Location via proxy:   [ UP ]  
[Report a bug]   [Manage cookies]                
Pāriet uz saturu

Deimons Hills

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Deimons Hills

Hills 2012. gadā
Pārstāvētā valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzimšanas datums 1960. gada 17. septembrī (64 gadi)
Formula 1 karjera ()
Komandas Brabham, Williams, Arrows, Jordan
Sezonas 1992—1999
Sacīkstes 122
Čempiona tituli 1 (1996)
Uzvaras 22
Pjedestāli 42
Pole position¹ 20
Ātrākie apļi 19
Pirmā sacīkste 1992. gada Lielbritānijas Grand Prix
Pirmā uzvara 1993. gada Ungārijas Grand Prix
Pēdējā uzvara 1998. gada Beļģijas Grand Prix
Pēdējā sacīkste 1999. gada Japānas Grand Prix
 ¹ pirmās starta vietas

Deimons Greiems Devero Hills (angļu: Damon Graham Devereux Hill; dzimis 1960. gada 17. septembrī Londonā) ir bijušais sacīkšu braucējs no Lielbritānijas. 1996. gadā viņš kļuva par Formula 1 pasaules čempionu. D. Hilla tēvs Greiems Hills ir divas reizes kļuvis par Formula 1 čempionu, tādējādi Deimons Hills ir vienīgais Formula 1 pasaules čempiona dēls, kam pašam ir izdevies kļūt par čempionu. Hills kļuva par profesionālu motosportistu tikai 23 gadu vecumā, kad viņš sāka nodarboties ar motosportu. Vēlāk viņš pievērsās autosportam, konkrētāk, atklāto riteņu sacensībām.

Hills savu pirmo Formula 1 sacīksti aizvadīja 1992. gadā. Paralēli sacensībām Brabham komandā, Hills bija testpilots vienā no vadošajām komandām — Williams. 1993. gadā viņš kļuva par Williams pamatsastāva pilotu, bet 1994. gadā viņam pietrūka viens punkts, lai kļūtu par čempionu. Divus gadus vēlāk viņš izcīnīja titulu, taču zaudēja vietu komandā. 1997. gadā viņš pievienojās konkurētnespējīgajai Arrows komandai un neguva panākumus. Turpmākās divas sezonas viņš aizvadīja Jordan un tad beidza karjeru.

Pēc karjeras beigšanas 2006. gadā Hills kļuva par Britu sacīkšu braucēju kluba (BRDC) prezidentu. Viņš no amata atkāpās 2011. gada augustā, kad par kluba prezidentu kļuva Dereks Vorviks.

Dzīves sākums un personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hills dzimis 1960. gada 17. septembrī Londonā, Greiema un Betijas Hillu ģimenē. Greiems Hills bija profesionāls sacīkšu braucējs un divus gadus pēc Deimona dzimšanas izcīnīja savu pirmo Formula 1 čempiona titulu. Otro titulu Greiems Hills izcīnīja 1968. gadā. Tēva karjera finansiāli nodrošināja ģimeni un 1975. gadā Hilli dzīvoja "25 istabu lauku mājā" Hārtfordšīrā.[1] Tēva nāve aviokatastrofā tajā pašā gadā lika 15 gadus vecajam Deimonam, viņa mātei Betijai, kā arī māsām Samantai un Bridžitai samazināt izdevumus.[2] Hills strādāja par kurjeru, lai varētu atļauties turpmāk mācīties skolā.[3]

Hills ir precējies ar Sūzannu Džordžu (dzimusi 1961. gada 29. aprīlī) un viņiem ir četri bērni: Olivers (dzimis 1989. gada 4. martā), Džošua (dzimis 1991. gada 9. janvārī), Tabita (dzimusi 1995. gada 19. jūlijā) un Rozija (dzimusi 1998. gada 1. februārī). Olivers slimo ar dauna sindromu, tāpēc Deimons un Džordžija Hilli ir Dauna sindroma asociācijas patroni.[4]

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms F1

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Deimona Hilla ķivere no pavadītā laika Williams komandā

Hills sāka savu motorsporta karjeru 1981. gadā kā motociklists. Viņš izmantoja tādu pašu ķiveres dizainu, kā tēvs: astoņas baltas, vertikālas svītras uz tumši zila lauka. Krāsojums simbolizē Londonas airētāju klubu (angļu: London Rowing Club), kurā Greiems Hills ietilpa 1950. gados.[5] Lai gan Hills kļuva par motociklu kluba dalībnieku 350 cc klases čempionu Brendshečā,[6] viņa sacīkšu budžets sastāvēja tikai no darba algas, un, pēc žurnālista Roba Makdonela vārdiem, Hills "neizskatījās patiesi gatavs darīt lielas lietas".[7]

Formula 1

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brabham (1992)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu Formula 1 karjeru Hills sāka 1991. gadā kā testpilots spēcīgajā Williams komandā, paralēli piedaloties Formula 3000 čempionātā.[8]1992. gada sezonas laikā Hills debitē sacīkstēs. Viņš ieguva vietu pēc tam, kad tikai trijās sacīkstēs piedalījusies Džovanna Amati bija zaudējusi personīgo sponsoru atbalstu.[9] Amati nespēja kvalificēties nevienai sacīkstei, savukārt Hills bija tikpat labs, cik komandas biedrs Ēriks van der Pēle — abi kvalificējās divām sacensībām. Hills turpināja pildīt Williams testpilota pienākumus. Pēc Ungārijas Grand Prix Brabham komanda bankrotēja un atlikušajā sezonā Deimons Hills vairs nepiedalījās.[10]

Williams (1993—1996)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hilla 1994. gada Williams formula. Ar numuru "0" sacīkstē braukuši tikai divi braucēji: Hills un Džodijs Šekters

Kad Mensels pameta Williams, lai uzsāktu karjeru CART čempionātā, Hills 1993. gadā negaidīti kļuva par trīskārtējā pasaules čempiona Alēna Prosta komandas biedru. Uz brīvo vietu Williams komandā bija daudzi kandidāti, tostarp Martins Brandls un Mika Hekinens.[11] Pēc tradīcijas, iepriekšējam pasaules čempionam tiek piešķirts numurs "1", bet viņa komandas biedrs iegūst numuru "2". Tā kā Mensels, 1992. gada čempions, nepiedalījās, viņa komanda (Williams) ieguva numurus "0" un "2". Kā komandas vājākais pilots, Hills ieguva numuru "0", kļūstot par otro šādu pilotu F1. Līdz tam brīdim ar numuru "0" bija braucis vienīgi Džodijs Šekters 1973. gadā.[12]

Sezona nesākās labi, jo pirmajā sacīkstē Hills izstājās, tomēr nākamajās divās viņš ieņēma otro vietu aiz Airtona Sennas. Savā pirmajā pilnajā sezonā Hillam palīdzēja komandas biedra Prosta lielā pieredze.[13] Deimona Hilla rezultāti sezonas gaitā uzlabojās: Francijas Grand Prix viņš ieguva savu pirmo pole-position jeb pirmo starta vietu un visu sacīksti sekoja Prostam, jo komanda neļāva viņam apdzīt francūzi.[14] Tam sekoja divas izstāšanās no līderpozīcijas, savukārt pēc tam Deimons Hills izcīnīja trīs uzvaras pēc kārtas, tādējādi kļūstot par pirmo Formula 1 sacīkstes uzvarētāju, kura tēvs arī ir uzvarējis Formula 1 sacīkstē.[15] Hilla trešā uzvara Williams izcīnīja konstruktoru kausu un uz nelielu brīdi izvirzīja britu 2. vietā kopvērtējumā, tomēr pēc tam viņu uz 3. vietu atbīdīja Airtons Senna. Par čempionu kļuva Alēns Prosts, kurš pēc šī titula izcīnīšanas beidza sezonu.

