Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Bedru kultūra

Vikipēdijas lapa
Bedru kultūras un Auklas keramikas kultūras izplatības areāls Eiropā 3. gadu tūkstotī p.m.ē.
Bedru kultūras iedzīvotāju migrācija Eirāzijā.

Bedru kultūra[1] (ukraiņu: Я́мна культу́ра) jeb Kurgānu kultūra bija apmēram 3300.—2600. gadā p.m.ē. Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu piekrastē dominējusī agrīnā metālu (vara un bronzas laikmeta) iedzīvotāju kultūra, ko tradicionāli saista ar indoeiropiešu pirmvalodās runājošo Rietumu stepju lopkopju sākotnējo apmešanās areālu.

Bedru kultūras nosaukums cēlies no tai raksturīgajām apbedīšanas tradīcijām, jo šie cilvēki mēdza apglabāt savus mirušos bedrēs, virs kurām uzbēra uzkalniņus jeb kurgānus. Mirušie ķermeņi novietoti guļus stāvoklī ar saliektiem ceļiem un pārklāti ar okeru.

Ģenētiskie pētījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepju lopkopju Bedru kapu kultūra veidojusies neolīta periodā, kad Kaukāza mednieki-vācēji sajaucās ar Austrumu medniekiem-vācējiem. Vēlā neolīta un agrā eneolīta laikmetā indoeiropiešu pirmvalodās runājošie stepju lopkopji no apmēram 2700. līdz 2400. gadam p.m.ē. iekaroja Rietumu mednieku-vācēju teritorijas, tās ziemeļdaļā izveidojot Auklas keramikas kultūru.[2]

Ādas un acu krāsas izmaiņas Eirāzijas akmens laikmeta iedzīvotājiem. Attēlota Rietumu mednieku-vācēju (brūnā krāsā), Austrumu mednieku-vācēju (dzeltenā krāsā), Kaukāza mednieku-vācēju (rozā krāsā) un Anatolijas zemkopju (sārtā krāsā) mijiedarbība.[3]
  1. tezaurs.lv
  2. Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe. Nature. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.
  3. A Hanel, C Carlberg. Skin colour and vitamin D: An update Experimental Dermatology 2020;29:864–875.