Iterbijs
Iterbijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Iterbiju lieto sakausējumiem, arī kā tērauda piedevu. Savienojumos iterbijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.
Iterbijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Iterbija paraugi | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3, +2 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,1 | ||||||
Blīvums | 6965,4 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1097 K (824 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 1496 K (1169 °C) |
Izotopi
labot šo sadaļuDabā iterbijs ir sastopams septiņos izotopos. Visizplatītākais ir iterbijs–174 (32,026% no kopējā daudzuma).[1] Vēl lielā koncentrācijā atrodami iterbijs–172 (21,68%), iterbijs–173 (16,103%), iterbijs–171 (14,09%) un iterbijs–176 (12,996%).[1] Stipri mazāk ir iterbijs–170 (2,982%) un iterbijs–168 (0,123%).[1] Visi dabā atrodamie iterbija izotopi ir stabili.
Ir zināmi vēl mākslīgi iegūti iterbija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 148 līdz 181. Visstabilākais no tiem ir iterbijs–169, kura pussabrukšanas periods ir 32,018 dienas.[1]
Ieguve
labot šo sadaļuIk gadu iegūst aptuveni 50 tonnas iterbiju.[2] To visvairāk iegūst Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā. Tiek lēsts, ka iterbija daudzuma ir aptuveni miljons tonnas.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuIterbiju 1878. gadā atklāja šveiciešu ķīmiķis Žans Šarls Galisārs de Mariņjaks (Jean Charles Galissard de Marignac). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no Zviedrijas ciema Iterbī nosaukuma. Netālu no šīs pilsētas ieguva iterbīta minerālu, no kura pirmo reizi tika iegūts iterbijs. Tīrā veidā iterbijs pirmo reizi tika iegūts 1937. gadā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Isotopes of the Element Ytterbium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 20. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Ytterbium» (angļu valodā). Lenntech. Skatīts: 2016. gada 20. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iterbijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |