1907. gadā notiesāts, piespriesta mūža izsūtīšana uz Sibīriju. Pēc Irkutskā pavadīta gada izbēdzis un aizceļojis uz Briseli. No 1909. līdz 1914. gadam piedalījies Briselē iespiestā laikraksta "Cīņa" redakcijā. Parakstījies ar pseidonīmu "Čipus". Legālajā laikrakstā "Domas" parakstījies ar pseidonīmu "Socius".[1] Bijis LSDSP Ārzemju komitejas loceklis, kā arī LSDSP pārstāvis apvienotās Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Centrālās komitejas Ārzemju birojā. Pēc Februāra revolūcijas1917. gadā atgriezies Rīgā. Darbojies Iskolatā un Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejā.[1]
Pēc tam politikā vairs nav darbojies. Vairākus gadus pēc Latvijas okupācijas, 1948. gadā, apcietināts un uz septiņiem gadiem izsūtīts uz darba nometni Sibīrijā. Pēdējos dzīves gadus pavadījis dzimtajā Platones pagastā un Rīgā. Miris 1963. gada 4. janvārī.[1] Izvadīts no Rīgas Meža kapiem, apbedīts Platonē 9. janvārī.