Subantarktika

Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos. Visā izplatības apgabalā subantarktiskā josla ir okeāniska un sauszeme pārstāvēta ar dažiem izklaidus arhipelāgiem un salām, kuros pārsvarā ir tundras vai okeānisko pļavu augājs.

Subantarktikas ziemeļu un dienvidu izplatības robežas tiek traktētas dažādi, bet pārsvarā tās saistāmas ziemeļos ar Antarktiskās konverģences ziemeļu malu, bet dienvidos — ar Rietumvēju straumes dienvidu malu.^[1]

Klimatu subantarktiskajā joslā nosaka sezonālā Antarktikas un mērenās joslas gaisa masu nomaiņa. Vidējā gaisa temperatūra ziemā ir -5° līdz -15° C, vasarā — 0° līdz 2° C. Ziemā lielāko daļu akvatorijas aizņem peldošais ledus. Augsts gaisa mitrums, spēcīgs vējš. Nokrišņi līdz 500 mm gadā, pārsvarā sniega veidā.

Subantarktiskās salas

Prionas salas ainava, Dienviddžordžijas ziemeļu piekraste

Tabulā iekļautas salas, kas pilnībā atrodas dienvidos no Antarktiskās konverģences. Dažkārt subantarktiskajām salām pieskaita arī Tristana da Kunjas salas, Gofa salu, Folklenda salas, Ugunszemi un Estadosu Atlantijas okeānā un Amsterdamu un Sentpolu Indijas oeānā.

Nosaukums	Koordinātas	Okeāns	Piederība
Antipodu salas	49°40′S 178°46′E / 49.667°S 178.767°E / -49.667; 178.767 (Antipodes Islands)	Klusais okeāns	Jaunzēlande
Baunti salas	47°45′S 179°03′E / 47.750°S 179.050°E / -47.750; 179.050 (Bounty Islands)	Klusais okeāns	Jaunzēlande
Buvē sala	54°26′S 03°24′E / 54.433°S 3.400°E / -54.433; 3.400 (Bouvet Island)	Atlantijas okeāns	Norvēģija
Dienviddžordžija	54°19′S 36°39′W / 54.317°S 36.650°W / -54.317; -36.650 (South Georgia)	Atlantijas okeāns	Apvienotā Karaliste
Dienvidsendviču salas	58°25′S 26°23′W / 58.417°S 26.383°W / -58.417; -26.383 (South Sandwich Islands)	Atlantijas okeāns	Apvienotā Karaliste
Hērda sala	53°6′S 73°30′E / 53.100°S 73.500°E / -53.100; 73.500 (HIMI)	Indijas okeāns	Austrālija
Kempbela salas	52°32′S 169°08′E / 52.533°S 169.133°E / -52.533; 169.133	Klusais okeāns	Jaunzēlande
Kergelēna arhipelāgs	49°15′S 69°35′E / 49.250°S 69.583°E / -49.250; 69.583 (Kerguelen Islands)	Indijas okeāns	Francija
Krozē salas	46°25′S 51°59′E / 46.417°S 51.983°E / -46.417; 51.983 (Crozet Islands)	Indijas okeāns	Francija
Makdonalda salas	53°3′S 72°36′E / 53.050°S 72.600°E / -53.050; 72.600 (HIMI)	Indijas okeāns	Austrālija
Makvorija sala	54°38′S 158°52′E / 54.633°S 158.867°E / -54.633; 158.867 (Macquarie Island)	Klusais okeāns	Austrālija
Oklendas salas	50°42′S 166°05′E / 50.700°S 166.083°E / -50.700; 166.083 (Auckland Islands)	Klusais okeāns	Jaunzēlande
Prinča Edvarda salas	46°46′S 37°51′E / 46.767°S 37.850°E / -46.767; 37.850 (Prince Edward Islands)	Indijas okeāns	Dienvidāfrika
Snērsu salas	48°01′S 166°32′E / 48.017°S 166.533°E / -48.017; 166.533 (The Snares)	Klusais okeāns	Jaunzēlande

Atsauces

↑ Трешников А. Ф., Особенности ледового режима Южного Ледовитого океана, Л., 1963 (Тр. Советской антарктической экспедиции, т. 21)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Subantarktika.

[1] Трешников А. Ф., Особенности ледового режима Южного Ледовитого океана, Л., 1963 (Тр. Советской антарктической экспедиции, т. 21)

[1]