Imants Ziedonis

Imants Ziedonis Imants Ziedonis 2008. gadā Personīgā informācija Dzimis 1933. gada 3. maijā Ragaciems, Slokas pagasts, Latvija Miris 2013. gada 27. februārī (79 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis Vecāki Jānis Aleksandrs un Anna Lizete Ziedoņi Māsas Daila, Anita Dzīvesbiedre Ritma Safonova, Ausma Kantāne-Ziedone Bērni Rimants, Baiba

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks Valoda latviešu valoda Augstskola Latvijas Valsts universitāte Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts

Imants Ziedonis (dzimis 1933. gada 3. maijā, miris 2013. gada 27. februārī) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists. Viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem, spilgts Dziesmotās revolūcijas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums

Bērnības gadu foto

Dzimis kā Imants Alfrēds Zakalauskis-Šokolovskis-Sakalovskis-Zūkurs 1933. gadā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciema "Birutās" zvejnieka Jāņa Aleksandra Zakalauska-Šokolovska-Sakalovska-Zūkura (1909—1980) un viņa sievas Annas Lizetes Elzas, dzimušas Ķauķes (1911—1977), ģimenē. 1940. gada 3. aprīlī Imantam, viņa māsai Dailai (1935—2003) un sev vecāki nomainīja uzvārdu un kļuva par Ziedoņiem. I. Ziedonis mācījās Lapmežciema pamatskolā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Engures "Guņu" mājām, līdz 1948. gadam mācījās Engures septiņgadīgajā skolā, tad līdz 1952. gadam Tukuma 1. vidusskolā. Viņa tēvu 1949. gada martā izsūtīja uz GULAGA nometni Ekibastuzā mūsdienu Kazahstānā. Vidusskolu beidzot, Imantam Ziedonim atklāja tuberkulozi un lielu daļu savas dzīves viņam nācās pavadīt slimnīcās un sanatorijās.

Slimības dēļ viņš nevarēja mācīties Bulduru dārzkopības tehnikumā, bet sāka neklātienes filoloģijas studijas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1952—1959), studiju gados strādāja vairākus gadījuma darbus, neilgu laiku bija šosejas Klapkalnciems — Engure ceļu remontstrādnieks, 1953. gadā ārstējās un piestrādāja par kultūras darba vadītāju prettuberkulozes sanatorijā „Lielbērze”. 1954. gadā apprecējās ar skolotāju Ritmu Safonovu un bija latviešu valodas un literatūras skolotājs Olaines septiņgadīgajā skolā (1954), Ķemeru skolā (1955), bibliotekārs Ķemeros (1957—1959) un Slokas strādnieku jaunatnes vidusskolas skolotājs (1959—1960). Viņa pirmā publikācija 1957. gadā bija satīriskajā žurnālā "Dadzis". 1961. gadā Ziedoni uzņēma Rakstnieku savienībā, viņš iegādājās gaiši zilu motociklu ИЖ un apceļoja Latgali un Latvijas jūras krastu. 1963. gada maijā Ziedonis zirga mugurā apceļoja Kalnu Altaju.

1964. gadā papildinājās Maskavas M. Gorkija Pasaules literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos, iestājās PSKP, no 1964. līdz 1965. gadam bija izdevniecības "Liesma" redaktors, no 1966. līdz 1967. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretārs. Šajā laikā iznāca viņa jauneklīgie dzejas krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), par ko saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1967), 1966. gadā apprecējās ar aktrisi Ausmu Kantāni. 1967. gadā Ziedoni iekļāva PSRS Rakstnieku savienības Bērnu un jaunatnes literatūras padomē, 1976. gadā par grāmatu "Krāsainās pasakas" Imantam Ziedonim piešķīra Hansa Kristiāna Andersena balvu. 1982. gadā viņš kļuva par PSRS Rakstnieku savienības Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāju.

1960. gados Imants Ziedonis sāka nodarboties ar jogu, devās laivu braucienos un garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīja grāmatā "Kurzemīte". 1976. gadā izveidoja "Dižkoku atbrīvošanas grupu". No 1969. līdz 1974. gadam viņš uzcēla lauku māju Murjāņos, kuru apjuma ar Kaņiera niedrēm. Mūsdienās tajā iekārtota Imanta Ziedoņa muzeja vasaras rezidence. 1974. un 1986. gadā ilgstoši ārstējās Sauriešu slimnīcā un Tuberkulozes sanatorijā "Tērvete".

Trešās atmodas laikā Imants Ziedonis bija aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības atbalstītājs. 1990. gadā viņu Latvijas Tautas frontes kandidāts Stučkas vēlēšanu apgabalā ievēlēja Augstākajā Padomē un 4. maijā Ziedonis balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu. 1991. gadā nolika AP deputāta mandātu, turpināja būt Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs (1987—1993), vēlāk Latvijas institūta vadītājs (1998—2000). 1991. gadā Latvijas Kultūras fonda paspārnē aizsākās konkurss “Sakoptākā lauku sēta Latvijā”, kuras gaitā apsekoja vairākus simtus atjaunoto zemnieku saimniecību. 1991. gadā viņam ASV veica sirds operāciju.

1997. gadā I. Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos.

Pēc smadzeņu insulta 2005. gadā Ziedonis zaudēja runas spējas, tomēr turpināja rakstīt dienasgrāmatu. 2010. gadā tika izveidots Imanta Ziedoņa fonds Viegli ar mērķi veicināt jaunradi Latvijā, veidot dažādus kultūras attīstības projektus. 2011. gadā nāca klajā fonda mūzikas albums "Viegli" ar vairāku pazīstamu mūziķu piedalīšanos. 2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudēja izrādi "Ziedonis un Visums".

Miris 2013. gada 27. februārī. 6. martā Rīgas Domā notika atvadīšanās no dzejnieka un viņam veltīts dievkalpojums, ko vadīja mācītājs Juris Rubenis. Apbedīts Ragaciema kapos.

Piemiņa

2014. gada 6. janvārī Latvijas Pasta rīkotajā pastmarku dizaina konkursā uzvarēja pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi" (autore Andra Pētersone). Portreta pamatā ir Leonīda Tugaļeva dzejnieka fotogrāfija, kas 1982. gadā Spānijā ieguva pirmo vietu starptautiskā fotokonkursā (Salon Internacional De Navidad De Fotografia 1982). Pastmarka tika nodrukāta 300 000 eksemplāru tirāžā.

Daiļrade

1956. gadā sāka publicēt pirmos literāros darbus. Pirmo dzejoļu krājumu "Zemes un sapņu smilts" viņš izdeva 1961. gadā. Pirmie dzejoļu krājumi ieturēti sava laika dzejas tradīcijās, taču jau no 60. gadu otrās puses I. Ziedonis strauji izvirzījās par vienu no savas paaudzes izcilākajiem dzejniekiem, strādādams arī dažādos citos literatūras žanros, piemēram, radīdams dzejprozas tekstus, ko viņš nosauca par epifānijām. Populāra bija I. Ziedoņa aprakstu grāmata "Kurzemīte". I. Ziedonis piedalījās scenārija tapšanā Gunāra Pieša filmai Pūt, vējiņi!, taču filmas tapšanas gaitā viņam ar režisoru radās domstarpības, kas noveda līdz publiskam strīdam.

Latvijas kultūras kanonā iekļauti Ziedoņa dzejoļu krājumi "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974).

I. Ziedoņa dzeja ir daudz komponēta. 1970. gados vairākus tekstus izmantoja komponists Imants Kalniņš — gan oratorijai "Dzejnieks un nāra", gan arī dziesmām. Populāra kļuvusi Jāņa Lūsēna dziesma "Tautas laiks".

Sākot no 1970. gadu vidus, tapa Raimonda Paula dziesmu cikls ar Ziedoņa vārdiem ("Caurvējā", "Kā svece deg", "Saulrieteņa dzīvībiņa", "Lapsenes nāve", "Dziesmiņa par prieku", "Latviešu jūrniekiem", "Mans bērns", "Dod zvaigzni", "Cher ami", "Sit mani Prustā", "Pēperkoks", "Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc", "Ķiļķens un klimpa", "Nenes zvaigznes istabā", "Tik tā viena", "Meitene ar kallu ziediem" u.c.). Daļa dziesmu jaunās versijās apkopotas albumā "Visas taisnības" (2018).

Bibliogrāfija

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Dzejoļu krājumi

• Zemes un sapņu smilts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība (1961)
• Sirds dinamīts. R.: LVI (1963)
• Motocikls. R.: Liesma (1965)
• Es ieeju sevī. R.: Liesma (1968)
• Kā svece deg. R.: Liesma (1971)
• Caurvējš. R.: Liesma (1975)
• Poēma par pienu. R.: Liesma (1977)
• Man labvēlīgā tumsā. R.: Liesma (1979)
• Re, kā. R.: Liesma (1981)
• Viddivvārpa, kopā ar L. Damianu izdotā grāmatā Maize. R.: Liesma (1982)
• Taureņu uzbrukums. R.: Liesma (1988)
• Viegli. R.: Preses nams (1993)
• Mirkļi. Foreles. R.: Teātra Anekdotes (1993)
• Ceļa sentiments. R.: Nordik (2000)
• Trioletas. R.: Pētergailis (2003)
• Vēl ko (nepublicētā dzeja). R.: Mansards (2010)

Dzejproza

• Epifānijas. 1. grāmata. R.: Liesma (1971)
• Epifānijas. 2. grāmata. R.: Liesma (1974)
• Epifānijas. 1. un 2. grāmata. R.: Liesma (1978)
• Epifānijas. 3. grāmata. R.: Preses nams (1994)

Darbu izlases un kopojumi

• Ceļmallapas. R.: Liesma (1983)
• Raksti 12 sējumos. R.: Nordik (1995—2002)
• Epifānijas + CD (R. Tigula mūzika). Moonlight sound design (2008)
• Epifānijas (izlase). R.: Zvaigzne ABC (2009)

Teksta autors filmai

• Trivium (1998)
• Lomi (1969)

Scenārija autors

• Ardievu, divdesmitais gadsimt! (2006)
• Taureņi (2005)
• Gājiens ar krokodilu (1995)
• Es esmu latvietis (1990)
• Man vienai māsiņai (1984)
• Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979)
• Puika (1977)
• Pūt, vējiņi! (1973)
• Gada reportāža (1965)
• Uz intensifikācijas ceļa(1964)

Dokumentālā proza un atmiņas

• Dzejnieka dienasgrāmata. (1965)
• Kurzemīte. Pirmā grāmata. R.: Liesma (1970)
• Kurzemīte. Otrā grāmata. R.: Liesma (1974)
• Perpendikulārā karote. Rīgā: Liesma (1972, līdzautori Vitālijs Korotičs, Gunārs Janaitis)
• Tik un tā. R.: Liesma (1985)
• Tutepatās. R.: Karogs (1992)
• Ne tas kādam jāzina. R.: Pētergailis (2005)
• Nenoteiktā bija (kopā ar N. Ikstenu). R.: Dienas Grāmata (2006)
• Leišmalīte (kopā ar R. Ziedoni). R.: Zvaigzne ABC (2013)

Literārās pasakas

• Krāsainas pasakas. R.: Liesma (1973)
• Lāču pasaka. R.: Liesma (1976)
• Blēņas un pasakas. R.: Liesma (1980)
• Kas tas ir — kolhozs? R.: Liesma (1984)
• Sākamgrāmata. R.: Liesma (1985)
• Pasaka par bizi. R.: Jumava (1997)
• Pasakas. R.: Jumava (2007)

Literatūra par Imantu Ziedoni

• Imants Ziedonis (biobibliogrāfija). Rīga: Liesma, 1983.
• Promatnāk, šurpaiziet (rakstu krājums). Rīga: Liesma, 1983.
• Māra Zālīte. To mēs nezinām (sarunas ar I. Ziedoni). Rīga: Dienas grāmata, 2009.
• Ausma Cimdiņa (sast.) Imants Ziedonis: piederības meklējumi, brīvības treniņš. Rīga: Zinātne, 2014.

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Valsts prēmija (1967)
• Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972)
• H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā
• Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977)
• Tautu draudzības ordenis (1983)
• J. Korčaka zelta medaļa par ābeci “Sākamgrāmata”
• 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
• II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
• Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Imants Ziedonis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Epifānijas
• Taureņu uzbrukums
• Biogrāfija