Groznija
| Groznija | ||
|---|---|---|
| Грозный Соьлжа-ГIала | ||
 | ||
| ||
  Groznija  Groznija | ||
| Koordinātas: 43°19′N 45°42′E / 43.317°N 45.700°EKoordinātas: 43°19′N 45°42′E / 43.317°N 45.700°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Republika |
 Čečenija | |
| Dibināta | 1818. gada 23. jūnijs | |
| Pilsētas tiesības no | 1869. gada 30. decembra | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 305 km2 | |
| Iedzīvotāji (2017)[1] | ||
| • kopā | 291 687 | |
| Mājaslapa | groz-mer.ru (krieviski) | |
 Groznija Vikikrātuvē | ||
.png)
Groznija (čečenu: Соьлжа-ГIала; krievu: Грозный) ir pilsēta Krievijas dienvidos, Čečenijas galvaspilsēta.
Pilsēta atrodas Sunžas krastos un aizņem 305 km2 lielu platību. Pēc 2008. gada datiem tajā dzīvo vairāk kā 230 000 iedzīvotāju. Pilsētā ir autoceļu mezgls, dzelzceļa stacija un lidosta. Groznija atrodas 2007 kilometru attālumā no Maskavas.[2] 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pilsēta smagi cieta Čečenijas karos, bet šobrīd notiek aktīva tās atjaunotne.
Vēsture
1818. gadā šeit pēc krievu karavadoņa Alekseja Jermalova pavēles tika izveidots cietoksnis, kura galvenā nozīme tobrīd bija bloķēt kalnos dzīvojošām tautām izeju uz līdzenumiem. Sākotnēji tajā savu dienestu veica kazaki.[3] Šis cietoksnis bija daļa no Sunžas nocietinājumu līnijas. Šajā cietoksnī dienējuši arī Mihails Ļermontovs un Ļevs Tolstojs.[4] 19. gadsimta četrdesmitajos gados pie cietokšņa izveidojās liels tirdzniecības centrs.[5]
1869. gada 30. decembris cietoksnis tika pārdēvēts par Groznijas pilsētu kļūstot reizē par apriņķa centru. Tam par pamatu bija tas, ka savu militāro jēgu šīs cietoksnis bija zaudējis. 1893. gadā šeit sāka iegūt naftu un neilgā laikā Groznija kļuva par vienu no Kaukāza lielākajiem rūpniecības centriem. 1922. gada 30. novembrī pilsēta kļuva par Čečenijas autonomā apgabala galvaspilsētu, bet no 1934. gada 15. janvāra Čečenijas-Ingušijas autonomā apgabala galvaspilsētu, kurš 1936. gada 5. decembrī tika pārveidots par Čečenijas-Ingušijas APSR.
1944. gada 7. martā, saistībā ar čečenu un ingušu deportācijām, pilsēta kļuva par Groznijas apgabala centru Stavropoles apgabala sastāvā, bet jau 1944. gada 22. martā atkal ieguva atsevišķa reģiona centra statusu Groznijas apgabalā. 1957. gada 9. janvārī, kad tika reabilitēti deportētie čečeni un inguši, kļuva par atjaunotās Čečenijas-Ingušijas APSR galvaspilsētu.
1991. gada oktobrī Džohara Dudajeva vadītie nemiernieki pasludināja, ka Čečenija kļūst par suverēnu republiku ar galvaspilsētu Groznijā. Kopš 1994. gada Čečenijas reģionā notika aktīva karadarbība, kuras rezultātā Groznija vairākkārt ļoti pamatīgi cieta. Tikai 2000. gadā šeit iestājās mierīgāki apstākļi un sākās pilsētas atjaunotne. 2001. gada aprīlī Groznija oficiāli atguva Čečenijas galvaspilsētas statusu.[6]
Pilsētas nosaukums
Krievu valodā:
- No 1818. gada līdz 1869. gadam Грозная (Groznaja) (pēc cietokšņa nosaukuma)[7]
- No 1869. līdz 1998. gadam Грозный (Groznija)
- No 1998. līdz 2000. gadam Джохаргола (Džohargola) (par godu Džoharam Dudajevam)[8]
- No 2000. gada atkal Groznija
- 2005. gadā Čečenijas parlaments lūdza Krievijas prezidentu Putinu pārdēvēt Grozniju par Ахмадкал (Ahmadkalu), lai godinātu pirmo Čečenijas prezidentu Ahmadu Kadirovu, bet šī iecere tika noraidīta.[9]
Čečenu valodā:
- Соьлж-ГIала (Pilsēta Sunžas krastos)
- Джовхар-ГIала (analogs čečenu valodā nosaukuma Джохаргола)
Groznija šodien
Groznijā darbojas divi teātri: Groznijas Ļermantova krievu drāmas teātris un Nuradilova Čečenijas drāmas teātris. Divu karu rezultātā pilsēta faktiski tika pilnība iznīcināta, bet tagad ir uzcelta no jauna, tomēr daļa no tās vēl joprojām liecina par kara šausmām, kuras bija jāpiedzīvo šai pilsētai.[10] Pilsētā aktīvi notiek ceļu un dzīvojamo māju atjaunošana. 2006. gadā pilsētā tika atjaunota normāla elektrības un gāzes apgāde.[11] Tomēr gaisotne pilsētā vēl joprojām nav pilnība stabilizējusies.[12][13] Pilsētā darbojas divi daiļrades kolektīvi, 15 bibliotēkas, 9 kultūras nami. Groznijā darbojas 27 ārstniecības iestādes. Nodarbināto skaits pilsētā pēc 2008. gada datiem ir 69 028 cilvēku.[14] Pilsēta ir sadalīta piecos rajonos, kuri dalās vēl sīkākās administratīvās vienībās, kuru kopskaits ir divdesmit. Pilsētā darbojas futbola klubs.[15] Groznijā atrodas Eiropā lielākā mošeja, kura tika atvērta 2008. gada 17. oktobrī.[16] Līdzās musulmaņiem, kuri sastāda lielāko daļu pilsētas iedzīvotāju, dzīvo arī pareizticīgie, kuriem ir arī sava baznīca.[17]
Izglītība
Pilsētā funkcionē 53 vispārējās izglītības iestādes. Trīsdesmit deviņas no tām ir vidusskolas, viena pamatskola. Darbojas sešas ģimnāzijas un viena liceja, kā arī četras vakarskolas, viena internātskola un korekcijas skola. Bez šīm skolām darbojas arī četras mūzikas skolas.[14]
Groznijā ir arī augstākās izglītības iestādes. Viena no tām ir Čečenijas valsts universitāte.[18] Tā savu darbību uzsāka 1972. gadā. Kara gados (no 1994) tā bija slēgta, tomēr savu darbību atjaunoja jau pēc sešiem gadiem, respektīvi, 2000. gadā. Universitātē darbojas 13 fakultātes ar 72 katedrām. Šeit var iegūt izglītību apmēram 40 profesijās. Pilsētā darbojas arī Groznijas naftas valsts institūts, kurš savu darbību uzsāka jau 1920. gadā kā tehnikums. Šajā iestādē var iegūt augstāko profesionālo izglītību. Bez šīm divām augstākās izglītības iestādēm šeit darbojas arī Čečenijas pedagoģiskais institūts.
Uzņēmumi
Groznija ir pilsēta, kura izsenis bijusi saistīta ar naftas ieguvi un pārstrādi. Šajā jomā darbojas uzņēmums «Грознефтегаз». Mašīnbūvi pārstāv «Трансмаш» un citi uzņēmumi. Pilsētā darbojas arī mēbeļu ražotne (Грозненская экспериментальная мебельная фабрика) un šūšanas fabrika (Швейная фабрика «Беркат»). Tāpat pilsētā notiek pārtikas ražošana, ar kuru saistītas četras maizes ceptuves, Groznijas konservu rūpnīca un citi uzņēmumi. Līdzās šiem uzņēmumiem darbojas arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi. Lielākā daļa rūpniecības ir koncentrēta pilsētas Oktobra rajonā.
