Liroepika

Liroepika ir daiļliteratūras veids, dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienojas epikas jeb prozas un lirikas jeb dzejas, un dažreiz arī dramaturģijas, iezīmes: tā rakstīta saistītā valodā un ir vēstījoša, sižetiska.^[1]

Liroepikas žanri ir eposs, sāga, balāde, poēma, fabula.

Latviešu literatūrā liroepikas veidam ir pieskaitāmi daudzi no dzejnieka Viļa Plūdoņa (Atraitnes dēls, Tīreļa noslēpums, Salgales Mada loms, Zagnicas kalējs), Rūdolfa Blaumaņa (Tālavas taurētājs), Imanta Ziedoņa (Poēma par pienu) darbiem.

Atsauces

↑ Lita Silova, Anita Vanaga. Literatūra 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014. 95. lpp. ISBN 9789934035081.

Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Lita Silova, Anita Vanaga. Literatūra 9. klasei. Rīga : Zvaigzne ABC, 2014. 95. lpp. ISBN 9789934035081.

[1]