‘sattī’tiādinā. Kathaṃ sattivisiṭṭhatā kattunoti āha-
‘taṃyogā’ti. Tāya sattiyā yogo taṃyogo. Avassakādhamīṇatāvisiṭṭhe tu kattari kiccānaṃ
tadaññesañca bhāvāya visuṃ- suttitaṃ, tena, vuttaṃ ‘āvassakādhamīṇatā visiṭṭheva kattarī’ti.
Sabbatthevettha ‘uddhaṃ muhuttato’tiādinā ekekamudāharaṇaṃ kamena dassitaṃ. Bhotā rajjaṃ
kātabbanti arahe, bhavatā rajjaṃ kātabbanti attho. Bhavaṃ arahoti pana arahakattuttappakāsanatthaṃ
vuttaṃ. Evamuparipi. Sabbametaṃ bahulaggahaṇānubhāveneti viññeyyaṃ.
33. Katta
35. Āsiṃ
36. Karā
37. Hāto
Jahanti udakanti vīhīsu hāyanasaddassa pavattinimittaṃ dasseti. Jahāti bhāve padattheti imināpi
saṃvacchare. Bhāveiccassatthamāha ‘padatthe’ti. Nipphattimattaṃ kiriyopādānanti keci.
39. Vito
40. Kasmā
41. Kvaca
42. Gamā
43. Samā
44. Bhāva
45. Dādhā
46. Vamā
47. Kvi
48. Ano
Calanādīnaṃ sīlādīsu nipphādanatthaṃ visuṃ suttitaṃ parehi, idha pana bahulaṃ vacanenevāti
dassetumāha- ‘calanādīsū’tiādi.
49. Itthi
51. Karā
52. Iki
53. Sīla
Yogavibhāgāti ‘ṇī’ti yoga vibhāgā. Sādhuṃ karoti, brahmaṃ vadati, asaddhaṃ bhuñjati,
paṇḍitamattānaṃ maññatīti viggaho. Sādhunti kiriyāvisesanaṃ. Assaddhabhojīti vate. Vatañca
bhojane atthitāyaṃ saddhaassaddhabhojanavisayāyaṃ pavattiyaṃ yadi bhuñjati assaddhameva
bhuñjati na saddhanti satthe vuttaniyamo, assaddhaṃ bhuñjati evāti nottarapadāvadhāraṇaṃ…
evañhi viññāyamāne yadevāssaddhaṃ na bhuñjati tadeva vatalopo siyāti [atthitāya
(bhojanākaṅkhitattā) yathecchaṃ sāmaññena bhojane pavattiyaṃ mattāyaṃ asaddhabhojanaṃ
satthavihitamupalabhamānassa saddhato nivattitvā visese hi saddhe pavattiniyamo vatamuccate,
niyamocātraduvidho sambhavati-asaddhaṃ bhūñjati eva, athaddhamo bhuñjatīti vā, tatrādime
54. Thāva
55. Katta
56. Kto
57. Katta
Kasmā evaṃ na vuttanti āha- ‘pubbasmiṃ viyā’ti ādi. Aniyamuppatti saññāya sati ñāpananti
tannisedhetumāha- ‘punabbacanato’tiādi. Māsaṅkīti kammani, tenevuppattīti paṭhamā. Evaṃ
maññate ‘‘bhāvakamma gahaṇaṃ cākārenānukaḍḍhiya ‘bhāvakammesu cā’tyanena ktevidhīya māne
idamāsaṅkīyate ‘pubbeneva sāmaññena siddhe punabbacanā [punabbacanaṃ] kiriyatthāniyamena
ttassuppattī’ti, yathāpattañceti hyuccamāne cakārena yathāpattampi kāriyamanuññāyateti pubbeneva
vacanena bhāvakammesvārambhepi yathāpatto kto bhavatīti viññāyate’’ti. Evañcarahi
bhāvakammesvārambhepi pubbeneva siddhattā ‘‘kattariārambhe’’icceva vucceyya kiṃ cakārene
ccāsaṅkiyāha- ‘padānamavadhāraṇa phalattā’ccādi.
58. Ṭhāsa
59. Gama
60. Āhā
Ādhāreceti anuvuttiyā ettha cakārato ‘yathāpattañce’ti sambandhā vuttanti seso. Evaṃ na kutoci
apakassanaṃ siyāti evamādhārādike anuvattamāne sati kutoci ādhārādito apakassanaṃ visuṃ
karaṇaṃ na siyāti attho. Tathā sati heṭṭhā suttenekayogameva kareyyāti adhippāyo. Bhāvakammesūti
sambajjhateti yojanā.
