Abdulazizs
| Abdulazizs | ||
|---|---|---|
| Padišahs un visu ticīgo Kalifs | ||
| ||
| ||
| Valdīšana | 1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs | |
| Investitūra | 1861. gada 25. jūnijs | |
| Priekštecis | Abdulmedžids I | |
| Pēctecis | Murads V | |
| Pilns vārds | عبد العزيز [abdal alaziz] Abdals al Azizs | |
| Tituli | Sultāns Hans Padišahs Abu Zemju un Abu Jūru Hākans Osmaņu nama valdnieks Sultānu Sultāns Hanu Hans Visu ticīgo Kalifs un Visuma Kunga pravieša pēctecis Imperators | |
| Dzimš. datums | 1830. gada 9. februāris | |
.svg){kind=small} Konstantinopole
| ||
| Miršanas dat. | 1876. gada 4. jūnijs | |
| Konstantinopole
| ||
| Apglabāts (-a) | Konstantinopole
| |
| Atvases | dēli: Jusufs Izzeddins Mahmuds Dželaleddins Abdulmedžids II Ševkets Sejfeddins meitas: Saliha Nazime Esma Emine Munire | |
| Dinastija | Osmaņu dinastija Osmaņu kalifāts | |
| Tēvs | Mahmuds II | |
| Māte | Pertevinjala Māte Sultāne | |
Abdulazizs (osmaņu turku: عبد العزيز, turku: Abdülâziz [abdyl a:ziz], dzimis 1830. gada 9. februārī, miris 1876. gada 4. jūnijā) bija Osmaņu impērijas 32. sultāns (1861. gada 25. jūnijs — 1876. gada 30. maijs), sultāna Mahmuda II dēls. Troni ieņēma pēc sava brāļa Abdulmedžida I.
Neskatoties uz to, ka Abdulazizs bija guvis tikai Osmaņu izglītību, viņš bija ļoti ieinteresēts rietumu materiālās izaugsmes apbrīnotājs. Viņš, tāpat kā pārējie Osmaņu nama locekļi, bija dzejnieks un klasiskās mūzikas komponists. Daļa no viņa kompozīcijām ievietotas Londonas Osmaņu galma mūzikas akadēmijas krājumā „Eiropas mūzika Osmaņu galmā”.
No 1861. līdz 1871. gadam turpinājās viņa brāļa valdīšanas laikā aizsāktās Tanzimata reformas un tās vadīja viņa ministri Fuats pašā un Ali pašā. 1864. gadā tika izveidoti jauni administratīvie iedalījumi — vijaleti un 1868. gadā tika izveidota Valsts padome. Pēc Francijas iekārtas parauga tika reorganizēta izglītības sistēma un 1861. gadā jaunā iekārtā turpināja darbu Konstantinopoles (tag. Stambula) universitāte. Abdulazizs rūpējās par labām attiecībām gan ar Franciju, gan Lielbritāniju un 1867. gadā bija pirmais Osmaņu sultāns, kas apmeklējis Eiropu. Šajā ceļojumā viņš apmeklēja Angliju, kur viņam karaliene Viktorija piešķīra Gārtera ordeņa bruņinieka pakāpi un viņam par godu tika sarīkota Karaliskās kara flotes parāde, kuru vēroja arī Ēģiptes kedive Ismails. Sultāns ceļoja ar privāto dzelzceļa vagonu, kurš tagad atrodas Stambulā, Rahmi M. Koča muzejā. 1869. gadā viņu Konstantinopolē apmeklēja Francijas imperatore Eižēnija un citi monarhi, kas devās ceļā uz Suecas kanāla atklāšanu. Stambulu divas reizes apmeklēja arī britu troņmantnieks, vēlākais Lielbritānijas karalis Edvards VII.
1871. gadā abi ministri — Ali pašā un Fuats pašā — bija miruši un Franciju, kas bija viņam paraugs rietumu kultūrai, bija iekarojusi Vācija. Draudzības meklējumos viņš vērsās pie Krievijas, jo Balkānos nerimās nemieri. Kad, 1876. gadā, sacelšanās vilnis no Bosnijas un Hercegovinas bija pārsviedies uz Bulgāriju, sāka nostiprināties uzskats, ka Krievija kūda un mudina nemierniekus gāzt pastāvošo valsts iekārtu. 1873. gada neraža, pieaugošie valsts parādi, milzīgie tēriņi kara flotei un arvien jaunu piļu celšana izraisīja neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Šādu apstākļu iespaidoti, ministri nolēma gāzt Abdulazizu no troņa un pēc gāšanas viņš mira. Tiek uzskatīts, ka nāves cēlonis bija pašnāvība.
Lielākais Abdulaziza panākums bija Osmaņu kara flotes modernizācija. 1875. gadā Osmaņu impērijas flotei bija 21 kaujas kuģi un 173 citi kara kuģi un flote līdz ar to bija trešā lielākā flote pasaulē pēc Lielbritānijas un Francijas flotes.
Abdulazizs arī izveidoja pirmo Osmaņu dzelzceļa sistēmu un Stambulā tika uzbūvēta slavenā Sirkedži dzelzceļa stacija, kas bija „Orient Express” galapunkts.
Londonas, Parīzes un Vīnes ietekmē viņš nodibināja Stambulas arheoloģijas muzeju.
Abdulazizam bija desmit bērni:
- princis Jusufs Izzeddins (1857—1916);
- princese Saliha, Kurta Ismaila pašā sieva (1862—1941);
- princis šehzade efendi Mahmuds Dželaleddins (1862—1888);
- princese Nazime, Halita pašā sieva (1866—1947);
- princis Abdulmedžids II (1868—1944);
- princis Ševkets (1872—1899);
- princese sultāne Esma (1873—1899);
- princis Sejfeddins (1874—1927);
- princese Emine, Mehmeta beja sieva (1874—1920);
- princese sultāne Munire (1877—1877).
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abdulazizs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|