Arhitektūra

Partenons — sengrieķu arhitektūras paraugs

Arhitektūra (latīņu: architectura, no sengrieķu: ἀρχι-, archi- — ‘galvenais’, τέκτων, tektōn — ‘celtnieks’) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi.

Arhitektūra ietver gan materiālās kultūras, gan mākslas vērtības. Arhitektūrai raksturīgās kvalitātes — funkcionālā, konstruktīvā, mākslinieciskā (lietderība, izturība, skaistums) — atrodas dialektiskā mijiedarbībā, noteiktā vēstures periodā veidojot arhitektūras stilu. Arhitektūrai attīstoties, notiek tās specializācija šādas nozarēs: civilā arhitektūra (dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi), pilsētbūvniecība, ainavu arhitektūra, interjera arhitektūra, memoriālā arhitektūra un vēsturiskās apbūves restaurācija.

Arhitektūras objektus iedala pēc to stilistiskajām iezīmēm, sociālā pasūtījuma un funkcijas (tautas būvmāksla, sakrālā arhitektūra un laicīgā arhitektūra). Arhitektūras galvenie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi ir telpas organizācija un arhitektonika, mākslu sintēze un specifiski kompozīcijas paņēmieni (proporcijas, mērogs, ritms, apjoms un citi).

Arhitektūras nozares

• Pilsētbūvniecība
• Ainavu arhitektūra
• Sakrālā arhitektūra
• Civilā arhitektūra
• Interjera arhitektūra
• Memoriālā arhitektūra
• Vēsturiskās apbūves restaurācija

Arhitektūras stili

Pastāv dažādi arhitektūras stili. Katram stilam ir raksturīgas konkrētas iezīmes un īpašību kopums. Arhitektūras stiliem izšķir funkcionālo, konstruktīvo un māksliniecisko pusi. Arhitektūras stilu attīstībā liela nozīme ir bijusi klimatiskajiem, reliģiskajiem, tehniskajiem un kultūras faktoriem. Parasti arhitektūras stili tiek klasificēti vēsturiskā attīstībā hronoloģiskā secībā, lai gan noteiktā laikā un vietā ir līdzās pastāvējuši vairāki arhitektūras stili, piemēram, savulaik tā bija ar baroku un klasicismu vai arī ar jūgenstilu un eklektiku.

Arhitektūras vēsture Latvijā

1730. gadā Vidzemes Vestienas pagasta „Rizgās” celtā rija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

Liecības ar arhitektūras attīstības sākumiem Latvijā meklējamas arheoloģiskos materiālos un literatūras avotos. No vissenākajiem celtniecības pieminekļiem minami pilskalni, kuru silueti, skaitā vairāki simti, vēl tagad saskatāmi Latvijas ainavā. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnu teritorijā ļauj raksturot tā laika ēku tipus un celtniecības paņēmienus. No literatūras avotiem par Latvijas seno celtniecību var uzzināt Islandes vikinga Egila Skalagrimesona sāgā (10. gadsimts). Arheoloģiskie materiāli rāda, ka jau no 10. līdz 12. gadsimtam baltu tautām bijusi liela pieredze un iemaņas koka celtniecības tehnikā.

Apbalvojumi arhitektūrā

Arhitektūrā ir dažāda veida apbalvojumi. Viena no prestižākajām ir Prickera balva, kas bieži tiek salīdzināta kā Nobela prēmija arhitektūrā. Balvas ieguvējs saņem 100 000 ASV dolārus un bronzas medaljonu. Kopš 2008. gada katru gadu tiek rīkots Pasaules arhitektūras festivāls, kurā pasniedz apbalvojumus 17 kategorijās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arhitektūra.
• Tolomeus — Art around you Arhitektūras panorāmas
• Famous architects Ievērojami arhitekti (XX gadsimts) — angliski