Rakte jeb Raktene (vāciskajos rakstu avotos saukta par Ratten, Racken, Rakel, Racketen) bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā. 1285. gadā pēc sava ķēniņa Nameiša nāves un nesekmīgiem mēģinājumiem ieņemt Svētkalna pili, zemgaļi nolēma nodedzināt Tērvetes pili un kā galveno pilskalnu turpmāk izmantot Rakti.
Līdz 15. gadsimtam Raktes pilskalns atradās Livonijas ordeņa zemē.
Raktes pilskalns (berg Rattow, Rattowschen bergh) minēts arī nosakot jauno robežu starp Livonijas Konfederāciju un Lietuvas valsti pēc Melnas līguma noslēgšanas 1426. gadā.
Raktes pils vietu Augusts Bīlenšteins pirmais 1892. gadā identificēja ar 6–7 m augsto Raktuves kapu kalnu, kas atrodas Svētes upes krastā Žagares pilsētā. Pilskalnam ir 30x70 m plakums ar saskatāmām vaļņa un aizsarggrāvja paliekām. Netālu no Raktuves kalna Žagarē atrodas arī Žvelgaiču pilskalns ar 13.—14.gs. kultūras slāni (Tautavičius, 1975).