61. Tuṃtā
Nanu cātra tumādayo bhāve bhavantīti vutte na viññāyate kiṃvisesite bhāve tumādayo
bhavanticcāha- ‘yato’ccādi. Tassāti dhātuno. Yo vattabbo bhāvoti yo vācco bhāvo. Kutoccāha-
‘sambandhā’ti. Tumādīnaṃ yā pakati tāya vācceneva bhāvena saha sambandhāti attho. Ṭhātabbanti
bhāve tabbo. Atha kriyāyaṃtyanena tabbādyabhihitassa dabbarūpāpannassa bhāvassa kathaṃ
Icchatthassa dhātuno payogāti iminā ‘icchanto karotī’ti ettha icchantoti icchatthassa dhātuno
payogatthameva, na icchāya payojanaṃ karaṇanti dīpeti. Devadattaṃ bhuñjamānamicchatītettha
bhottunti na hoti samānakattukesūti vacanato, bhojanassa devadatto kattā, icchatissa aññoyevātipi
suttassa visuṃ payojanaṃ na vattabbanti dassento āha- ‘devadatta’miccādi.
Sakādyatthesu dhātū sūpapadesu dhātu mattā tumādayo suttantarena vihitā pāṇiniyehi, tenāha-
‘sakādidhātuppayoge’tiādi. Siddhāti tumādayo siddhā. Bhujikiriyatthāti bhujikiriyā attho yassā
sattiyā sā bhujikiriyatthā patīyate. Patīya mānatte kāraṇamāha- ‘asatopi hi’ccādi. Parehettha
akiriyatthopapadattho punārabbhoti vaṇṇitaṃ. Tadetaṃ vighaṭayitumāha- ‘tene’ccādi.
Paresamayamadhippāyo ‘‘sakkoti bhottuṃtyādo kosalyaṃ gamyate. Gilāyati bhottuṃti tadasatti.
Ghaṭate bhottuṃtyādo yogyatā. Ārabhate bhottuṃtyādobhujisse vādyavatthākiriyantaraṃ. Labhate
bhottuṃti appaccakkhānaṃ. Atthi bhottuntiādīsu sambhavamattaṃ. Vaṭṭati bhottuṃtyādo dosā
bhāvo gamyate. Sakkoticcādino upapadassa bhojanādikiriyatthatā na gamyate tasmā akiriyatthesupi
sakādīsūpapadesu tumādayo bhavantī’’ti.
62. Paṭi
63. Pubbe
Abhimatā pāṇiniyānaṃ, parāya nadiyā pabbato-varo visesī yateti appatvā nadimpabbato’ti vutte
nadiyā orabhāge pabbatoti attho. Bhavati, tato ca pārebhūtanadīvisiṭṭho pabbato patīyate. Avarena
pabbatena parā nadī visesīyateti atikkamma pabbataṃ nadīti vutte pāre nadiyā ore pabbatoti attho
patīyate, tato ca orabhāge pabbatavisiṭṭhā nadī viññāyate. Bhavatino sabbattha sambhave sati
ekakattukatā pubbakālatā yathā gamya te tathā dasseti ‘paṭhamaṃ na pappoti’ccādi. Nigamayati
‘tadeva’miccādinā.
rūpaṃ yassāti viggaho. Ṇaṃpaccayeniha kiñcineti sambandho. Iheti imasmiṃ byākaraṇe. Kiñci
payojanaṃ. Pacāditotiādisaddena tehi avihitaṇampaccayā gahitā.
64. Nto
Bhuñjati devadattoti ettha yajjapi bhuñjamāno hasati khajjati [vadati] pāniyaṃ pivati, tathāpi
yuttā vattamānatā kattumicchitassārambho na parisamattoti vuttaṃ- ‘sādhayitumāraddho na ca
niṭṭhamupagato’ti. Tiṭṭhanti pabbatātiādīsu niccesu pabbatādīsu bhūtānāgatānamasambhavā
tannisedhino vattamānassāpyasambhavā yadīpi kālavibhāgo na viññāyate, tathāpi āraddhassa
ṭhānassāparisamattiyā vattamānā evāti vuttaṃ- ‘pavatto-nuparato vā’ti. Kattuvisesane sati ko
dosoccāha- ‘kattu visesane’ccādi. Ihāpi siyā kattuno vattamānattā, vattamānatta mevāssa
pakāsetumayanti vuttaṃ. ‘‘Apaṭhamā samānādhikaraṇe’’tyādīhi (3-2-124) anekehi
suttehintappaccayo pāṇiniyehi vihito.
65. Māno
67. Tessa
68. Ṇvāda
69. Khacha
70. Paro
Yogavibhāgā ‘a ña’ādīsu gamyate. Yadi hyatrāpi chaṭṭhī abhimatā siyā tadā ‘‘kha cha sa
parokkhānamekassarodidve’’ti ekameva yogaṃ kareyya. Parokkhe vihitā añaādayo dhātutova,
nāññatoti parokkhāvacanasannidhānā casaddena dhātuvihitappaccayāva gayhantīti āha- ‘aññasmimpi
dhātuvihitappaccaye’ti. Yadi pana bhusattho ābhikkhaññattho vā vattumiṭṭho siyā, tadā bhūsatthādīsu
ca daddallaticcādikaṃ hotīti veditabbaṃ. Caṅkamati momūhacittānīti bhusatthassa yujjamānattā
tyādayo bhusatthe bhavanti bahulādhikārāti vattuṃ sakkāti.
71. Ādi
72. Napu
73. Yathi
82. Yuva
83. Lahu
85. Nate
87. Añña
92. Padā
93. Maṃvā
94. Kvimhi
101. Para
103. Dhāssa
Apacurappayogattāti abahuppayogattā.
104. Kimhi
106. Muha
‘‘Vaṇṇe yantaṃ tadādo’’ti paribhāsāya ayamattho ‘‘vaṇṇe pare yaṃ kāriyaṃ taṃ tadādo
tasmiṃ vaṇṇe ādibhūte hotī’’ti teti takāre pare.
107. Vaha
108.
Nidhīyitthāti viggaho.
109. Gamā
110. Vacā
112. Vaddha
113. Yaja
115. Gāpā
117. Sāsa
120. Ñā
121. Sakā
122. Nīto
123. Jara
124. Disassa
Diṭṭhi dassanaṃ, dassanāya daṭṭhuṃ. ‘‘Saramhā dve’’ti (1-34) dvitte duddaso. ‘‘Ā ī’’ccādinā (6-
33) īssa rasso (addakkhi). Dakkhissati ‘‘bhavissati ssati’’ccādinā, (6-2) ssati.
125. Samā
127. Ana
128. Atyā
Avabodhe etissa ṇisesu ca īādīsu ca, ajjhene etissa parokkhāsu ca ṇisesu ca īādīsucāti
yojetabbaṃ. Sabbattha nappayogoti yojetvā attho veditabbo. Bahulaṃvidhānato ñātabbāti yojanā.
Yakvikaraṇena niddesā ‘asa-kkhepanetī massā’ti vuttaṃ, tadāha- ‘asassā’tiādi.
129. Aā
130. Nta
131. Pādi
141. Kasa
142. Dhasto
144. Sāsa
Anusāsīyitthāti anusiṭṭho kamme kto ‘‘sā sassa sisvā’’ (5-117) sāsanāya sāsituṃ.
147. Baha
148. Ruhā
Ḷocāti vuttattāti evaṃ maññate ‘‘yadāyaṃ paccayādeso siyā tadā ete samāsene-kato
niddiseyyā’’ti, tenāha- ‘haḷāti vadeyyā’ti.
149. Muhā
150. Bhidā
Imassāti ‘pī-tappane’tīmassa, ihāti imasmiṃ ṭhāne. Pinayīti thūlo ahosīti attho sūyīti itisaddo
ādyattho, tena adīyi aḍīyi alīyi alūyītime saṅgayhanti. Yāva ktiggahaṇāti ‘‘lopo vaḍḍhāktissā’’ti (5-
158) ktivacanāvadhi.
151. Dātvī
152. Kirā
Akirī, akirīyitthāti vā kiṇṇo, akirīti kiṇṇavā. Apurī purīyitthāti puṇṇo, apurīti puṇṇavā. Akhiyīti
khīṇo khīṇavā.
153. Tarā
157. Mucā
158. Lopo
Vaḍḍhanaṃ vaḍḍhi.
159. Kvi
Abhibhavatīti abhibhū.
162. Māna
163. Ññila
164. Pyo
165. Tuṃ
169. Disā
171. Rā na
173. Gama
177. Kara
179. Ṇo
Pañcamakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
Chaṭṭhakaṇḍa
1. Vatta
gamissatīti attho.
