Nihonijs
Nihonijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Nh un atomskaitli 113. Tas ir ļoti radioaktīvs; tā stabilākais zināmais izotops ir nihonijs–286, kura pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes. Līdz 2016. gada 28. novembrim šī ķīmiskā elementa nosaukums bija ununtrijs, bet Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli nomainīja tā nosaukumu uz 'nihonijs'[2][3] par godu Japānai (japāņi paši savu valsti sauc par Nihon, 日本), kur pētniecības institūtā Riken arī tika iegūts šis ķīmiskais elements. Teorētiski nihonijam vajadzētu būt amfotēram metālam.
Nihonijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Blīvums | 16 000 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 430 °C (hipotētiski) | ||||||
Viršanas temperatūra | 1130 °C (hipotētiski) |
Vēsture
labot šo sadaļu2003. gadā 113. elementu sintezēja krievu un amerikāņu komanda Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā), bombardējot amerīciju ar kalciju.
- 243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 288
115Mc + 3 1
0n → 284
113Nh + α - 243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 287
115Mc + 4 1
0n → 283
113Nh + α
Nākamo gadu atklājumi apstiprināja minētā elementa, kā arī 115. elementa (moskovija) sintēzi. 2004. vienu nihonija kodolu izdevās sintezēt arī Japānā. Līdz šim iegūti apmēram 40 nihonija atomi. Stabilākais nihonija izotops ir 2009. gadā iegūtais nihonijs–286 ar pussabrukšanas periodu apmēram 20 sekundes.[4]
Agrāk krievu zinātnieki piedāvāja nosaukt 113. elementu par bekereliju (Bq) — par godu radioaktivitātes atklājējam Anrī Bekerelam, savukārt japāņu zinātnieki ieteica pat veselus trīs nosaukumus — japāniju (Jp), nišinaniumu (Nh) vai rikeniju (Rk). Tomēr IUPAC 2016. gadā ieteiktais nosaukums bija nihonijs (Nh).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2017. gada 12. janvāris. Skatīts: 2021. gada 27. oktobrī.
- ↑ Staff. «IUPAC Announces the Names of the Elements 113, 115, 117, and 118». IUPAC, 2016. gada 30. novembris. Skatīts: 2021. gada 27. oktobrī.
- ↑ Nicholas St. Fleur. «Four New Names Officially Added to the Periodic Table of Elements». The New York Times, 201. gada 1. decembris. Skatīts: 2016. gada 1. decembris.
- ↑ Oganessian, Yu. Ts.; Abdullin, F. Sh.; Bailey, P. D.; Benker, D. E.; Bennett, M. E.; Dmitriev, S. N.; Ezold, J. G.; Hamilton, J. H. et al. (2010). "Synthesis of a New Element with Atomic Number Z=117". Physical Review Letters 104. doi:10.1103/PhysRevLett.104.142502.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nihonijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |