Kriptons
Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir cēlgāze. Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā gaisā, no kā to arī iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu. Kriptons ir ķīmiski ļoti inerts elements. Kriptons var veidot savienojumus ar fluoru un klatrātus ar ūdeni (atsevišķi atomi ietverti ledus kristāliskajā režģī).
Kriptons | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Kriptona spīdēšana elektriskajā laukā | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +2 | ||||||
Elektronegativitāte | 3,00 | ||||||
Blīvums | 3,749 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 115,79 K (-157,36 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 119,93 K (-153,22 °C) |
Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.
Vēsture
labot šo sadaļuKriptonu 1898. gadā atklāja un pirmo reizi tīrā veidā ieguva skotu ķīmiķis sers Viljams Remzijs un viņa students Moriss Traverss (Morris Travers), pētot gaisa sastāvu. Ķīmiskā elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda κρυπτός (kryptós), kas nozīmē "noslēpts".
No 1960. līdz 1983. gadam bijis spēkā šāda garuma mērvienības metra definīcija: metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums.
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuDabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā Zemes atmosfērā. Gaisā kriptona daļiņu koncentrācija ir apmēram viens pret miljonu. Marsa atmosfērā ir apmēram 0,3 kriptona daļiņas uz miljonu,[1] savukārt Visumā vēl mazāk — 0,04 daļinas uz miljonu.
Izotopi
labot šo sadaļuDabā ir sastopami pieci stabili kriptona izotopi un viens radioaktīvs izotops. Vislielāko daļu veido kriptons-84 (56,987% no kopējā kriptona daudzuma).[2] Pārējie izotopi ir kriptons-86 (17,279%), kriptons-83 (11,500%), kriptons-82 (11,593%), kriptons-80 (2,286%) un radioaktīvais kriptons-78 (0,355%).[2] Ir zināmi vēl 27 izotopi, kas iegūti laboratorijas apstākļos. To masas skaitlis ir robežās no 69 līdz 101.
Bioloģiskā nozīme
labot šo sadaļuKriptonam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.
Iegūšana
labot šo sadaļuKriptonu iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.
Fizikālās īpašības
labot šo sadaļuKriptona viršanas temperatūra ir -153,22 °C, bet kušanas temperatūra ir -157,36 °C. Cietā agregātstāvoklī kriptons ir balta kristāliska viela. Tai ir malās centrēta kubiskā singonija. Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Krypton: geological information» (angliski). WebElements. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 «Isotopes of the Element Krypton» (angliski). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 7. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kriptons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |