Druja
Druja | |||
---|---|---|---|
agropilsētiņa | |||
Друя | |||
Iela Drujā | |||
| |||
Koordinātas: 55°47′22″N 27°27′12″E / 55.78944°N 27.45333°EKoordinātas: 55°47′22″N 27°27′12″E / 55.78944°N 27.45333°E | |||
Valsts | Baltkrievija | ||
Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
Rajons | Braslavas rajons | ||
Pirmo reizi minēta | 1386. gadā | ||
Magdeburgas tiesības | kopš 1620. gada | ||
Pilsētciemats | kopš 1940. gada | ||
Agropilsētiņa | kopš 2009. gada | ||
Iedzīvotāji (2019. gadā) | |||
• kopā | 865 | ||
Pasta indekss | 211960 | ||
Tālruņu kods | +375 2153 | ||
Mājaslapa | Braslavas rajons | ||
Druja Vikikrātuvē |
Druja (baltkrievu: Друя, krievu: Друя) ir Latvijas-Baltkrievijas pierobežas agropilsētiņa Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabala Braslavas rajonā. Izvietojusies Daugavas kreisajā krastā pie Drujkas upītes ietekas iepretī Piedrujas ciemam Latvijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1386. gadā Strijkovska rakstītajā "Poļu, lietuviešu, žemaišu un visas Krievzemes" hronikā, bet domājams, ka robežnocietinājums (par to liecina Borisa akmeņi) pie senā tirdzniecības ceļa no varjagiem uz grieķiem dibināts jau Polockas kņazistes laikā.[1]
No 1490. gada Drujas cietoksnis piederēja kņazu Masaļsku dzimtai, Maskavijas—Lietuvas kara laikā 1515. gadā to nopostīja krievu karaspēks. Pēc 1565.—1566. gada Lietuvas teritoriālās reformas Druja ietilpa Braslavas apriņķī (Браслаўскі павет). 1611. gadā daļu pilsētas savā īpašumā ieguva Lietuvas kanclers Leons Sapeha. 1618. gadā līdzās Drujai nodibināts Sapežinas miests, kuram 1620. gadā piešķīra Magdeburgas tiesības, bet vēlākos laikos šīs tiesības attiecinājās arī uz Druju. Smoļenskas kara (1632—1634) laikā maskavieši atkal nopostīja Drujas cietoksni. 1643. gadā pilsētā uzcēla bernardīniešu klosteri. 1812. gada kara laikā 2.—3. jūlijā pie Drujas notika kauja ar Napoleona armiju.
Pēc Rīgas miera līguma noslēgšanas Druja atradās Viļņas apgabala, vēlāk Polijas Republikas teritorijā, 1933. gadā līdz Drujai uzbūvēja dzelzceļa līniju. Polijas kampaņas laikā to 1939. gada septembrī ieņēma Sarkanā armija.
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Viens no Drujas Borisa akmeņiem Daugavas krastā (1896) ar izkaltu krustu, kas agrāk atradies Daugavā
-
Borisa akmens mūsdienās. Skats no Baltkrievijas Drujas ciema pāri Daugavai uz tālumā esošo Piedruju.
-
Druja un Piedruja Lielā Ziemeļu kara laikā (1705)
-
Skats uz Drujas (pa kreisi) un Piedrujas (pāri Daugavai) baznīcām un akmeņiem Daugavā (Napoleona Ordas zīmējums)
-
Skats uz Piedruju 1893. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Leto-braslav.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 28. septembrī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
|