Viesturs Kairišs
| Viesturs Kairišs | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimis |
1971. gada 30. janvārī Rīga,  Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | |||||
| Nodarbošanās | režisors | |||||
| Dzīvesbiedre | Ieva Jurjāne | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
Viesturs Kairišs (dzimis 1971. gada 30. janvārī) ir latviešu kino, teātra un operas režisors. Viņš veiksmīgi darbojies Latvijā un Vācijā kā atzīts operas režisors. Viestura Kairiša filmas un izrādes izrādītas daudzos Eiropas festivālos.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1971. gadā Rīgā. Mācījās Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskolā, kuru absolvēja 1989. gadā. Studēja Latvijas Kultūras akadēmijā, 1997. gadā ieguva teātra un kino režisora kvalifikāciju un sāka strādāt par Jaunā Rīgas teātra štata režisoru. Viņa teātra iestudējumus demonstrēja starptautiskos festivālos, tostarp Vīnes festivāla nedēļā (Hotel Europa), Hebela teātrī ("Čūska"),[1] Aviņonas festivālā (Hotel Europa) un Bonnas biennālē ("Tumšie Brieži", Hotel Europa).[2]
Operas režijā Kairišs debitēja ar Pētera Čaikovska "Jevgēņiju Oņeginu" uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, par kuru 1999. gadā viņš saņēma Lielo mūzikas balvu. Drīz pēc tam, 2001. gadā, viņš Latvijas Nacionālajā operā uzveda Mocarta "Burvju flautu", kas vēlāk tapa par mākslas īsfilmu un demonstrēta 42. Venēcijas biennālē.
2007. gadā ar Vāgnera operas "Valkīra" iestudējumu viņš pievienojās tetraloģijas "Nībelunga gredzens" uzveduma projektam Latvijas Nacionālajā operā. Viesturs Kairišs iestudēja cikla pēdējās trīs operas, kas saņēma pozitīvas atsauksmes ievērojamos mūzikas un operas žurnālos.[3] Savukārt Bendžamina Britena "Sapnis vasaras naktī" iestudējums Berlīnes Komiskajā operā laikraksts Financial Times atzina par "cienījamu ieguldījumu Britena plaukstošajai tradīcijai Vācijā"[4] un saņēma daudz citu atzinīgu vērtējumu.[5][6] Kopš tā laika operas iestudētas arī Ķelnes operā,[7] Darmštates valsts operā[8] ar pozitīvām atsauksmēm.[9][10]
2020. gadā Kairišs kļuva par Dailes teātra māksliniecisko direktoru.[11][12]
Filmu režija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kairišs kopumā režisējis piecas dokumentālās filmas un sešas pilnmetrāžas kinofilmas. Viņš debitēja kino 1998. gadā ar dokumentālo filmu "Vilciens", bet pirmā pilnmetrāžas mākslas filma "Pa ceļam aizejot" tapa 2001. gadā un ieguva Lielo Kristapu kā gada labākā pilnmetrāžas filma. To arī iekļāva oficiālajā Karlovi Vari starptautiskā kinofestivāla programmā, kā arī saņēma balvu par labāko debiju Raindance Filmu festivālā Apvienotajā Karalistē. Viņa dokumentālā filma "Pelikāns tuksnesī" ieguva žūrijas īpašo balvu Let’s Cee filmu festivālā Austrijā.[13]
2016. gadā Viesturs Kairišs pabeidza darbu pie Latvijas un Somijas kopprojekta "Melānijas hronika", vēsturiskas kinodrāmas, kuras pirmizrāde notika 2016. gada 1. novembrī.[14] 2020. gadā uzņēma filmu "Pilsēta pie upes", bet 2022. gadā — filmu "Janvāris".
Darbu saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teātris un opera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aleksandrs Puškins "Akmens viesis" Nepanesamā teātra artelī (1996.);
- Ernesto Sabato "Tunelis" Jaunajā Rīgas teātrī (1997.09.25.);
- Mirča Eliade "Jaunava Kristīna" Jaunajā Rīgas teātrī (1997.10.10.);
- Rūdolfs Blaumanis "Skroderdienas Silmačos" Jaunajā Rīgas teātrī (1998.03.13.);
- Fjodors Dostojevskis "Idiots" Jaunajā Rīgas teātrī (1999.05.14.);
- Pēteris Čaikovskis "Jevgeņijs Oņegins" Latvijas Nacionālajā operā (1999.10.04.);
- Mirča Eliade "Čūska" Jaunajā Rīgas teātrī (2000.01.22.);
- Gorans Stefanovskis "Hotel Europe" Vīnes festivāla nedēļā (2000.);
- Volfgangs Amadejs Mocarts "Burvju flauta" Latvijas Nacionālajā operā (2001.02.02.);
- Māra Zālīte "Margarēta" Jaunajā Rīgas teātrī (2001.03.16.);
- Inga Ābele "Tumšie brieži" Jaunajā Rīgas teātrī (2001.09.15.);
- Inga Ābele "Jasmīns" teātra grupā "United Intimacy" (2003.);
- Bertolts Brehts, Kurts Veils "Trīsgrašu opera" Latvijas Nacionālajā teātrī sadarbībā ar teātra grupu "United Intimacy" (2003.11.09.);
- Rihards Vāgners "Valkīra" Latvijas Nacionālajā operā (2007.03.02.);
- Reinis un Matīss Kaudzītes "Mērnieku laiki" Latvijas Nacionālajā teātrī (2007.09.13.);
- Tomass Bernhards "Varoņu laukums" Dailes teātrī (2008.01.31.);
- Rihards Vāgners "Zigfrīds" Latvijas Nacionālajā operā (2008.06.06.);
- Inga Ābele "Skola" Latvijas Nacionālajā teātrī (2008.09.17.);
- Andrejs Upīts "Hipnotiskais brauciens" (pēc stāsta "Sūnu ciema zēni" motīviem) Latvijas Nacionālajā teātrī (2009.02.05.);
- Jokums Rode "Pinokio pelni" Latvijas Nacionālajā teātrī (2009.10.10.);
- Ēdens fon Horvāts "Kazimirs un Karolīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2010.01.28.);
- Džakomo Pučīni "Triptihs: Apmetnis, Māsa Andželika, Džanni Skiki" Latvijas Nacionālajā operā (2010.06.08.);
- Rihards Vāgners "Dievu mijkrēslis" Latvijas Nacionālajā operā (2011.11.19.);
- Bendžamins Britens "Sapnis vasaras naktī" Berlīnes Komiskajā operā (2013.09.15.);
- Kārlis Marija fon Vēbers "Burvju strēlnieks" Ķelnes operā (2014.04.12.);
- Džuzepe Verdi "Makbets" Darmštates teātrī (2014.09.27.);
- Arturs Maskats "Valentīna" Latvijas Nacionālajā operā (2014.12.05.);
- Džakomo Pučīni "Vīlas. Džanni Skiki" Latvijas Nacionālajā operā (2015.05.08.);
- Rainis "Uguns un nakts" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.09.11.);
- Henriks Ibsens, Edvards Grīgs "Pērs Gints" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.10.27.);
- Viljams Šekspīrs "Karalis Līrs" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.05.12.);
- Oskars Vailds, Rihards Štrauss "Salome" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.02.01.);
- Juliušs Slovackis "Baladīna" Valmieras Drāmas teātrī (2018.05.12.);
- Rihards Vāgners "Klīstošais holandietis" Latvijas Nacionālajā operā un baletā (2018.09.28.);
- Ivans Turgeņevs "Mumu" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2018.11.30.);
- Zigfrīds fon Fēgezaks "Baltiešu gredzens" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.07.);
- Māra Zālīte "Smiļģis" Dailes teātrī (2021.08.27.);
- Klēra van Kampena "Farinelli un karalis" Dailes teātrī (2022.09.18.);
- Henriks Ibsens "Brands" Dailes teātrī (2023.01.27.);
- Viljams Šekspīrs "Hamlets" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2023.04.05.)
Kino
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2022: "Janvāris" (Spēlfilma)
- 2020: "Pilsēta pie upes" (pilnmetrāžas mākslas filma)
- 2016: "Melānijas hronika" (pilnmetrāžas mākslas filma)
- 2014: "Neredzamā pilsēta" (dokumentālā filma)
- 2014: "Pelikāns tuksnesī" (dokumentālā filma)
- 2009: "Loengrīns no Varka Kru" (dokumentālā filma)
- 2006: "Tumšie brieži" (pilnmetrāžas mākslas filma)
- 2004: "Romeo un Džuljeta" (dokumentālā filma)
- 2004: "Piemineklis" (dokumentālā īsfilma)
- 2001: "Pa ceļam aizejot" (pilnmetrāžas mākslas filma)
- 2001: "Burvju flauta" (dokumentālā īsfilma)
- 2000: "Kāzas" (īsfilma)
- 1998: "Vilciens" (dokumentālā īsfilma)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lielā mūzikas balva (1999) par mākslinieciski spilgtu un mūsdienīgu klasikas iestudējumu — par operu "Jevgēņijs Oņegins"
- Lielais Kristaps (2000) balva "Labākā filma" — par īsfilmu "Kāzas"
- Spēlmaņu nakts (2001) labākais oģināldramaturģijas iestudējums — par Māras Zālītes lugu "Margarēta"
- Spīdolas balvas (2001) laureāts mākslā
- Raindance Filmu festivāla labākā debija (2002) — par filmu "Pa ceļam aizejot"
- FIPRESCI balva, Baltijas reģions, labākā Baltijas filma (2002) — par filmu "Pa ceļam aizejot"
- Lielā mūzikas balva (2014) par gada izcilāko Eiropas mūzikas projektu Latvijā — par "Nībelunga gredzenu"
- Lielā Kristapa balva (2014) "Labākais dokumentālās filmas režisors" — par filmu "Pelikāns tuksnesī"
- Let’s Cee filmu festivāla žūrijas īpašā balva (2014) — par filmu "Pelikāns tuksnesī"
- Lielā Kristapa balva (2017) "Labākais spēlfilmas režisors", kā arī balva "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" (kā vienam no producentiem) — par filmu "Melānijas hronika"
- Eduarda Smiļģa balva (2018)[15]
- Lielā Kristapa balva (2020) par labāko scenāriju — par filmu "Pilsēta pie upes"
- Romas Starptautiskā filmu festivāla balva "Labākais režisors" (2022) — par filmu "Janvāris"
- Varšavas Starptautiskā filmu festivāla balva "Labākais režisors" (2022) — par filmu "Janvāris"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Izrāde "Čūska" viesosies Vācijā». DELFI. 2000.04.14. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Normunds Naumanis, Ojārs J. Rozītis. «Tumšie brieži. Mūsdienu drāma». Diena, 2002.06.22.. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Kempen, Brigitte. 2012. RIGA: Götterdämmerung. Das Opernglas, 2012. gada janvāris
- ↑ Shirley Apthorp. «Ein Sommernachtstraum, Komische Oper Berlin – review». Financial Times, 2013.09.17. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Dan Wang. «Britten's A Midsummer Night's Dream opens the season at the Komische Oper». BachTrack, 2013-09-19. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Volker Blech. «Komische Oper entführt auf Friedhof der Kuscheltiere». Berliner Morgenpost, 2013-09-16. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Daira Āboliņa. «Viesturs Kairišs iestudējis operu Ķelnē». LSM.LV, 2014-04-14. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Jegors Jerohomovičs. «Viesturs Kairišs: Visa izrāde ir kā Makbeta iztēles auglis, viņa sapnis vai murgs». Diena, 2014-09-24. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Christop Broermann. «Mitfiebern auf der Stuhlkante». Opernnetz, 2014-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-06. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ Stefan Schickhaus. «Trau dich». Frankfurter Rundschau, 2013-09-16. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ «Dailes teātri vadīs Juris Žagars. Viesturs Kairišs kļūs par radošo direktoru». lsm.lv.
- ↑ «Viesturs Kairišs». Dailes teātris.
- ↑ Diena. «Kairiša "Pelikāns tuksnesī" saņēmis žūrijas īpašo balvu filmu festivālā Austrijā», 2014-10-17. Skatīts: 2014.10.17.
- ↑ «Melānijas hronika». Skatīts: 2016.11.1.
- ↑ «Viesturs Kairišs». www.opera.lv. Skatīts: 2023-02-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Viesturs Kairišs izrades.lv
| ||||||||||||||||||
|