Flerovijs
Flerovijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli ir 114. Tas ir ļoti radioaktīvs 14. grupas transurāna elements. Flerovijs tika prognozēts ķīmiskais elements sākotnēji ar nosaukumu ekasvins, 1979. gadā tika ieteikts nosaukums ununkvadijs, bet 2011. gadā tika oficiāli nosaukts par fleroviju.
Flerovijs | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Oksidēšanas pakāpes | 0, 1, 2, 4, 6 (prognozēts) | ||||||
Blīvums | 14 000 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 340 K (67 °C) (prognozēts) | ||||||
Viršanas temperatūra | 420 K (147 °C) (prognozēts) |
Vēsture
labot šo sadaļuSākotnēji flerovijs bija prognozēts ķīmiskais elements Mendeļejeva periodiskajā tabulā ar nosaukumu ekasvins. 1979. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) ieteica elementu nosaukt par ununkvadiju (ķīmiskais simbols: Uuq). Pirmo reizi šis elements tika sintezēts 1998. gada decembrī, bombardējot plutonija izotopu 244Pu ar kalcija izotopu 48Ca.
- 244
94Pu + 48
20Ca → 292
114Fl* → 290
114Fl + 2 1
0n
2011. gada 1. jūnijā elements oficiāli tika nosaukts par fleroviju Krievijas pilsētā Dubnā esošās Fļorova laboratorijas vārdā, kurā flerovijs pirmo reizi sintezēts. Savukārt laboratorija nosaukta kodolfiziķa Georgija Fļorova vārdā.
Līdz 2020. gadam bija radīti aptuveni 90 flerovija atomu.[2]
Izotopi
labot šo sadaļuStabilākais flerovija izotops ir 289Flm, kura pussabrukšanas periods ir 2,7 sekundes.[3] Izotopa 289Fl pussabrukšanas periods ir 0,97 sekundes.[3] Ir zināmi vēl četri flerovija izotopi — 285Fl, 286Fl, 287Fl un 288Fl.[3] Tiek pieļauts, ka izotopa 298 pussabrukšanas periods varētu būt salīdzinoši stipri lielāks, jo protonu skaits (114) un neitronu skaits (184) ir tā saucamie maģiskie skaitļi.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Flerovijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2020. gada 3. augustā.
- ↑ Chemical Elements Pocket Guide: Detailed Summary of the Periodic Table. Coventry House Publishing. 2020. 114. lpp. ISBN 978-1-733-83779-8.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Isotopes of the Element Flerovium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 21. decembrī.
- ↑ Richard Rennie, Jonathan Law. A Dictionary of Chemistry (7 ed.). Oxford University Press, 2016. 229. lpp. ISBN 9780198722823.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Flerovijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |