Žans Marī Gistavs Leklēzio (franču: Jean-Marie Gustave Le Clézio, dzimis 1940. gada 13. aprīlī) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām. Leklēzio ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu franču rakstniekiem.[1]2008. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā par "jaunu atklāsmju, poētisku piedzīvojumu un juteklīgu baudījumu autoram, cilvēces pētniekam aiz un pāri pašreizējās civilizācijas robežām".[2]
Leklēzio uzauga nelielā ciematā netālu no Nicas. Viņa māte bija francūziete, bet tēvs — anglis.[3] Kā bērns 1947. gadā pavadīja vienu gadu Nigērijā, kur iegūtā pieredze izpaudās 1991. gadā izdotajā pusautobiogrāfiskā darbā Onitsha. 1964. gadā Ēksanprovansas universitātē Leklēzio ieguva maģistra grādu un devās uz Perpiņānas universitāti, kur ieguva doktora grādu.
Leklēzio debijas romāns Le Procès-Verbal ("Pratināšana") iznāca 1963. gadā, kad viņam bija tikai 23 gadi. Par šo darbu saņēma prestižo Renodo balvu. Cits ne mazāk ievērības cienīgs darbs ir 1980. gadā izdotais Désert ("Tuksnesis"). Starp Leklēzio darbiem ir ne tikai romāni un stāsti, bet arī esejas, kritika, bērnu literatūra un memuāri. Latviešu valodā ir izdots viņa noveļu krājums "Aplis".[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žans Marī Gistavs Leklēzio.