Kārlis Gulbis
Kārlis Gulbis | |
---|---|
1. un 2. Saeimas deputāts | |
Amatā 1922. gads — 1928. gads | |
| |
Dzimšanas dati |
1875. gada 3. decembrī Grašu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1952. gada 3. jūlijā (76 gadu vecumā) Rīga, LPSR, (tagad Latvija) |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Profesija | skolotājs |
Kārlis Gulbis (dzimis 1875. gada 3. decembrī, miris 1952. gada 3. jūlijā) bija latviešu pedagogs un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs. 1905. gada revolūcijas laikā bija kaujinieks Liepājā, arestēts 1906. gada janvārī. Rīgas kara tiesa piesprieda viņam 15 gadus katorgā. Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma bija Latvijas-Igaunijas robežas komisijas loceklis, Valkas pilsētas galva. 1. un 2. Saeimas deputāts no LSDSP (1922–1928).[1] Dažādu sabiedrisko organizāciju priekšsēdis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Arestēts 1952. gada 17. martā Rīgā, savā dzīvesvietā. Apsūdzēts par padomju varas diskrditēšanu, pretpadomju aģitāciju. Miris Rīgas Centrālcietumā 1952. gada 3. jūlijā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ nekropole.info
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 330-331. lpp. ISBN 9789934827051.
|