1994. gadā par Hilla komandas biedru kļuva Airtons Senna, savukārt Hills varēja paturēt numuru "0". Par spīti prognozēm, ka Senna kļūs par čempionu, pirmajās trijās sacīkstēs uzvarēja Benetton komandas pilots Mihaels Šūmahers. Sanmarīno Grand Prix 1. maijā Airtons Senna gāja bojā, līdz ar to Hills kļuva par komandas pirmo pilotu. Nākamajā sacīkstē, Monako Grand Prix, Hills bija vienīgais Williams pilots. Viņš izstājās, avarējot sacīkstes sākumā. Spānijas Grand Prix otro Williams formulu vadīja komandas testpilots Deivids Kulthārds. Hills uzvarēja sacīkstē, tikai četras nedēļas pēc Sennas nāves. 26 gadus iepriekš viņa tēvs Greiems uzvarēja Spānijā līdzīgos apstākļos, neilgi pēc sava komandas biedra Džima Klārka nāves.[16]

Sezonas vidū Šūmaheram bija 66 punkti, savukārt Hillam bija 29 punkti. Frenks Viljamss nolēma otrajā Williams formulā iesēdināt Naidželu Menselu. Tiesa gan, sezonas gaitā Kulthārds vēl vairākās sacīkstēs piedalījās. Mensels pelnīja 900 000 mārciņu par sacīksti, savukārt Hills — 300 000 mārciņu sezonā. Hills atguva cerības uz titulu pēc uzvaras Lielbritānijas Grand Prix. Šūmahers tika diskvalificēts no šīs un nākamajām divām sacīkstēm, jo iesildīšanās apļa laikā apdzina Hillu un pēc tam ignorēja melno karogu.[17] Hills izcīnīja četras uzvaras pēc kārtas un pirms sezonas pēdējās sacīkstes, Austrālijas Grand Prix, atpalika tikai vienu punktu no Šūmahera.[18]

Neviens no abiem titula pretendentiem nefinišēja sacīkstē, līdz ar to par čempionu kļuva Mihaels Šūmahers. Sacīkstes laikā notika strīdīgs incidents, kura rezultātā Šūmahers izstājās uz vietas, bet Hills aizbrauca līdz boksiem un izstājās tur.[19] Iebraucot sestajā līkumā, Hills mēģināja apdzīt Šūmaheru, tomēr spēkrati sadūrās un Hilla formulai tika salauzta balstiekārta.[20] Toreizējais BBC Formula 1 komentētājs Marijs Vokers, Hilla draugs un fans, uzskatīja, ka Šūmahera avārija nebija apzināta.[21][22] Tomēr Williams komandas līdzīpašnieks Patriks Heds vēlāk pateica, ka komanda nepieprasīja Šūmahera diskvalifikāciju tikai tāpēc, ka komanda joprojām bija satriekta pēc Airtona Sennas nāves.[23] 2007. gadā Hills apsūdzēja Šūmaheru avārijas tīšā izraisīšanā.[24]

1995. gadā Hillu uzskatīja par vienu no favorītiem uz titula izcīnīšanu.[25] Sezonas pirmajā sacīkstē Hills tehnisku problēmu dēļ izstājās,[26] tomēr uzvaras nākamajās divās sacensībās izvirzīja britu čempionāta vadībā. Šūmahers uzvarēja septiņās no nākamajām divpadsmit sacīkstēm un nodrošināja sev otro titulu divas sacīkstes pirms čempionāta beigām. Sezonas gaitā abi bija iesaistīti incidentos, kuru rezultātā katrs dabūja pa vienas sacīkstes diskvalifikācijai. Šūmahers tika sodīts par Hilla bloķēšanu un izstumšanu no trases Beļģijas Grand Prix,[27] bet Hills — par sadursmi ar Šūmaheru bremzēšanas laikā Itālijas Grand Prix.[28] Sezonas pēdējā sacīkstē Hills uzvarēja ar divu apļu pārsvaru pār otrās vietas ieguvēju Olivjē Panī, kas ir rekords.[25]

