Pauls Mandelštams

**Pauls Mandelštams**
Pauls Mandelštams
Dzimis	1872. gada 19. septembrī; Žagare, Kauņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Lietuva)
Miris	1941 (68–69 gadu vecumā); Rīga, Ostlande (tagad Latvija)
Nozares	Arhitektūra

Pauls Mandelštams (vācu: Paul Mandelstamm; dzimis 1872. gada 19. septembrī Žagarē, miris 1941. gadā) bija Latvijas ebreju izcelsmes^[1] arhitekts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1870. gada 6. septembrī Žagares ebreju tirgotāja Hirša Mandelštama ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, no 1891. līdz 1892. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā, pēc tam līdz 1898. gadam — Arhitektūras nodaļā.^[2]

No 1900. līdz 1901. gadam piedalījās Rīgas elektriskā tramvaja depo projektēšanā Frīdriha ielā 2, no 1903. līdz 1904. gadam vadīja Rīgas ūdensvada būvi.^[2]

1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Rīgā un strādāja par arhitektu.

Nogalināts Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā Rīgas Centrālcietumā.^[3]

Literatūra

Krastiņš J. Pauls Mandelštams. Sava krāsa varavīksnē. Rīga: 1997. 109 - 113 lpp.
G. Smirin. Outstanding Jewish personalities in Latvia. Riga, 2003. p. 21.
Крастиньш Я. А. Стиль модерн в архитектуре Риги. М, 1988. С. 256 (krieviski)

Projektētās ēkas

Viņš ir vairāk nekā 70 daudzstāvu mūra namu projekta autors.^[2] Līdz Pirmajam pasaules karam projektējis ēkas eklektisma, jūgendstila, neoklasicisma stilā Stabu ielā 30 (1899), Tramvaju depo Frīdriha ielā 2 (1900), Alberta iela 10 (1903), Noliktavas iela 3 (1903), Brīvības iela 141 (1903), Kalēju iela 23 (1903), Ebreju skola Abrenes ielā 2 (1904), Annas Sakses iela 6 (1904), Mārstaļu iela 28 (1906), Mārstaļu iela 16 (1907), Kaļķu iela 14 (1907), Artilērijas iela 35 (1908), Pulkveža Brieža iela 11 (1908), Minsterejas iela 8 - 10 (1909), Lāčplēša iela 7 (1909), Tallinas iela 59 (1910), Audēju iela 2 (1910), Birznieka-Upīša iela 27 (1910), Dagdas iela 4 (1910), Marijas iela 2 (1911), Grēcinieku iela 8 (1911), Akas iela 5 – 7 (1911), Šķūņu iela 4 (1911), Ganu iela 4 (1911), Dzirnavu iela 132 (1912), Kaļķu iela 22 (1912-1914), ebreju klubs un teātris Skolas ielā 6 (kopā ar E. Trompovski, 1913–1914), bankas ēka Doma laukumā 8 (1913).

Pēc atgriešanās Latvijā projektējis ēkas galvenokārt funkcionālisma stilā: Kalēju ielā 5 (1926), Elizabetes ielā 51 (1928), Stabu ielā 47, Smilšu ielā 1 (1929), Bruņinieku ielā 40 (1929), Bruņinieku ielā 49 (1932), Brīvības ielā 97, Meža prospektā 40 (1930), Krišjāņa Barona ielā 44 u.c.