Luizs Inasiu Lula da Silva
| Luizs Inasiu Lula da Silva Luiz Inácio Lula da Silva | |
|---|---|
.jpg) Lula 2023. gadā | |
| 35. Brazīlijas prezidents | |
|
Amatā 2003. gada 1. janvāris — 2011. gada 1. janvāris | |
| Viceprezidents (i) | Hosē Alenkars |
| Priekštecis | Fernandu Enrike Kardozu |
| Pēctecis | Dilma Rusefa |
| 39. Brazīlijas prezidents | |
|
Amata sākums 2023. gada 1. janvāris | |
| Viceprezidents (i) | Džeraldo Alkmins |
| Priekštecis | Žairs Bolsonaru |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1945. gada 27. oktobrī Kastesa,  Brazīlija |
| Politiskā partija | Strādnieku partija |
| Paraksts |
 |
Luizs Inasiu Lula da Silva (portugāļu: Luiz Inácio Lula da Silva, izrunā: [luˈiz iˈnasiu ˈlulɐ da ˈsiwvɐ]; dzimis 1945. gada 27. oktobrī Kastesā) ir atkārtoti ievēlētais Brazīlijas prezidents. 2010. gadā žurnāls Time viņu atzina par vienu no 100. ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1945. gadā trūcīgā daudzbērnu ģimenē.
L. I. L. da Silva darbojās Brazīlijas Darba partijā. Pirms ievēlēšanas Brazīlijas prezidenta amatā viņš neveiksmīgi kandidēja uz šo amatu trīs reizes (pirmoreiz 1989. gada vēlēšanās). 2002. gada Brazīlijas prezidenta vēlēšanās viņš beidzot guva uzvaru un tika inaugurēts 2003. gada 1. janvārī. 2006. gada vēlēšanās viņš atkal uzvarēja un turpināja pildīt prezidenta pienākumus līdz 2011. gada 1. janvārim, kad beidzās otrais prezidentūras termiņš.
Lula pirmās prezidentūras ietvaros nostiprināja sociālās programmas, tostarp "Bolsa Familia", kuras mērķis bija sniegt finansiālu atbalstu nabadzīgām ģimenēm, un izveidoja programmu "Fome Zero", kuras mērķis ir pilnībā likvidēt badu un absolūto nabadzību Brazīlijā.[2] Abu termiņu laikā Lula valstī veica radikālas reformas, kas noveda pie IKP pieauguma, publiskā parāda un inflācijas sarukšanas, un palīdzēja 20 miljoniem brazīliešu izkļūt no nabadzības.[3] Ievērojami samazinājās nabadzības, nevienlīdzības, analfabētisma, bezdarba, zīdaiņu mirstības un bērnu nodarbinātības rādītāji; palielinājās minimālā alga, iedzīvotāju vidējie ienākumi, kā arī tika uzlabota skolu, augstskolu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Aktīvi darbojās ārpolitikā, gan reģionāli, gan globālās tirdzniecības un vides aizsardzības pārrunās.[4] Lula tika uzskatīts par vienu no vispopulārākajiem politiķiem Brazīlijas vēsturē, un vienu no pasaules populārākajiem politiķiem savas prezidentūras laikā.[5][6][7]
2014. gadā sāktajā izmeklēšanā tika atklāts, ka pēc Lulas da Silvas nākšanas pie varas tika izveidota koruptīva shēma, kas ļāva celtniecības uzņēmumiem iegūt izdevīgus pasūtījumus valsts naftas uzņēmumā Petrobras. 2016. gada martā da Silvu aizturēja un nopratināja policija. Viņam tika izvirzīta apsūdzība par grezna dzīvokļa pieņemšanu no celtniecības uzņēmuma. Cenšoties glābt da Silvu, valsts prezidente Dilma Rusefa, kas no 2003. līdz 2010. gadam bija Petrobras padomes priekšsēdētāja, 16. martā bijušo prezidentu iecēla par savas administrācijas vadītāju. Maijā parlaments Rusefai izteica impīčmentu. 2017. gada 12. jūlijā federālā tiesa Lulam da Silvam piesprieda 9,5 gadu ilgu cietumsodu. Līdz apelācijas prasības izskatīšanai viņš palika brīvībā.[8] 2018. gada janvārī federālā reģionālā ceturtā apgabala tiesa apstiprināja apsūdzības lēmumu un palielināja cietumsodu līdz 12 gadiem un vienam mēnesim. 7. aprīlī viņš tika nogādāts policijā.
2021. gada 9. martā Brazīlijas Federālā augstākā tiesa atcēla spriedumu Lulam da Silvam par korupciju un naudas atmazgāšanu.
2022. gadā 30. oktobrī viņš no jauna uzvarēja Brazīlijas prezidenta vēlēšanās.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Time. «The 2010 Time 100». Time, 10.05.2010. Skatīts: 20.09.2014. Ignorēts nezināms parametrs
|name= - ↑ «Brazil removed from UN World Hunger Map». AP NEWS (angļu). Skatīts: 2023-01-13.
- ↑ «How left-wing on economics is Luiz Inácio Lula da Silva?». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2023-01-13.
- ↑ Paulo Roberto de Almeida. Lula’s Foreign Policy: Regional and Global Strategies. New York : Palgrave Macmillan US, 2009. 167–183. lpp. ISBN 978-0-230-61837-4.
- ↑ «Lula's last lap». The Economist. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2023-01-13.
- ↑ «Brazil's Lula: The Most Popular Politician on Earth - Newsweek». web.archive.org. 2010-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-12-29. Skatīts: 2023-01-13.
- ↑ «BBC News - Lula leaves office as Brazil's 'most popular' president». web.archive.org. 2011-01-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-02. Skatīts: 2023-01-13.
- ↑ Bijušajam Brazīlijas prezidentam par korupciju piespriests deviņarpus gadu cietumsods LETA, 2017-07-12
- ↑ Brazīlijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis eksprezidents Luiss Inasiu Lula da Silva lsm.lv 2022. gada 31. oktobrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luizs Inasiu Lula da Silva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Fernandu Enrike Kardozu Žairs Bolsonaru |
Brazīlijas prezidents 2003. gada 1. janvāris — 2011. gada 1. janvāris 2023. gada 1. janvāris — pašlaik |
Pēctecis: Dilma Rusefa amatā |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Brazīliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
| ||||||||||
|