Itrijs
Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39. Itrijs ir sudrabbalts, korozijas izturīgs metāls. To iegūst no retzemju metālu rūdām. Itrija oksīds ir viens no sarkanā luminofora komponentiem, krāsainajiem kineskopiem. Izplatītākā itrija oksidēšanas pakāpe ir +3. Itrijs normālā temperatūrā un spiedienā ir pelēkbalts metāls ar sudrabainu spīdumu.
Itrijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Sublimēti itrija kristrāli (dendrīti) un 1 cm3 kubiņš | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,22 | ||||||
Blīvums | 4472 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1799 K (1526 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3906 K (3336 °C) |
Vēsture
labot šo sadaļu1787. gadā zviedru ķīmiķis Karls Aksels Arhēnijs (Carl Axel Arrhenius) netālu no Zviedrijas ciemata Iterbī atrada jaunu līdz tam nezināmu minerālu. Viņš to nosauca par iterbītu un nosūtīja tā gabaliņus uz dažādām pasaules vietām izpētei. 1789. gadā Obu universitātes pārstāvis, somu ķīmiķis Johans Gadolins (Johan Gadolin), identificēja to. 1794. gadā viņš publicēja pilnīgu tā analīzi. Dažus gadus vēlāk tika apstiprināts Gadolina atklājums, ka minerālā ir atrodams jauns ķīmiskais elements.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuItrijs ir sastopams daudzos retzemju minerālos, bet brīvā veidā dabā nav sastopams. Zemes garozā itrijs ir 28. izplatītākais ķīmiskais elements. Tā koncentrācija ir aptuveni 31 daļiņa no miljona.[1] Cilvēka organismā ir 0,5 mg itrija, bet dārzeņos tā koncentrācija var būt pat tūkstošiem reižu lielāka un sasniegt 100 ppm (miljonās daļas).[2] Dabā sastopamajam itrijam nav bioloģiskas nozīmes, un to uzskata par nekaitīgu, bet radioaktīvo izotopu itriju-90 izmanto mērķētajā ķīmijterapijā. Samērā liels daudzums šīs vielas atrodams Mēness virsmas iežu paraugos, ko uz Zemi nogādāja Apollo kosmiskās misijas.
Izotopi
labot šo sadaļuDabā ir sastopams tikai viens itrija izotops — 89Y.[3] Ir zināmi vēl 32 mākslīgi iegūti radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 76 līdz 108.
Izmantošana
labot šo sadaļuVislielāko daļu no itrija izmantošanas veido tā oksīda Y2O3 izmantošana.[4] Tas ir viens no sarkanā luminofora komponentēm krāsaino televizoru kineskopos.[4] Itriju izmanto arī sakausējumos ar alumīniju un magniju, un tas palielina sakausējuma izturību.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cotton, Simon A. (2006-03-15). "Scandium, Yttrium & the Lanthanides: Inorganic & Coordination Chemistry". Encyclopedia of Inorganic Chemistry. doi:10.1002/0470862106.ia211. ISBN 0-470-86078-2.
- ↑ Emsley, John (2001). "Yttrium". Nature's Building Blocks: An A-Z Guide to the Elements. Oxford, England, UK: Oxford University Press. pp. 495–498. ISBN 0-19-850340-7.
- ↑ «Isotopes of the Element Yttrium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 1. martā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Yttrium (Y) - Chemical properties, Health and Environmental effects» (angliski). lenntech.com. Skatīts: 2014. gada 1. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Itrijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |