Bengeta (filipīniešu: Lalawigan ng Benguet, angļu: Province of Benguet, kankanaju: Probinsyan di Benguet, ibaloju: Probinsya ne Benguet, iloku: Probinsia ti Benguet) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kordiljeras administratīvajā reģionā. Administratīvi dalās 13 municipalitātēs un sīkāk 140 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Latrinidada. Bagio pilsēta ir anklāvs provinces teritorijā, tai administratīvi un politiski nepieder, bet dažkārt tiek pieskaitīta statistiskos nolūkos. Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs, lielākoties kalniešu igorotu tautas kankanaji (43 %), ibaloji (29 %), kalanguji (4 %), kā arī 20. gadsimtā ieceļojušie iloki (13 %).
Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļdaļā Centrālās Kordiljeras kalnienes dienvidos. Ziemeļos robežojas ar Dienvidilokosu un Kalnu provinci, austrumos — ar Ifugao un Nuevaviskaju, dienvidos — ar Pangasinanu, bet rietumos — ar Launionu. Provinces lielākā daļa atrodas Agno upes augšteces baseinā. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Centrālās Kordiljeras augstākais kalns Pulags (2928 m vjl) uz robežas ar Nuevaviskaju un Ifugao. Provincē daudz derīgo izrakteņu; nozīmīgas zelta atradnes. Valda subtropu kalnu klimats, aprīļa vidējā temperatūra 25.3 °C, janvāra — 13.3 °C. Ziemas mēnešos vērojamas salnas.
Provinci apdzīvojošie kankanaji un ibaloji šajā teritorijā apmetās vismaz 14. gadsimtā, ierodoties no zemieņu apgabaliem. Spāņu koloniālie spēki vairākkārt neveiksmīgi mēģināja iegūt kontroli pār šo apvidu, bet tie bija neveiksmīgi līdz 1830. gadiem, kad šeit atklāja zelta atradnes un pakļaušanai tika norīkoti lielāki spēki pulkveža Giljermo Galveja vadībā, kas iekaroja Latrinidadas ieleju, kuras agrākais igorotu nosaukums bija Bengeta. 1846. gadā apvidus kļuva par Kalnu provinces (La Montañosa) apriņķi, bet 1854. gadā tika izveidota Bengetas militāri politiskā komandansija. 1908. gadā Bengeta kļuva par Kalnu provinces subprovinci, bet 1920. gadā tai pievienoja daļas no likvidētajām Amburajanas un Lepanto subprovincēm. 1930. gados Bengetā sāka rūpnieciski iegūt zeltu un ieplūda darbaspēks no apkārtējām zemienēm. 1966. gadā Kalnu provinci sadalīja četrās un Bengeta kļuva par patstāvīgu provinci. 1973. gadā, organizējot Filipīnu reģionus, Bengetu iekļāva Ilokosā, bet 1987. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Kordiljeras reģionā.