Nilss Bors

Šis raksts ir par dāņu zinātnieku. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Bors skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Nilss Bors Niels Bohr Personīgā informācija Dzimis 1885. gada 7. oktobrī Kopenhāgena, Dānija Miris 1962. gada 18. novembrī (77 gadi) Kopenhāgena, Dānija Dzīvesbiedre Margrēte Nerlunda Bērni 6 Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Alma mater Kopenhāgenas Universitāte Kembridžas Universitāte Pasniedzēji Ernests Rezerfords Studenti Verners Heizenbergs Sasniegumi, atklājumi Bora atoma uzbūves modelis Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1922)

Nilss Henriks Dāvids Bors (dāņu: Niels Henrik David Bohr; dzimis 1885. gada 7. oktobrī Kopenhāgenā, miris 1962. gada 18. novembrī Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni. 1922. gadā Boram piešķīra Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu atomu struktūras un no tiem izstarotās radiācijas izpētē.

Dzīvesgājums

Dzimis 1885. gadā Kopenhāgenā fizioloģijas profesora Kristiāna Bora un viņa sievas Ellenas, dzimušas Adleres, ģimenē. 1911. gadā Bors ieguva doktora grādu Kopenhāgenas Universitātē. Pēc tam viņš studēja pie Ernesta Rezerforda Mančestrā, Anglijā. Balstoties uz Rezerforda teorijām, Bors 1913. gadā publicēja savu atoma struktūras modeli, kas paredzēja, ka elektroni ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot diskrētās enerģijas fotonu. Tas kļuva par kvantu teorijas pamatu.

1916. gadā Bors kļuva par Kopenhāgenas Universitātes profesoru, bet 1920. — jaunizveidotā Teorētiskās fizikas institūta direktoru. Bors deva nozīmīgu ieguldījumu kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretācijas izveidē. Visslavenākais Bora students bija Verners Heizenbergs.

1941. gadā, kad Dāniju okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja Heizenbergs, kas viņam pavēstīja par Vācijas atombumbas izveides programmu. Vēlāk Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās Manhetenas projekta īstenošanā. Zinātnieks Ričards Fainmens ziņo, ka šajā laikā viņš drošības apsvērumu dēļ bijis zināms kā Nikolass Beikers. Tomēr Bora ieguldījums projektā nebija liels. Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par kodolenerģijas izmantošanu mierīgos nolūkos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nilss Bors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
• Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Nilsa Bora biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Alberts Einšteins	Nobela prēmija fizikā 1922	Pēctecis: Roberts Milikens