Kokandas haniste
_Autonomy.svg)
Kokandas haniste bija valsts Centrālāzijā, kas pastāvēja no 1709. līdz 1876. gadam mūsdienu Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas un dienvidaustrumu Kazahstānas teritorijās. Iedzīvotāju skaits 19. gadsimta beigās bija ap 2 miljoniem cilvēku. 1867. gadā Kokandas pilsētā dzīvoja 80 000 cilvēku. Hanistes labklājība balstījās Sirdarjas upes ielejas lauksaimniecībā un tirdzniecībā ar Ķīnu un Indiju.
Hanistes pamatdaļa atradās auglīgajā Fergānas ielejā un Taškentas oāzē ar galvaspilsētu Kokandā. Salīdzinot ar Buhāru, tā bija mazāk islāmiska valsts, kuras iedzīvotāji sekoja senajām nomadu tradīcijām. Apdzīvoja uzbeki, tadžiki, kazahi, kirgīzi, kipčaki un citi tjurku valodās runājoši nomadi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidojās 1709. gadā, atšķeļoties no Buhāras hanistes. Kokandā valdīja uzbeku Minu dinastija, kuras varu apstrīdēja kirgīzu un kipčaku vadoņi. 1758. gadā Kokandas haniste kļuva par Ķīnas impērijas vasaļvalsti. Pēc 1800. gada tā palielināja savu teritoriju uz Buhāras emirāta rēķina, 1809. gadā iekarojot Taškentu un 1814. gadā Turkistānu ziemeļos. Savu lielāko varenību sasniedza pēc 1821. gada, bet 1842. gadā zaudēja karā Buhārai, nonākot tās pakļautībā. Nākamos 20 gadus hanisti plosīja pilsoņu karš starp dažādām troņu pretendentu frakcijām.
1865. gadā Krievijas impērijas armija iebruka Kokandas hanistē, uzskatot to par vieglāk iekarojamo valsti, iepriekš vienojoties ar Kokandas augstmaņiem, kas baidījās no Buhāras un Ķīnas uzbrukuma. 1865. gadā krievi ieņēma Taškentu, Turkistānu un Šimkentu. 1867. gadā hanistes teritoriju iekļāva Turkestānas ģenerālguberņā, hanam atstājot ierobežotu varu. 1875. gada pavasarī sākās tautas sacelšanās pret hanu Hudajaru, kurš bēga uz Taškentu. Viņa dēls Nasredīns 26. jūnijā kāpa tronī un izsludināja džihādu pret Krieviju. 22. augustā ģenerāļa Konstantīna Kaufmana vadītā Krievijas impērijas armija sakāva 10 000 vīru lielo kokandiešu armiju, kaujā nogalinot vismaz 2000 tās karavīru, paši zaudējot piecus kritušos. 29. augustā Krievija ieņēma Kokandu un novembrī pretošanās bija apspiesta. 1876. gada 19. februāri hanisti likvidēja, izveidojot Fergānas apgabalu Krievijas Turkestānas ietvaros.[1]
1917. gada decembrī basmaču dumpinieki Kokandā pasludināja reģiona autonomiju kā pirmo soli uz hanistes neatkarības atjaunošanu. Buhāras hans nemiernieku atbalstam nosūtīja 95 000 kareivju, kurus apmācīja Baltās kustības un britu virsnieki. Taču 1918. gada februārī Sarkanā armija ieņēma Kokandu un nodibināja boļševiku varu.[2]