1996. gadā Williams bija ātrākās formulas[29] un Hilla vienīgais konkurents bija viņa komandas biedrs, debitants Žaks Vilnēvs, kuru viņš pārspēja un kļuva par pirmo F1 čempiona dēlu, kuram ir izdevies izcīnīt Formula 1 čempiona titulu.[30] Tā bija Hilla veiksmīgākā sezona, viņš astoņreiz uzvarēja un ne reizi nekvalificējās zemāk par 2. vietu. Hills nodrošināja titulu Japānas Grand Prix, kad viņš uzvarēja sacīkstē pēc tam, kad Vilnēvs izstājās.[31] Par spīti titula izcīnīšanai, jau sezonas vidū tika paziņots, ka Hilla vietu nākamsezon ieņems Heincs Haralds Frencens, un Hills sāka meklēt jaunu komandu.[30]

Arrows (1997)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hills brauc ar Arrows 1997. gadā

Kā pasaules čempions, Hills bija ļoti pieprasīts, un viņam bija piedāvājumi braukt gan McLaren, gan Ferrari komandās. Tomēr, pēc Hilla domām, neviena no šīm komandām nevērtēja Hilla čempiona statusu pietiekami augstu.[24] Tā vietā viņš izvēlējās Arrows, komandu, kas 20 gadu pastāvēšanas vēsturē neizcīnīja nevienu uzvaru un pēdējā sezonā ieguva tikai vienu punktu. Viņa titula aizstāvēšana bija neveiksmīga, jau pirmajā sacīkstē (Austrālijas Grand Prix) Hills tik tikko kvalificējās sacīkstei un izstājās iesildīšanās aplī. Arrows spēkrats, kas lietoja F1 čempionātā debitējošās Bridgestone riepas, kā arī iepriekš nesekmīgos Yamaha dzinējus, bija nekonkurētspējīgs un pirmo komandas punktu brits ieguva Lielbritānijas Grand Prix, jūlijā. Sezonas cerīgākā sacīkste Hillam bija Ungārijas Grand Prix. Dienā, kad Bridgestone riepas varēja konkurēt ar konkurentiem no Goodyear, Hills kvalificējās 3. vietā ar formulu, kas līdz tam nespēja pacelties augstāk par 9. vietu kvalifikācijā. Sacīkstes laikā Hills apdzina titula pretendentu Mihaelu Šūmaheru un sacīkstes noslēdzošajā daļā bija vadībā, krietni priekšā sezonas vēlākajam čempionam Žakam Vilnēvam, līdz brīdim, kad Hilla spēkratam parādījās kāda hidrauliska problēma.[32] Pēdējā aplī Vilnēvs apdzina Hillu un finišēja 2. vietā, izcīnot Arrows pirmo pjedestālu kopš 1995. gada Austrālijas Grand Prix.

Jordan (1998—1999)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hills 1999. gada Kanādas Grand Prix

Hills pameta Arrows pēc vienas pavadītas sezonas un bija tuvu līguma noslēgšanai ar Prost Grand Prix komandu, kuru vadīja viņa bijušais komandas biedrs Alēns Prosts. Beigās Hills nolēma par labu Jordan komandai.[33] Viņa komandas biedrs bija Ralfs Šūmahers, Mihaela jaunākais brālis. Sezonas pirmajā pusē formula bija lēna un neuzticama.[34] Tomēr sākot ar Kanādas Grand Prix, rezultāti sāka uzlaboties. Hills sacīkstes gaitā pacēlās uz otro vietu, kamēr citi uzpildīja degvielu vai izstājās. 38. aplī Šūmahers, kuram iepriekš bija piespriests 10 sekunžu apstāšanās sods par Frencena Williams izstumšanu no trases, noķēra Hillu starta-finiša taisnē; Hills trīs reizes mainīja traektoriju, lai bloķētu Šūmaheru, kurš nokavēja bremzēšanu, pārbauca pāri līkuma malai un apdzina Hillu. Pēc sava vienīgā boksu apmeklējuma Hills bija 4. vietā un vēlāk izstājās elektronikas defekta dēļ. Pēc sacīkstes Šūmahers apsūdzēja Hillu bīstamā braukšanā, uz ko Hills atbildēja, ka Šūmahers "nevar teikt, ka kāds ir braucis slikti, ja, aplūko, ko viņš ir izdarījis savas karjeras laikā. Viņš pilnībā izstūma Frencenu."[35] Vācijas Grand Prix Hills ieguva sezonas pirmo punktu, savukārt Beļģijas Grand Prix viņš izcīnīja Jordan komandas pirmo uzvaru. Sacīkste norisinājās stiprā lietū, finišēja tikai astoņi piloti, no kuriem otro vietu izcīnīja Ralfs Šūmahers.[36] Tā bija viņa pirmā uzvara kopš Williams komandas pamešanas, kura, savukārt, 1998. gadā neguva nevienu uzvaru. Sezonas pēdējā sacīkstē, Japānas Grand Prix, Hills pēdējā aplī apdzina Frencenu, kas nodrošināja Hillam 4. vietu sacīkstē un komandai 4. vietu konstruktoru kausā.[37]