Transports
Kopš 1893. gada pilsētā darbojas Groznijas dzelzceļa stacija. Kara laikā dzelzceļa līnijas cieta līdzīgi citiem transporta tīkliem, tomēr jau 2005. gada tā infrastruktūra tika pilnībā atjaunot. 1938. gadā savu darbu uzsāka Groznijas lidosta, kura ilgāku laiku nedarbojās (no deviņdesmito gadu sākuma), tomēr savas durvis tā atkal vēra vaļā 2007. gadā. Pilsētā darbojas četras autoostas, kuras veic reisus gan pilsētas, gan arī rajona un starpvalstu ietvaros. 1934. gada 5. oktobrī pilsētā savu kustību uzsāka tramvaji.[19] Kopš deviņdesmito gadu sākuma tramvaju darbība bija apgrūtināta, tomēr to maršruti darbojās līdz 1994. gadam, kad sākās Pirmais Čečenijas karš. Karadarbības laikā tika pilnībā iznīcināts tramvaju depo un paši tramvaji. Tramvaja sliedes palika salīdzinoši neskartas. Lai arī pēc Otrā Čečenijas kara bija izteikumi no varas iestāžu puses, ka tramvaju kustība tiks atjaunota, tomēr jau 2004. gadā tika veikta tramvaja sliežu demontāža.[20] 1975. gada 31. decembrī savu darbību uzsāka trolejbusu līnija, kura laika gaitā ievērojami pieauga gan līniju, gan arī trolejbusu ziņā.[21] Pēc Padomju Savienības sabrukuma tai parādījās finansiālas problēmas. Sākoties Pirmajam Čečenijas karam (1994. gadā) trolejbusu parks un līnijas cieta zaudējumus, tomēr tie nebija ļoti lieli. No 1996. līdz 1997. gadam notikās mēģinājumi atjaunot trolejbusu maršrutu darbību, tomēr tie nebija sekmīgi. Otrā Čečenijas kara laikā trolejbusu parks un to līnijas tika faktiski iznīcinātas. Jau 2000. gadā sākās pirmie darbi pie trolejbusu līnijas atjaunošanas, bet tikai 2007. gadā, iegūstot valsts atbalstu, tika uzsākts reāls darbs pie trolejbusu kustības atjaunošanas. Lai gan sākotnēji to bija plānots paveikt 2010., vēlāk 2016. gadā, tās trolejbusu līnija vēl nav atjaunota.
Pazīstami Groznijas iedzīvotāji
- Mihails Miļļionščikovs (1913 — 1973) zinātnieks
- Ramzans Kadirovs (1976) politiķis, Čečenijas prezidents
- Timurs Mucurajevs (1976) dziedātājs
Groznijas sadraudzības pilsētas
 Varšava, Polija
|
Krakova, Polija
|
Lukova, Polija
|
 Odesa, Ukraina
|
Ļvova, Ukraina
|
 Stambula, Turcija
|
 Tallina, Igaunija
|
 Bostona, Amerikas Savienotās Valstis
|
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Groznija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Grozny. Photo Gallery (krieviski)
- Dažāda informācija par Grozniju (krieviski)
- Groznijai veltīta mājaslapa (krieviski)
Piezīmes un atsauces
- ↑ http://www.gks.ru/free_doc/doc_2017/bul_dr/mun_obr2017.rar.
- ↑ Город Грозный. Справка Arhivēts 2007. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ gazeta.ru "Грозный стерт" (14.12.05) (krieviski)
- ↑ Грозный - город Кадырова (14.12.2005)[novecojusi saite] (krieviski)
- ↑ Грозный и его история (31.10.2008.) Arhivēts 09.04.2009, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Diena "Groznija atkal ir Čečenijas galvaspilsēta" (19.04.01.) (latviski)
- ↑ Город ГРОЗНЫЙ, ФОТОАЛЬБОМ (krieviski)
- ↑ Interfax "Парламент Чечни просит...переименовать...Грозный..." (2005.12.14.) (krieviski)
- ↑ "Парламент Чечни просит Путина переименовать Грозный в Ахмадкалу" (14.12.05.) (krieviski)
- ↑ Чечня. Часть II (29.09.07.) (krieviski)
- ↑ NY Times (30.09.07.) (angliski)
- ↑ Diena "Čečenijas premjers sola augšupeju" 6. marts (2006) (latviski)
- ↑ politika.lv "Kāpējs uz varžacīm" (07.12.04.) (latviski)
- ↑ 14,0 14,1 Город Грозный – столица Чеченской Республики Arhivēts 2009. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Futbola kluba mājaslapa (krieviski)
- ↑ В Грозном открывается самая крупная в Европе мечеть "Сердце Чечни" (krieviski)
- ↑ Храм Архангела Михаила в Грозном[novecojusi saite] (krieviski)
- ↑ Čečenijas valsts universitātes mājaslapa Arhivēts 2009. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Virszemes transporta uzskaitījums PSRS pilsētās (krieviski)
- ↑ В Грозном идет демонтаж трамвайных линий (16.06.2004) Arhivēts 22.10.2008, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ «Электротранспорт в городах бывшего СССР». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-31. Skatīts: 2006-08-21. (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|