Melnkalne
| Melnkalne Црна Гора Crna Gora |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: nav | ||||||
| Himna: Oj, svijetla majska zoro "Ak, spožā maija rītausma" |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Podgorica1 42°47′N 19°28′E / 42.783°N 19.467°E | |||||
| Valsts valodas | melnkalniešu valoda2 serbu valoda bosniešu valoda albāņu valoda horvātu valoda |
|||||
| Valdība | Pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Jakovs Milatovičs | ||||
| - | Premjerministrs | Milojko Spajić | ||||
| Dibināta | ||||||
| - | Dibināta Cetiņe | 1484. gadā | ||||
| - | Anektēta Osmaņu impērijā | 1499. gadā | ||||
| - | Atzīta neatkarība | 1878. gadā | ||||
| - | Apvienošanās ar Serbiju | 1918. gadā | ||||
| - | Neatkarība no valstu savienības | 2006. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 13 812 km² (160.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,5 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2017. gadā | 678 931 (164.) | ||||
| - | Blīvums | 45/km² (121.) | ||||
| IKP (PPP) | 2005/2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $3,443 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $3800 | ||||
| TAI (2019) | 0.829 (vidējs) (48.) | |||||
| Valūta | eiro3 (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .me (.yu)4 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 499 / MNE / ME | |||||
| Tālsarunu kods | +381 | |||||
| 1 | Melnkalnes tradicionālā galvaspilsēta ir Cetiņe. | |||||
| 2 | Tiek uzskatīta par serbu valodas dialektu. | |||||
| 3 | Pieņemts vienpusīgi, Melnkalne nav Eirozonas dalībniece. | |||||
| 4 | Domēns .yu tiks izmantots līdz 2009. gada septembrim. | |||||
Melnkalne (melnkalniešu: Црна Гора jeb Crna Gora) ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā. Tās krastus apskalo Adrijas jūra. Melnkalnes administratīvā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā — Cetiņe.
Kopš 2010. gada Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas pievienošanās sarunas uzsāka 2012. gada jūnijā.[1] Kopš 2017. gada NATO dalībvalsts.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Melnkalnes nosaukums (Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu. Pirmā pasaules kara laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja Austroungārijas spēki.
1918. gada decembrī Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij. Pēc Otrā pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību. 2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gadā Melnkalnē dzīvoja 621 000 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautskaites datiem 44,98 % iedzīvotāju bija melnkalnieši, 28,73 % serbi, 8,65 % bosnieši, 4,91 % albāņi, 1,01 % čigāni, 0,97 % horvāti. 7,68 % iedzīvotāju nosauca citu etnisko piederību, bet 3,31 % savi sauca par musulmaņu tautībai piederīgiem. Serbi pārsvarā dzīvo ziemeļu daļā gar Serbijas robežu, bosnieši dzīvo ziemeļaustrumu daļā, albāņi gar Albānijas un Kosovas robežu.
Pēc 2011. gada tautskaites datiem 72,1% iedzīvotāju piederēja serbu ortodoksajai baznīcai, 19,1% islāmam, 3,4% Romas katoļu baznīcai.
-
Administratīvais sadalījums -
Statistiskie reģioni -
Etniskais sadalījums (2011) -
Galvenās reliģijas (2011) -
Galvenie ceļi
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Arhivēts 2013. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē. Briselē, 2012. gada 11. decembrī
- ↑ Par spīti Krievijas iebildumiem, Melnkalne pievienojas NATO Arhivēts 2017. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē. LETA—AP, 2017. gada 5. jūnijā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnkalne.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar Melnkalni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|