Neoplasticisms ir Nīderlandes mākslas kustība, kas tika aizsākta 1917. gadā. Tā galvenokārt izpaudās arhitektūrā un glezniecībā, nīderlandiešu mākslinieku grupas De Stijl darbos. Neoplasticisma centrālie pārstāvji ir mākslinieki Pīts Mondriāns, Teo van Dūsburgs un Žoržs Vantonžerlo. Neoplasticisma darbiem ir raksturīgs liektu līniju trūkums, tā vietā izmantojot melnas horizontālas un vertikālas līnijas, kas sadala krāsu laukumus, ko katru veido viens krāsas tonis, visbiežāk sarkans, zils un dzeltens.
Plašākā nozīmē par neoplasticisma darbiem tiek uzskatīti visi mākslinieku darbi, kas tika veidoti Nīderlandē laikā no 1917. gada līdz 1931. gadam, kad tika izlaists arī žurnāls ar nosaukumu De Stijl.[1][2]