Sintezators (angļu: synthesizer) ir elektronisks mūzikas instruments, ko izmanto dažādu skaņu radīšanai un pārveidei. Ar sintezatoru var iegūt jebkādu skaņu. Pirmo elektrisko sintezatoru radīja ASV izgudrotājs Eliša Grejs1876. gadā, savukārt amerikānis Roberts Mougs radīja pirmo komerciāli pieejamo mūsdienu sintezatoru pasaulē, tas notika 1964. gadā.
Sintezatoros var būt iekļauti dažādi komponenti skaņas ģenerēšanai, veidošanai un modulēšanai.
Oscilatori parasti rada viļņu formas (piemēram, zāģa, sinusa vai impulsa viļņus) ar dažādiem tembriem.
Zemfrekvences oscilatori (LFO) rada viļņu formas, ko izmanto, lai modulētu parametrus, piemēram, oscilatoru soli (kas rada vibrato).
Sprieguma kontrolēts filtrs (VCF) - "formē" skaņu, ko frekvences apgabalā rada oscilatori, bieži vien to kontrolē aploksne (envelope) vai LFO. Tie ir būtiski, subtraktīvajai sintēzei.
Envelope ģeneratori - nodrošina aploksnes modulāciju, lai "formētu" izveidoto harmonisko saturu laika apgabalā ar galvenajiem parametriem: uzbrukums, sabrukšana, noturēšana un atbrīvošana (attack, decay, sustain, release). Tos izmanto lielākajā daļā sintēzes. ADSR kontroli nodrošina aplokšņu ģeneratori.
Sprieguma kontrolēti pastiprinātāji (VCA) kontrolē audio signāla skaļumu vai pastiprinājumu. VCA var modulēt citi komponenti, piemēram, LFO un aploksnes.
Pēc tam, kad filtri un LFO ir modificējuši viena (vai vairāku dažādu) VCO radīto signālu un ADVI aploksnes ģenerators ir veidojis (kontūrējis) tā viļņu formu, tas tālāk pāriet uz vienu vai vairākiem ar spriegumu kontrolētiem pastiprinātājiem (VCA). VCA ir priekšspēks, kas pastiprina elektronisko signālu pirms tā nodošanas ārējam vai iebūvētam jaudas pastiprinātājam, kā arī līdzeklis tā amplitūdas (skaļuma) kontrolei, izmantojot vājinātāju. VCA pieaugumu ietekmē vadības spriegums (CV), kas nāk no aploksnes ģeneratora, LFO, tastatūras vai kāda cita avota.
