valoda

See also: valodā

Latvian

Etymology

Ultimately from Proto-Indo-European *wel- (“to tear, to spend”). Cognates include Latgalian volūda (“id.”), Lithuanian valandà (“hour, moment, time”).

Alternatively related to Proto-West Slavic *volati (“to call”). Confer Polish wołać, Czech volat.

Pronunciation

• IPA^(key): [valuôda]

• Audio:

  (file)

Noun

valoda f (4th declension)

1. language

Declension

Declension of valoda (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	valoda	valodas
accusative (akuzatīvs)	valodu	valodas
genitive (ģenitīvs)	valodas	valodu
dative (datīvs)	valodai	valodām
instrumental (instrumentālis)	valodu	valodām
locative (lokatīvs)	valodā	valodās
vocative (vokatīvs)	valoda	valodas

Derived terms

• dzimtā valoda
• sarunvaloda
• svešvaloda
• valodisks
• valodīgs
• valodniecība
• valodnieks m, valodniece f

 

Further reading

• “valoda” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
• “valoda” in Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• valoda at tezaurs.lv