3. Nāme
Nanu atthināma tātāti ettake vutte paṭhamo atthinukhoccādiko nisīditvāti saddapariyanto ca,
dutiyo atthinukhoccādiko nisīditvāti saddapariyanto ca tatiyo atthimaññeccādiko jigucchaneyyanti
saddapariyanto ca vacanappabandho kathaṃ labbhatīti manasi nidhāyāha- ‘sopanā’tiādi. Imināti
‘atthiyevihāpi nindāvagamo’ti vacanena. Ṭhānabhojane garahatīti sambandho. Vuttaṃ
sakkatānusārena. Nissāyanissāyāti yattha bhagavā nisinno taṃ ṭhānaṃ nissāya nissāya.
4. Bhūte
5. Ana
6. Paro
7. Eyyā
8. Hetu
9. Pañhe
10. Tu antu
11. Satya
Arahatthe cāyameva payogo, tena bhavaṃ khalu rajjaṃ kareyya bhavaṃ arahoti yojetvā
daṭṭhabbo.
12. Sambhā
13. Māyo
Sūti māsūti ettha susaddo. Ettha imasmiṃ udāharaṇe. Nivatteti māsaddoti seso. Āraddhanti
iminā vattamānaṃ vanagamanaṃ dasseti. Antobhūtaṇyatthāti ṇippaccayābhāvepi attani
antobhūtaṇyattha dhātuto. Īādīnaṃ āādīnañca sakakālonāma bhūto kālo. Dhātusambandho
visesanavisessabhāvo, tenāha- ‘dhātvattha sambandhe visesana visessabhāvalakkhaṇe’ti.
Sabbatthākhyāta vāccottho visesso syādyantavācco visesanaṃ.
takkiriyāppadhāneyeveti.
14. Pubba
15. Āī
17. Bhūssa
18. Pubba
23. Kara
Nanu ca ‘sossā’ti kasmā vuttaṃ ‘‘kvaci vikaraṇāna ‘‘micceva (5-161) lopo siyāti ‘karassa ku’nti
vattabbanti codanamanasi nidhāyāha- ‘kvaci vikaraṇānaṃ tyādi. Aññatrapayogānusaraṇā
payogānusaraṇaṃ vinā olopo viññātuṃ na sakkāti sambandho.
25. Hāssa
Kāriyaṃ āhaṅsaṅkhātamassa atthīti kāriyī, tena aparo kāriyī haññati hiṃsīyatīti attho.
Sahossehīti karassa okārena ssena ca saha hāssa ssena sahāti attho. Atha kathaṃ ossehi saheva
vuttā desotiviññāyatīccāsaṅkiyāha- ‘sahavacanasāmatthiyā’ti. Saha saddassa sahattha(ssa ca) sossa
ssenāti kathanasāmatthiyāti attho. Adhippāyaṃ vivarati ‘evaṃ maññate’ccādinā. Evaṃ maññate-
ossāna manādesitte iccādinā pāṭhena bhavitabbamiva lakkhīyate… teneva
pāṭhenasahavacanasāmatthiyassa patītisabbhāvato. Na tu ‘evaṃmaññateossānamantādesatte
hāssacāti vacanamanatthakaṃ siyā hā to cetveva vadetya ossānamanādesitte’ccādinā pāṭhena…
ossānamantādesappasaṅgassevābhāvato. Nahetthādesādesi sambandhachaṭṭhī atthi… sossāti
visesanachaṭṭhiyāppadhānāya ssenāti sahatthe tatiyāya ca niddiṭṭhattā. Ubhayatthāti
ssatyādīsussādīsu ca.
28. Āī
29. Gami
30. Ḍaṃsa
32. Ṇānā
Ujjhitānubandhānanti pariccattānubandhānaṃ.
33. Āī ū
34. Kusa
35. Ā ī ssa
Parokkhāparanāmadheyyānanti parokkhātiaññanāmānaṃ.
38. Eyyā
40. Eo
42. Ossa
Ādesānanti aādīnamādesānaṃ.
46. Iṃssa
52. Tassa
54. Mimā
57. Himi
61. Ñāssa
67. Hanā
70. Kayi
71. Ṭā
74. Guru
76. Ovi
78. Eyyā
Aññatrāpīti bhaveyyāmubhaveyyāmaiccatrāpi.
Chaṭṭhakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā.
Nigama
2. Cāgavikkamapaññānuddayādiguṇasālinā;
Subhasenādhināthena, kārite vasatā satā.
9. Ye-nantatantaratanākaramanthanena,
Manthāca lollasitañāṇavarena laddhā;
Sārāmathāti sukhitā sukhayanti caññe,
Teme jayanti guravā guravo guṇehi.
Siddhi ratthu
1. Aggammotivaṃsena, abhayārāmasāminā;
Pañcikāvaṇṇanābhūtā, sā sāratthavilāsinī.