Cinema 4D
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Cinema 4D" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Cinema 4D ir 3D modelēšanas, animācijas un renderēšanas lietotne, ko izveidoja Vācijas uzņēmums MAXON Computer GmbH. Cinema 4D programma paredzēta trīsdimensiju efektu un objektu veidošanai un rediģēšanai. Tā ļauj renderēt objektus ar Guro ēnojuma palīdzību, kā arī atbalsta augstas kvalitātes animācijas renderēšanu.
Sākotnēji CINEMA 4D bija izstrādāts Amiga datoriem 1990. gadu sākumā, un pirmās trīs versijas bija pieejamas tieši šai platformai. Vēloties iegūt plašāku lietotāju skaitu un Amiga tirgus nestabilitātes dēļ, MAXON sāka izstrādāt programmu arī Windows operētājsistēmai un Macintosh datoriem.
Lokalizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cinema 4D interfeiss ir pieejams dažādās valodās. To starpā: angļu, krievu, spāņu, itāļu, ķīniešu, korejiešu, vācu, franču, čehu un japāņu. Kā arī programmas dokumentācija pieejama dažādās valodās, kuru starpā — angļu, vācu un krievu.
Moduļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākot ar 12 versijas iznākšanu, MAXON vairāk nepiedāvā pirkt moduļus. Tā vietā, Cinema 4D ir pieejama sešos dažādos variantos. Paralēli pamata programmai, kurā ietilpa galvenie modelēšanas, tekstūras, animācijas un renderēšanas rīki, bija arī moduļi, kuri ļāva iegūt specializētākas programmas funkcijas.
- Advanced Render — modulis, kurš paredzēts lai paplašinātu skatu vizualizāciju iespējas.
- BodyPaint 3D — Tiešs zīmējums uz UVW tīliem.
- Dynamics — modulis cietu un mīkstu ķermeņu dinamikas simulācijai.
- HAIR — modulis matu veidošanai.
- MOCCA — modulis tēlu animācijai un apģērba simulācijai.
- MoGraph — kustību grafikas procesuālā modelēšana un animācijas rīki.
- NET Render — modulis animāciju renderēšanai pāri TCP/IP tīklam render-fermā.
- PyroCluster — modulis dūmu un uguns efektiem.
- Sketch & Toon — modilis, kurš paredzēts, lai veidotu nefotoreālistisku vizualizāciju, multtfilmām un tehniskajiem rasējumiem.
- Thinking Particles — modulis, kurš iekļauj sevī mezglu sistēmu daļiņu vadīšanai.[1]
Datu apmaiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cinema 4D atbalsta sekojošas programmēšanas valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teksturēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3ds Max — 3ds Max 2012 — 2014
- Maya — Maya 2012 — 2014
- Softimage — XSI 2012 — 2014
Simulācija un efekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Realflow 4 — 5
Spēļu veidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Unity — (caur FBX)
Savietošana (compositing)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Adobe After Effects — CS5, CS6, CC
- Adobe Photoshop — CS5, CS6, CC
- Apple Motion — (tikai uz Mac OS X sistēmām)
- Apple Final Cut Pro
- Apple Shake
- eyeon Fusion — (tikai uz Windows sistēmām)
- The Foundry Nuke
CAD
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nemetschek Allplan
- Graphisoft ArchiCAD
- Nemetschek Vectorworks
Datu formātu saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cinema 4D Studio atbalsta sekojošus datu formātus inportam (I) un eksportam (E).
- 3D Studio (*.3ds) I/E
- Alembic (*.abc) I/E
- Allplan (*.xml) I/E
- BVH (*.bvh) I
- COLLADA 1.4, 1.5 (*.dae) I/E
- DEM (*.dem) I
- Direct 3D (*.x) E
- DWG (*.dwg) I
- DXF (*.dxf) I/E
- FBX (*.fbx) I/E
- IGES (*.igs) I
- Illustrator (*.ai) I/E Pateicoties MacOS sistēmas īpašībām ir iespējams izmanotot AI failus kā tekstūras.
- LightWave (*.lwo) I
- RIB (*.rib) E
- STL (*.stl) I/E
- VRML 2 (*.wrl) I/E
- OBJ (*.obj) I/E
Vizualizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cinema 4D ir spējīgs darboties ne tikai ar iebūvēto renderēšanas programmu, bet arī ar ārējām renderēšanas programmām, kuras var būt iebūvējamas paša programmas vidē vai arī ar konektoru palīdzību. Daļa no ārējām renderēšanas programmām ir atbalstīta caur Cinema 4D Visualize iebūvēto paketi, Cinema 4D Studio un BodyPaint 3D konektors CineMan.
Iebūvējamie renderi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- VRAYforC4D (Vray)
- m4d mental ray and iray
- finalRender
- Arnold Renderer
- Krakatoa
Renderi, kurus pieslēdz ar konektoru palīdzību
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- RenderMan — Pixar’s Photorealistic RenderMan® renderer / PRMan (caur CineMan)
- 3Delight (caur CineMan)
- AIR — Site Graphics AIR 7-10 (caur CineMan)
- Maxwell Render
- mental ray
- Indigo Renderer
- Sunflow
- V-Ray
- Thea
- Octane Render
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis raksts jāpārraksta saistītā tekstā. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
1990 |
|
1991 |
|
1993 |
|
1994 |
|
1995 |
|
1996 |
|
1997 |
|
1998 |
|
1999 |
|
2000 |
|
2001 |
|
2002 |
|
2003 |
|
2004 |
|
2005 |
|
2006 |
|
2007 |
|
2008 |
|
2009 |
|
2010 |
|
2011 |
|
2012 |
|
2013 |
|
2014 |
|
Pielietojums rūpniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskaitāmas kino filmas un augsti vērtēti darbi ir tikuši modelēti un renderēti CINEMA 4D, iekļaujot[2]
- "Meitene ar pūķa tetovējumu"
- "Zelta kompass"
- "Noķert vilni"
- "Zirnekļcilvēks 3"
- "Pasauļu karš" (War of the Worlds)
- "Nārnijas hronikas" (Chronicles of Narnia)
- "Pirmsākums"
- Doom
- "Van Helsings"
- "Karalis Arturs" (King Arthur)
- "Trons: Mantojums"
- "Dzelzs vīrs 3"
u.c.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.
- ↑ http://www.im-innovations.com/index.php Arhivēts 2015. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē.?
Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|