Bēla IV Ārpāds
| Bēla IV IV. Béla magyar király | |
|---|---|
 | |
| Ungārijas karalis | |
|
Amatā 1235. gada 21. septembrī — 1270. gada 3. maijā (kronēts 1235. gada 14. oktobrī, Sēkešfehērvārā) | |
| Priekštecis | Andrāšs II |
| Pēctecis | Ištvāns V |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1206. gada 29. novembrī |
| Miršanas dati | 1270. gada 3. maijā |
| Apglabāts |
Sēkešfehērvāra,  Ungārija |
| Dinastija | Ārpādu dinastija |
| Tēvs | Andrāšs II |
| Māte | Merānijas Ģertrūde |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Marija Laskarina |
| Bērni |
10 bērni (to skaitā): Svētā Kinga Ištvāns V Svētā Margita |
| Reliģija | katolisms |
Bēla IV (ungāru: IV. Béla magyar király, horvātu: Bela IV.; dzimis 1206. gada 29. novembrī, miris 1270. gada 3. maijā) bija Ārpādu dinastijas Ungārijas Karalistes un Horvātijas karalis no 1235. līdz 1270. gadam. Atjaunoja valsti pēc 1241. gada mongoļu iebrukuma, tāpēc dažkārt saukts par "valsts otro dibinātāju". No 1254. līdz 1258. gadam bija arī Štīrijas hercogs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ungārijas karaļa Andrāša II un Merānijas (Dalmācijas un Istrijas) hercoga meitas Merānijas Ģertrūdes vecākais dēls. 1213. gadā māte augstmaņu sazvērestībā tika nogalināta. 1220. gadā Bēla IV apprecējās ar Nīkejas impērijas imperatora meitu Mariju Laskarinu, un tēvs uzticēja Bēlam Slavonijas pārvaldīšanu.
Pēc tēva nāves 1235. gadā mantoja troni. Centās centralizēt valsts pārvaldi. Piešķīra pilsētas tiesības vairākām ievērojamām valsts apdzīvotam vietām (Peštai, Trnavai, Banska Štjavnicai, Krupinai, Zvolenai, Estergomai). Nosūtīja dominikāņu brāli Juliānu uz austrumiem atrast ungārus, kuri palikuši seno ungāru apdzīvotājās austrumu zemēs. Brālis Juliāns viņus atrada, bet atgriezdamies brīdināja karali par mongoļu uzbrukuma briesmām. 1223. gadā kaujā pie Kalkas upes mongoļi sakāva apvienoto polovciešu un Kijevas Krievzemes karaspēku. Sakāves rezultātā daļa polovciešu ieradās Ungārijā un lūdza patvērumu, kas tika dots.
Mongoļi Batuhana vadībā Ungārijā iebruka 1241. gadā. Tā paša gada 11. aprīlī notika Mohi kauja, kuras rezultātā mongoļi sakāva apvienoto ungāru, teitoņu un templiešu karaspēku. Karalis Bēla glābās vispirms Austrijā, bet vēlāk apmetās Zagrebā. Pēc mongoļu uzbrukuma Bēla IV enerģiski atjaunoja izpostīto valsti. No 1242. gada sāka militāri iejaukties Austrijas lietās, cīnoties par to ar Bohēmijas karali Otokāru II. Mūža nogalē konfliktēja ar vecāko dēlu, nākamo karali Ištvānu V.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēla IV Ārpāds.
|