Asteroīds

Asteroīds (grieķu: ἀστήρ, astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids")^[1] jeb mazā planēta^[1] ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi. Asteroīdi pēc Keplera likumiem riņķo orbītā ap Sauli. Lielākā daļa mazo planētu atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām. No pašlaik zināmajiem lielākais asteroīds pēc izmēra ir Cerera, lai gan daudzi astronomi to ir klasificējuši kā pundurplanētu. Nākamie lielākie asteroīdi ir 4 Vesta, 2 Pallāda, 10 Higieja un 31 Eufrosine.^[2]

Pirmais asteroīds Cerera tika atklāts 1801. gadā. Līdz 2012. gada 21. aprīlim bija atklāti 584 599 asteroīdi, no kuriem 326 266 ir numurēti.^[3] Tiek lēsts, ka Saules sistēmā faktiskais asteroīdu skaits ir mērāms miljonos.

Asteroīdu klasifikācija

Asteroīdi tiek klasificēti pēc to virsmu ķīmiskā sastāva, ko nosaka, veicot spektroskopijas pētījumus. Visizplatītākie ir C tipa asteroīdi (aptuveni 75%), kuru virsmu galvenokārt veido ogleklis. Nākamā izplatītākā grupa ir S tipa asteroīdi (17%), kuru virsmu galvenokārt veido silikātieži. Pastāv arī citu veidu asteroīdi, piemēram, A, B, D, E, F, G, M, P, R, T un V tipa asteroīdi.

Lielākie asteroīdi

Lielākā asteroīda Cereras attēls, kas uzņemts ar zondi *Dawn*

Lielākais asteroīds ir Cerera, lai gan daži speciālisti to izdala kā pundurplanētu, un līdz ar to lielākais asteroīds ir 2 Pallāda, kuras vidējais diametrs ir 608 km. Mazāko atklāto asteroīdu aptuvenais diametrs ir, sākot ar dažiem metriem.

Vieta	Asteroīds	Diametrs (km)
1.	1 Cerera	933
2.	2 Pallāda	608
3.	4 Vesta	538
4.	10 Higieja	450
5.	31 Eufrosine	370
6.	704 Interamnija	350
7.	511 Deivida	323
8.	65 Kibele	309
9.	52 Eiropa	289
10.	3 Jūnona	288

Asteroīdi, kuru nosaukumi saistīti ar Latviju

Divdesmit divu asteroīdu nosaukumi ir saistībā ar Latviju. Tie ir šādi: 1284 Latvija, 1796 Rīga, 1805 Dīriķis, 2014 Vasiļevskis, 2867 Šteins, 3233 Krišbarons, 4136 Artmane, 4391 Balodis, 4392 Agita, 16513 Vasks, 23617 Daugava, 24709 Mītava, 24794 Kurzeme, 37623 Valmiera, 274084 Baldone, 284984 Ikaunieks,^[4] 85466 Krastiņš, 332530 Canders, 352646 Blumbahs, 320153 Eglītis, 428694 Saule un 457743 Balklavs.

Skatīt arī

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 62. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
↑ Ilgonis Vilks. «Mazās planētas, komētas un meteorīti» (latviski). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-04. Skatīts: 2011-09-13.
↑ «How Many Solar System Bodies» (angliski). nasa.gov. Skatīts: 2012-04-21.
↑ Zvaigžņotā debess. Vasara 2012. Mācību grāmata. Rīga. 2012. 4. lpp. ISSN 0135-129X.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Asteroīds.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[ZTV-1] 1,0 ^1,1 Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 62. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.

[liis-2] Ilgonis Vilks. «Mazās planētas, komētas un meteorīti» (latviski). www.liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-04. Skatīts: 2011-09-13.

[NASA-3] «How Many Solar System Bodies» (angliski). nasa.gov. Skatīts: 2012-04-21.

[Zvaigžņotā_debess-4] Zvaigžņotā debess. Vasara 2012. Mācību grāmata. Rīga. 2012. 4. lpp. ISSN 0135-129X.

[1]

[2]

[3]

[4]