Vībotnes
| Parastā vībotne Artemisia vulgaris (L., 1753) | |
|---|---|
 Parastā vībotne (Artemisia vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Vībotnes (Artemisia) |
 Parastā vībotne Vikikrātuvē | |
Vībotnes (Artemisia) ir kurvjziežu dzimtas ģints. Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini sašķeltas vai dalītas, retāk veselas. Ziedi dzelteni, sārti, sīkos kurvīšos, kas savukārt ir ķekarā vai skarā.
Vībotnes ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā. ~400 sugas (pēc citiem datiem ~250 sugas)
Latvijā 11 sugu.
Ceļmalās, laukos, nezālēs bieži sastopama lauku vībotne (Artemisia campestris) un parastā vībotne (Artemisia vulgaris; ārstniecības augs). Vairākas sugas ir adventīvi augi, piemēram jūrmalas vībotne (Artemisia maritima), un dārzbēgļi, piemēram, vērmele (Artemisia absinthium; indīgs augs), ko dārzos audzē kā ārstniecības augu un garšaugu. Kā krāšņumaugus dažkārt audzē ļoti smaržīgo vasaras vībotni (Artemisia annua; viengadīgs augs) un dievkociņu (Artemisia abrothanum; daudzgadīgs augs), kā garšaugu - estragonu.
Stepē augošās vībotnes literatūrā bieži dēvē par vērmelēm.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vībotnes.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |