Džons Kenedijs

Džons Ficdžeralds Kenedijs; John Fitzgerald Kennedy
	35. ASV prezidents
	Amatā; 1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris
Viceprezidents (i)	Lindons Džonsons
Priekštecis	Dvaits Eizenhauers
Pēctecis	Lindons Džonsons
	ASV senators no Masačūsetsas
	Amatā; 1953. gada 3. janvāris — 1960. gada 22. decembris
Priekštecis	Henrijs Lodžs
Pēctecis	Bendžamins Smits
Dzimšanas dati	1917. gada 29. maijā; Brūklaina, Masačūsetsa, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati	1963. gada 22. novembrī (46 gadu vecumā); Dalasa, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e)	Žaklīna Lī Buvjē Kenedija
Reliģija	Romas katolis
Paraksts

Džons Ficdžeralds Kenedijs (angļu: John Fitzgerald Kennedy; dzimis 1917. gada 29. maijā, miris 1963. gada 22. novembrī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, savukārt Edvards Kenedijs — senators.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs.

Biogrāfija

Džons Ficdžeralds Kenedijs ir dzimis 1917. gada 29. maijā Masačūsetsas mazpilsētā Brūklainā. Viņš bija otrais dēls uzņēmēja un politiķa Džozefa Patrika un Rozas Kenedijas ģimenē. Pavisam ģimenē bija deviņi bērni (starp tiem arī nākamie ASV politiķi Roberts Kenedijs un Edvards Kenedijs).

Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz Riverraidu, Ņujorkā. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu Bronksvilu.

1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Londonu. 1936. gadā iestājās Hārvardas koledžā. Savu Eiropas ceļojumu laikā 1939. gada augustā 5 dienas pavadījis Rīgā.^[1] 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.

1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās ASV flotē. Tur viņš kļuva par leitnantu. 1945. gadā beidza dienēt flotē.

1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi ASV Pārstāvju palātā. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt 1953. gada 3. janvārī. 1953. gadā apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē. 1956. gadā tika nominēts kā iespējamais ASV Demokrātiskā partijas prezidenta kandidāta Adlija Stīvensona viceprezidents. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota Estisam Kīfoveram.

1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu ASV prezidenta amatam. Vēlēšanās viņš uzvarēja ASV Republikāniskās partijas kandidātu Ričardu Niksonu, un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu. Stājoties amatā, savā inaugurācijas runā viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā".^[2]

Karību krīzes laikā, kad 1962. gadā Padomju Savienība Kubā gribēja izvietot kodolieročus, Kenedijs panāca, ka tas nenotika. Vēlāk noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss.

1963. gada 22. novembrī notika atentāts pret Džonu Kenediju. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs. Viceprezidents Lindons Džonsons, stājoties prezidenta amatā, deva rīkojumu izveidot komisiju atentāta izmeklēšanai, ko vadīja Ērls Vorens. Komisijas izmeklēšanā tika secināts, ka atentātu Osvalds veicis viens. Šis secinājums bieži ir apšaubīts. Aptaujas rezultāti pat vēl 40 gadus pēc atentāta parādīja, ka 66% ASV sabiedrības ir pārliecināta, ka pret Kenediju tikusi organizēta sazvērestība un 74% uzskata, ka patiesība par atentātu tiek slēpta.^[3] Par Džona Kenedija slepkavību ir izvirzītas vairākas sazvērestības teorijas.

Džons Ficdžeralds Kenedijs apglabāts Ārlingtonas nacionālajā kapsētā.

Nepilnus piecus gadus vēlāk, 1968. gada 5. jūnijā, atentāts tika veikts arī pret Džona Kenedija brāli Robertu Kenediju, un no gūtajiem ievainojumiem viņš nākamajā dienā nomira.

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 10. janvārī.
↑ «Inaugural Address». The American Presidency Project.
↑ «Poll: Most Believe 'Cover-Up' of JFK Assassination Facts». FOX News Polls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 7. janvārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Kenedijs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 10. janvārī.

[2] «Inaugural Address». The American Presidency Project.

[3] «Poll: Most Believe 'Cover-Up' of JFK Assassination Facts». FOX News Polls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 7. janvārī.

[1]

[2]

[3]