Uz 1999. gada sezonu bija liktas augstas cerības, tomēr Hills neaizvadīja labu sezonu. Cīnoties ar jaunajām četru rievu riepām, viņu sezonas gaitā apsteidza jaunais komandas biedrs Heincs Haralds Frencens, kurš iepriekšējā sezonā ieņēma Hilla atbrīvoto vietu Williams, un šķita, ka Hills zaudē motivāciju.[30][38] Pēc avārijas 1999. gada Kanādas Grand Prix viņš paziņoja par vēlmi beigt karjeru gada beigās, bet pēc nefinišēšanas Francijas Grand Prix, kur uzvarēja Frencens, Hills apsvēra domu beigt karjeru tūlīt pat.[39]

Edijs Džordans pierunāja Hillu piedalīties Lielbritānijas Grand Prix. Nedēļas nogalē Hills paziņoja, ka šī ir viņa pēdējā sacīkste, tāpēc Džordans deva iespēju Josam Verstapenam izmēģināt Jordan formulu, ja rastos nepieciešamība aizvietot Hillu.[40] Pēc piektās vietas savā mājas sacīkst, Hills mainīja viedokli un nolēma pabeigt sezonu.[41] Atlikušajā sezonas daļā labākais Hilla sasniegus bija sestā vieta, kuru viņš ieguva Ungārijas un Beļģijas Grand Prix. Trīs sacīkstes pirms sezonas beigām izplatījās baumas, ka Prost komanda ļaus Jarno Trulli, kurš jau bija noslēdzis līgumu ar Jordan 2000. gadam, pamest komandu, lai aizvietotu Hillu, tomēr brits pabeidza sezonu.[42] Tikmēr Frencens bija titula pretendents dažas sacīkstes pirms sezonas noslēguma un galu galā ieguva 3. vietu kopvērtējumā. Hills un Frencens palīdzēja Jordan iegūt 3. vietu konstruktoru kausā, rezultātu, kas vēlāk tā arī netika pārspēts. Japānas Grand Prix Hilla pēdējā Formula 1 sacīkste beidzās pēc tam, kad viņš izslīdēja no trases un iebrauca boksos ar veselu formulu.[43]

Formula 1 rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Sacīkstes treknrakstā sāktas no pirmās starta pozīcijas.
  • Sacīkstēs slīprakstā ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.
Gads Komanda Šasija Dzinējs 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 Vieta Punkti
1992 Motor Racing Developments Ltd. Brabham BT60B Judd GV V10 RSA
 MEX
 BRA
 ESP
NK 		SMR
NK 		MON
NK 		CAN
NK 		FRA
NK 		GBR
16 		GER
NK 		HUN
11 		BEL
NI 		ITA
 POR
 JPN
 AUS
 - 0
1993 Canon Williams Team Williams FW15C Renault RS5 V10 RSA
Izst 		BRA
2 		EUR
2 		SMR
Izst 		ESP
Izst 		MON
2 		CAN
3 		FRA
2 		GBR
Izst 		GER
15 		HUN
1 		BEL
1 		ITA
1 		POR
3 		JPN
4 		AUS
3 		3. 69
1994 Rothmans Williams Renault Williams FW16 Renault RS6 3.5 V10 BRA
2 		PAC
Izst 		SMR
6 		MON
Izst 		ESP
1 		CAN
2 		FRA
2 		GBR
1 		GER
8 		HUN
2 		BEL
1 		ITA
1 		POR
1 		EUR
2 		JPN
1 		AUS
Izst 		2. 91
1995 Rothmans Williams Renault Williams FW17 Renault RS7 V10 BRA
Izst 		ARG
1 		SMR
1 		ESP
4 		MON
2 		CAN
Izst 		FRA
2 		GBR
Izst 		GER
Izst 		HUN
1 		BEL
2 		ITA
Izst 		POR
3 		EUR
Izst 		PAC
3 		JPN
Izst 		AUS
1 		2. 69
1996 Rothmans Williams Renault Williams FW18 Renault RS8 3.0 V10 AUS
1 		BRA
1 		ARG
1 		EUR
4 		SMR
1 		MON
Izst 		ESP
Izst 		CAN
1 		FRA
1 		GBR
Izst 		GER
1 		HUN
2 		BEL
5 		ITA
Izst 		POR
2 		JPN
1 		1. 97
1997 Danka Arrows Yamaha Arrows A18 Yamaha 0X11A V10 AUS
NS 		BRA
17 		ARG
Izst 		SMR
Izst 		MON
Izst 		ESP
Izst 		CAN
9 		FRA
12 		GBR
6 		GER
8 		HUN
2 		BEL
13 		ITA
Izst 		AUT
7 		LUX
8 		JPN
11 		EUR
Izst 		12. 7
1998 B&H Jordan Jordan 198 Mugen–Honda MF310HC V10 AUS
8 		BRA
DK 		ARG
8 		SMR
10 		ESP
Izst 		MON
8 		CAN
Izst 		FRA
Izst 		GBR
Izst 		AUT
7 		GER
4 		HUN
4 		BEL
1 		ITA
6 		LUX
9 		JPN
4 		6. 20
1999 B&H Jordan Jordan 199 Mugen–Honda MF-301HD V10 AUS
Izst 		BRA
Izst 		SMR
4 		MON
Izst 		ESP
7 		CAN
Izst 		FRA
Izst 		GBR
5 		AUT
8 		GER
Izst 		HUN
6 		BEL
6 		ITA
10 		EUR
Izst 		MAL
Izst 		JPN
Izst 		12. 7

Vēlākā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hills 2008. gadā

Kopš 2006. gada aprīļa Hills ir Britu sacīkšu braucēju kluba (BRDC) prezidents. Pirms viņa šajā amatā bija cits Formula 1 eksčempions Džekijs Stjuarts. 2011. gada jūnijā Hills paziņoja, ka nekandidēs uz pārvēlēšanu šajā amatā 25. augustā.

Hills bieži sarunājas ar Lielbritānijas masu medijiem. Viņš vairākkārt ir palīdzējis žurnāla F1 Racing rakstu tapšanā. Hills ir aizvietojis Martinu Brandlu kā ITV Formula 1 komentētāju 2007. un 2008. gada Ungārijas Grand Prix. Savulaik Hills un ilggadējais sacīkšu komentētājs Marijs Vokers piedalījās picēriju ķēdes "Pizza Hut" reklāmā, kurā viņi ieturēja maltīti un Vokers to komentēja, it kā tā būtu sacīkste.[44] Hills tāpat ir bijis viesis vairākos britu izklaides raidījumos.[45]

Gudvudas ātruma festivālā Hills ir braucis gan ar motocikliem, gan ar mašīnām,[46] bet 2005. gadā izmēģināja pirmo GP2 formulu.

Mūziķa karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hills ir interesējies par mūziku jau kopš jaunības un savulaik izveidoja pankroka grupu Sex, Hitler and the Hormones (Sekss, Hitlers un hormoni) kopā ar dažiem skolas draugiem. Pēc panākumiem F1 Deimons Hills ir spēlējis kopā ar dažiem slaveniem mūziķiem, tostarp, viņa draugu Džordžu Herisonu. Deimons ir nospēlējis ģitāras solo grupas Def Leppard dziesmā Demolition Man. No 1999. līdz 2003. gadam Hills bija grupas The Conrods biedrs. Grupa spēlēja The Beatles, The Rolling Stones un The Kinks kaverversijas.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Deimons Greiems Devero Hills». "Who's Who 2008". Oxford University Press. Decembris 2007. Skatīts: 2008. gada 22. oktobrī.
  2. ↑ Alans Henrijs. Deimons Hills. Kembridža : Patrick Stephens Ltd., 1994. 10—12 & 16—17. lpp. ISBN 1852604840. (nepieciešams abonents)
  3. ↑ Maikls Aspels. This Is Your Life - Damon Hill OBE (TV). Londona, Lielbritānija : British Broadcasting Corporation, -1999-01-11. Event occurs at 00:56-01:03.
  4. ↑ Dauna sindroma asociācijas gada ziņojums 2006. - 2007. (PDF). 20. lpp. Skatīts: 2008. gada 13. oktobrī.[novecojusi saite]
  5. ↑ Alans Henrijs. Damon Hill: From Zero to Hero. Kembridža : Patrick Stephens Ltd., 1994. 8. lpp. ISBN 1852604840.
  6. ↑ Mjurijs Volkers, Saimons Teilors. Murray Walker's Formula One Heroes. Virgin Books, 2001. 136. lpp. ISBN 1-85227-918-4.
  7. ↑ Alans Henrijs. Damon Hill. Kembridža : Patrick Stephens Ltd., 1994. 32. lpp. ISBN 1852604840.
  8. ↑ «Damon Hill». Atlas F1. 1999. Skatīts: 2008. gada 22. oktobrī.
  9. ↑ «Giovanna Amati - Biography». Formula One Rejects. 2001-05-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-25. Skatīts: 2008-10-22.
  10. ↑ Alans Henrijs. Damon Hill. Kembridža : P. Stephens, 1994. 96—97. lpp. ISBN 1852604840.
  11. ↑ Mjurijs Volkers, Saimons Teilors. Murray Walker's Formula One Heroes. Virgin Books, 2001. 25. lpp. ISBN 1-85227-918-4.
  12. ↑ «Car Number: Car 0». www.ChicaneF1.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-16. Skatīts: 2008-11-07.
  13. ↑ Derick Allsop. Designs on Victory: On the Grand Prix Trail With Benetton. Hutchinson, 1994. 188. lpp. ISBN 0-09-178311-9.
  14. ↑ Saward, Joe. «Is Alain Prost slowing down?». GrandPrix.com, 1993-08-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-02-02. Skatīts: 2008-10-16.
  15. ↑ Alan Henry. Damon Hill. Cambridge : Patrick Stephens Ltd., 1994. 8. lpp. ISBN 1852604840.
  16. ↑ «The Spanish Grand Prix - a history». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-11-21. Skatīts: 2008-11-14.
  17. ↑ Ivan Rendall. The Chequered Flag: 100 Years of Motor Racing. Weidenfeld and Nicolson, 1993. 354. lpp. ISBN 0-297-83550-5.
  18. ↑ Roger Horton. «Reflections on a Racing Rivalry». AtlasF1.com. Haymarket Group. Skatīts: 2008-10-11.
  19. ↑ Andrew Benson. «Schumacher's chequered history». BBC Sport Online. British Broadcasting Corporation, 2006-05-28. Skatīts: 2006-10-02.
  20. ↑ «Grand Prix results: Australian GP, 1994». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-14.
  21. ↑ Murray Walker, Taylor, Simon. Murray Walker's Formula One Heroes. Virgin Books, 2001. 138. lpp. ISBN 1-85227-918-4.
  22. ↑ Murray Walker. My Autobiography: Unless I'm Very Much Mistaken. HarperCollins Publishers London, 2002. 316. lpp. ISBN 0-00-712696-4.
  23. ↑ «'Ruthless' Schumi blasted». Motoring.iAfrica.com. 2006-07-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-13. Skatīts: 2008-10-23.
  24. ↑ 24,0 24,1 Taylor, S (2007). "Lunch with... Damon Hill". Motor Sport LXXXIII/1: 38.
  25. ↑ 25,0 25,1 «Drivers:Damon Hill». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2006-06-14.
  26. ↑ «Grand Prix results: Brazilian GP, 1995». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-01.
  27. ↑ «Grand Prix Results: Belgian Grand Prix, 1995». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-01.
  28. ↑ «Grand Prix results: Italian GP, 1995». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-01.
  29. ↑ Joe Saward. «Review of Year 1996». GrandPrix.com. Inside F1, Inc., 2006-12-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-09. Skatīts: 2006-06-14.
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 Murray Walker, Taylor, Simon. Murray Walker's Formula One Heroes. Virgin Books, 2001. 139. lpp. ISBN 1-85227-918-4.
  31. ↑ «Grand Prix results: Japanese GP, 1996». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-14.
  32. ↑ «Race Summaries: 1997». BBC News Online. British Broadcasting Corporation. 1998-03-05. Skatīts: 2006-06-12.
  33. ↑ Jon Nicholson, Hamilton, Maurice. Against the Odds. Macmillan U.K, 1999. 115—117. lpp. ISBN 0333736559.
  34. ↑ Jon Nicholson, Hamilton, Maurice. Against the Odds. Macmillan U.K, 1999. 51. lpp. ISBN 0333736559.
  35. ↑ Jon Nicholson, Hamilton, Maurice. Against the Odds. Macmillan U.K, 1999. 115—1167. lpp. ISBN 0333736559.
  36. ↑ «Grand Prix results: Belgian GP, 1998». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-14.
  37. ↑ «Grand Prix results: Japanese GP, 1998». Grandprix.com. Inside F1, Inc. Skatīts: 2008-11-06.
  38. ↑ Murray Walker. My Autobiography: Unless I'm Very Much Mistaken. HarperCollins Publishers London, 2002. 303. lpp. ISBN 0-00-712696-4.
  39. ↑ «Final fling for Damon at Silverstone». Autosport.com. 1999-06-30.
  40. ↑ Alan Henry. «Verstappen tries Hill's car for size». The Guardian (Guardian News and Media Limited), 1999-06-30. 28. lpp.
  41. ↑ «Hill to go on racing». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. 1999-07-19. Skatīts: 2008-11-07.
  42. ↑ «Verstappen to replace Hill?». GrandPrix.com. Inside F1, Inc. 1999-06-28. Skatīts: 2008-11-07.
  43. ↑ Ray Matts. «No final glory as Hill grinds to a halt». Daily Mail (Associated Newspapers Ltd.), 1999-11-01. Hill:I retired from the race as I decided that I was so far down the field, there was little point in me carrying on.
  44. ↑ Aspel, Michael (presenter). This Is Your Life - Murray Walker (Television Production). London, UK : British Broadcasting Corporation, 1997.
  45. ↑ Damon Hill > Credits TV.com[novecojusi saite]. Retrieved 6 October 2006
  46. ↑ Ian Court. «The Goodwood Revival Meeting». FT.com. The Financial Times Ltd, 2001-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005-01-19. Skatīts: 2009-01-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta tituli
Priekštecis:
Valsts karogs: Vācija Mihaels Šūmahers 		Formula 1 pasaules čempions
1996 		Pēctecis:
Valsts karogs: Kanāda Žaks Vilnēvs
Apbalvojumi
Priekštecis:
Valsts karogs: Anglija Naidžels Mensels 		Hotorna piemiņas balva
1993—1996 		Pēctecis:
Valsts karogs: Kanāda Žaks Vilnēvs
Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Džekijs Stjuarts 		BRDC prezidents
2006—2011 		Pēctecis:
Dereks Vorviks
Personāls
Bijušais personāls
Piloti
Pasaules čempioni
Modeļi
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deimons_Hills&oldid=4163888"