Hiriva
Hiriva | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Хирів | |||
Baznīca Hirivā | |||
| |||
Koordinātas: 49°31′51″N 22°51′12″E / 49.53083°N 22.85333°EKoordinātas: 49°31′51″N 22°51′12″E / 49.53083°N 22.85333°E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Ļvivas apgabals | ||
Rajons | Starijsambiras rajons | ||
Pilsētas tiesības | 1528 | ||
Platība | |||
• Kopējā | 3,43 km2 | ||
Augstums | 338 m | ||
Iedzīvotāji (2011) | |||
• kopā | 4 106 | ||
• blīvums | 1 197,1/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
hyrivska-gromada | ||
Hiriva Vikikrātuvē |
Hiriva (ukraiņu: Хирів) ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Starijsambiras rajonā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1374. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Līdz Otrajam pasaules karam pilsētā darbojās pazīstama jezuītu mācību iestāde (Zakład Naukowo-Wychowawczy Ojców Jezuitów w Chyrowie), kurā savulaik mācījās Rīgas bīskaps Eduards O'Rurke. Sākoties karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Hirivu ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā.
Pēc Otrā pasaules kara Hiriva iekļāvās PSRS, un ietilpa tajā līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hiriva.
Šis ar Ukrainu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |