Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1390. gadā, kad lietuviešu kņazs Vladimirs nodod tiesības uz Fastivas pārvaldi kņazu Rožanovsku dzimtai. Iespējams, ka pilsēta kā Fuščova minēta jau 1094. gada dokumentos, kā polovciešu kņazam Tugorthanam piederējusi zeme. 1601. gadā Fastivai piešķirtas Magdeburgas tiesības. Industriālā pilsētas attīstība sākās pēc Kijivas—Odesas dzelzceļa izbūves 1870. gadā. 1918. gada 1. decembrī Fastivā tika noslēgts līgums par Ukrainas Tautas Republikas un Rietumukrainas Tautas Republikas apvienošanu vienā valstī.[2] Kopš 1923. gada Fastiva ir rajona centrs, bet 1938. gadā atkārtoti piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienās pilsētā attīstīta ķīmisko, elektrotermisko un naftas un gāzes pārstrādes iekārtu ražošana, pārtikas rūpniecība.