Masu iznīcināšanas ierocis (MII) ir ierocis, kas var nogalināt un ievainot daudzas personas vienlaicīgi, kā arī nodarīt spēcīgus bojājumus infrastruktūrai un radīt kaitējumu dabiskajai videi. MII ir būtisks drauds starptautiskajai drošībai, un to izplatīšana ir stingri regulēta ar dažādām starptautiskām konvencijām un līgumiem, piemēram, Ķīmisko ieroču konvenciju (CWC), Bioloģisko ieroču konvenciju (BWC) un Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT).
Pie masu iznīcināšanas ieročiem pieder:
ķīmiskie ieroči — izmanto toksiskas ķimikālijas, kas spēj izraisīt nāvi, ievainojumus vai īslaicīgu darbnespēju. Tie var būt gāzu, šķidrumu vai cietvielu veidā un var tikt izplatīti ar aerosolu, artilēriju, raķetēm vai citos veidos. Piemēri ietver sinepju gāzi, zarīnu un VX nervaģentu.
kodolieroči — izmanto kodolreakcijas vai nu kodolu saplūšanu (fūzija), vai arī kodolu dalīšanu (fizija), lai radītu milzīgu eksploziju un radiācijas izplūdi. Šo ieroču izmantošana izraisa masveida iznīcināšanu un ilgstošu radioaktīvo piesārņojumu. Piemēri ir atombumbas, kādas tika izmantotas Hirosimā un NagasakiOtrā pasaules kara beigās.
radioloģiskie ieroči, pazīstami arī kā "netīrās" bumbas, apvieno parasto sprāgstvielu ar radioaktīviem materiāliem. Sprādziens izplata radioaktīvos materiālus, radot piesārņojumu un izraisot radiācijas slimības vai nāvi. Šāda veida ierocis nav tik spēcīgs kā kodolieroči, bet tas var radīt ievērojamu psiholoģisku efektu un ilgstošu piesārņojumu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Masu iznīcināšanas ierocis.