Kalinga (filipīniešu: Lalawigan ng Kalinga, angļu: Kalinga) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kordiljeras administratīvajā reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 7 municipalitātēs un sīkāk 153 barangajās. Provinces centrs un lielākā pilsēta ir Tabuka. Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs, lielākoties kalniešu igorotu tautas kalingi (64 %), kankanaji (3 %), bontoki (2 %), kā arī ieceļojušie iloki (24 %).
Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļdaļā Centrālās Kordiljeras kalnienes austrumdaļā. Ziemeļos robežojas ar Apajao, ziemeļaustrumos — ar Kagajanu, austrumos — ar Isabelu, dienvidos — ar Kalnu provinci, bet rietumos — ar Abru. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Alčans (2617 m vjl). Valda subtropu kalnu klimats.
Kalinga dibināta 1907. gadā kā subprovince Lepanto-Bontokas provincē, nodalot teritorijas no Kagajanas un Isabelas provincēm. 1908. gadā iekļauta Kalnu provincē kā patstāvīga subprovince. 1966. gadā, sadalot Kalnu provinci, izveidota Kalingas-Apajao province, kas sadalīta 1995. divās patstāvīgās provincēs.
Filipīnas
Kalinga Vikikrātuvē
