Piedruja

Piedruja
Vidējciems
Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca
Piedruja
Koordinātas: 55°47′48″N 27°26′44″E
Valsts	Latvija
Novads	Krāslavas novads
Pagasts	Piedrujas pagasts
Dibināta	1618. gadā
Platība
• Kopējā	0,539 km2
Augstums	130 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	107
Pasta nodaļa	LV-5662 Daugavieši
Piedruja Vikikrātuvē

Piedruja (agrāk arī Daugavieši) ir ciems Krāslavas novadā, Piedrujas pagasta centrs, saplūdusi ar blakus esošo Aleksandrovu. Izvietojusies Daugavas labajā krastā iepretī Baltkrievijas Drujas ciematam 25 km no novada centra Krāslavas un 292 km no Rīgas.

Piedrujā atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, kultūras nams, pasts, feldšeru un vecmāšu punkts, Svētās Jaunavas Marijas katoļu baznīca un Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. Blakus esošajā Aleksandrovā — pārceltuve pāri Daugavai uz Baltkrievijas krastu (nedarbojas), bijušais robežpārejas punkts un viesnīca.

Vēsture

Apdzīvotā vieta attīstījusies kā amatnieku slabada vietā, kur krustojās senais Daugavas tirdzniecības ceļš ar sauszemes ceļu no Viļņas uz Pleskavu. Viduslaikos tā atradās pie Polockas kņazistes robežas, savukārt Livonijas pusē bija uzbūvēta Indricas pils. Poļu—zviedru karu laikā Usvjatu stārasts Jans Sapeha šeit uzbūvēja nocietinājumu, pēc viņa nāves 1611. gadā Sapehu dzimta ieguva Piedruju savā īpašumā. Lietuvas valsts kanclers Leons Sapieha 1632. gadā lika uzbūvēt Piedrujas katoļu baznīcu. Vēl 18. gadsimta kartēs atrodams Drujas cietoksnis (Fort Druia).

1897. gadā ciemā bija 854 iedzivotāji, no tiem 172 romukatoļi un 561 ebreji. 1906. gadā Piedrujā bijuši 137 dzīvojamie nami, 1017 iedzīvotāji, no tiem 706 ebreji. Līdz 1920. gada Latvijas agrārajai reformai te atradās Piedrujas muižas centrs. Frontes apgādei Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada vasarā no Indras (tolaik Baļbinovas) stacijas līdz Piedrujai bija izbūvēts dzelzceļš. Pēc kara beigām Piedruja atradās pie Latvijas - Polijas robežas un tās iedzīvotāju skaits samazinājās. 1925. gadā Piedrujai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, te darbojās kaļķu dedzinātava. 1935. gadā Piedrujā bija 329 iedzīvotāji, tajā skaitā 22% latviešu, 27% krievu, 6% poļu, 44% ebreju.

Pēc Otrā pasaules kara Piedruja bija kolhoza «Sovetskaja Latvija» centrs un tajā darbojās kokzāģētava, krejotava, vilnas kārstuve un mehāniskā darbnīca.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Līdz 1989. gadam ar Aleksandrovas, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 854 —     1905 1 017 +2.21% 1935 329 −3.69% 1970 185 −1.63% 1979 240 +2.93%	Gads Iedz. ±% g.p. 1989 326 +3.11% 2000 132 −7.89% 2011 115 −1.25% 2021 94 −2.00%

Attēli

• 
  Skats uz Piedruju 1893. gadā
• 
  Skats uz Drujas (pa kreisi) un Piedrujas (pāri Daugavai) baznīcām un akmeņiem Daugavā (Napoleona Ordas zīmējums)
• 
  Skats no Baltkrievijas Drujas ciema pāri Daugavai uz tālumā esošo Piedruju. Priekšplānā robežakmens ar izkaltu krustu (Viens no Borisa jeb Daugavas akmeņiem, 12. gadsimts), kas agrāk atradies Daugavā
• 
  Svētā Nikolaja Piedrujas pareizticīgo baznīca

Robeža ar Poliju (pirms 1939)

• 
  Piedrujas muitas punkts (1934)
• 
  Latvijas robeža Piedrujas apkaimē (1934)
• 
  Latvijas robežsargs uz Daugavas Piedrujas apkaimē (1934)
• 
  Polijas robežsargs Drujā pie Daugavas (1934)